Džo Baidens Un Vladimirs Putins Ženēvā

Māris Zanders: Dažas nekomfortablas stundas Ženēvā. Kāda jēga tad vispār tikties? 12

Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Ņemot vērā, cik ļoti dažādi eksperti un pat amatpersonas pirms Baidena un Putina tikšanās 16. jūnijā uzsvēra, ka nekādu, kā saka, epohālu rezultātu abu vīru sarunai nebūs, pilnīgi loģisks ir jautājums: kāda jēga tad vispār tikties?

Baidens Putinu nepārliecinās mainīt attieksmi pret Ukrainu, Lukašenko vai Navaļniju, savukārt Baidenu diez vai interesē Putina ģeopolitiskais redzējums, kas balstīts konceptā par Krievijas “īpašo ceļu”. Patiešām – kāda jēga?

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai gan starptautiskās attiecības ir visnotaļ komplicēta sfēra, neaizmirsīsim, ka dažkārt arī te spēkā ir patiesībā vienkārši apsvērumi. Ir tāda pat ikdienā lietota taktika – “un pēc tam nesakiet, ka es nemēģināju!”. Gan Baidens, gan Putins no šī viedokļa varēs sev ievilkt ķeksīti, apgalvojot, ka ir bijis gatavs dialogam un ne jau viņa vaina, ka dialogs nav izdevies.

Tāpat nekas pārsteidzošs nav apgalvojumā, ka gandrīz jebkuru situāciju var interpretēt tā, kā tas izdevīgi interpretētājam, tādēļ nedz Baidens, nedz Putins, lai cik sliktas ir attiecības starp abām valstīm, ne ar ko neriskē.

Krievijā propaganda pavēstīs: lai kādas pretenzijas pret mums izvirza Rietumi, ar mums tiekas, jo mūs ignorēt nevar. Respektīvi, amerikāņi atzīst, ka esam lielvalsts. Savukārt ASV ar tīru sirdsapziņu var teikt, ka mēs varam atļauties tikties arī ar tādu personāžu kā Putins, jo mēs esam stiprākie pasaulē un stiprākie var atļauties.

Ja Baidena atteikšanos no kopīgas ar Putinu preses konferences Kremlis iztulko kā ASV prezidenta vājuma pazīmi, Baltais nams tikpat labi var servēt kā nevēlēšanos tikšanos paildzināt kaut nedaudz vairāk par minimāli nepieciešamo. Jo “pretējā puse” nav to vērta. Baidena gadījumā papildus jāņem vērā tas, ka lielāko daļu ASV sabiedrības daudz vairāk interesē nelegālās imigrācijas kāpums, ekonomikas atkopšanās un kas prātā Trampam.

Visbeidzot ir vēl cita ikdienā lietojama taktika. Ja attiecības starp diviem cilvēkiem – šajā gadījumā valstīm – ir sliktas, tad noder skeptiskas gaisotnes veidošana, jo tad par sasniegumu varēs nodēvēt jau to, ka ķildnieki tikšanās reizē ir nevis salamājušies, bet tikai stīvi pasēdējuši pie viena galda.

Reklāma
Reklāma

Tajā pašā laikā es negribētu piekrist bieži lasītajam viedoklim, ka ASV Krievija – salīdzinot ar Ķīnu – nav sevišķi būtiska. Skaidrs, ka Ķīnas ekonomiskās iespējas un potenciāls ASV rada lielākas rūpes, tomēr mūsdienu starptautisko attiecību skaistums vai posts – kā nu uz to skatās – ir asimetrija. Proti, arī vājāks pretinieks var sagādāt nepatīkamas problēmas, un Krievija ir to amerikāņiem pierādījusi. Tādēļ novērtēt Kremli par zemu ir vienkārši provinciāli.

Par ko abi vīri var runāt puslīdz konstruktīvi? Es nesaprotu, ko nozīmē piesolītās Baidena “sarkanās līnijas”, ko viņš iezīmēšot Putinam, jo, loģiski padomājot, “sarkanās līnijas” nozīmē, ka savā pusē Putins var darīt visu, kas viņam ienāk prātā, un tas diez vai ir vēstījums, kādu Baidens gribētu formulēt publikai.

Ticamāk, ka ASV var atgādināt Krievijai, ka arī amerikāņi ir prasmīgi kiberuzbrukumos (pajautājiet kodolfiziķiem Irānā…), tādēļ Kremlim vajadzētu savus hakerus pievaldīt. Putins ir diktators, bet viņš nav muļķis un saprot, ka arī Krievijas interesēs ir pandēmijas savaldīšana. Krievija pamatoti var justies apmierināta par ASV neveiksmēm Sīrijā, tomēr kādam būs šajā postažā jāiegulda arī summas, kādas Krievija nevar atļauties.

Tāpat Putinam sirdi silda tas, ka amerikāņi aiziet no Afganistānas, nesasnieguši deklarēto, tomēr jukas šajā valstī radīs problēmas arī Krievijas patronētajiem režīmiem Centrālāzijā. Savukārt jautājumos, kas informatīvajā telpā tiek interpretēti kā visstrīdīgākie, abām pusēm patiesībā nav ko dalīt.

Piemēram, Putins kategoriski iebilst pret to, ka Ukraina kļūtu par NATO dalībvalsti, bet, objektīvi vērtējot, Ukraina tāpat tam nav gatava kaut vai dalībvalsts statusam pārāk augsta korupcijas līmeņa dēļ. Tas skanēs ciniski, bet domāju, ka ASV Lukašenko pirmkārt uzskata par Rietumeiropas atbildību un problēmu, un, ja Eiropas Savienība te parāda savu tizlumu, tad amerikāņi nebūs šī tizluma labotāji.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.