Divkāršojusies elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu 0
Pēdējo četru gadu laikā Baltijas elektroenerģijas tirgū ir divkāršojusies tirdzniecības jauda ar Eiropas tirgu un pieaudzis pārrobežu tirdzniecības apjoms, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) apkopotā informācija.
“Augstsprieguma tīkla” valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka straujais starpvalstu tirdzniecības pieaugums panākts efektīvi veicot investīcijas Baltijas pārvades tīkla infrastruktūrā, ceļot pārvades tīkla izmantošanas efektivitāti un pilnveidojot elektroenerģijas vairumtirgus darbības modeli.
“Starpvalstu tirdzniecība veicinājusi sīvāku konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem plašākā reģionā. Tuvākajā piecgadē starpvalstu tirdzniecības jaudu plānots turpināt būtiski palielināt gan Baltijā, gan starp Baltijas un Eiropas enerģijas tirgiem,” atzīmē G. Junghāns.
Lai nodrošinātu Baltijas integrāciju Eiropas energosistēmā, Baltijas pārvades sistēmu operatori AS “Augstsprieguma tīkls”, “Elering” (Igaunija) un “Litgrid” (Lietuva) pēdējos desmit gados ir konsekventi īstenojuši integrācijas projektus.
Par integrācijas sekmīgo gaitu vislabāk liecina tirgus darbības rādītāji.
Pagājušajā gadā Baltijas elektropārvades starpsavienojumu kapacitāte ar Eiropas tirgu bija 2200 MW, kas salīdzinot ar 2014. gadu ir vairāk kā dubultojusies (2014. gadā – 1000 MW).
Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecības apjoms ar Eiropu pērn sasniedza 8,7 TWh, turpretī pirms četriem gadiem apjoms bija vien 3,5 TWh.
Tas liecina, ka gan elektroenerģijas iztrūkuma, gan pārpalikuma periodos Baltijas tirgus dalībnieki piekļūst plašākam, konkurējošākam tirgum, lai iegūtu ekonomiski pamatotākas cenas darījumus.
Vēl viens svarīgs elektroenerģijas tirgus integrācijas pakāpes rādītājs ir elektroenerģijas cenu tuvināšanās starp valstīm, kas īpaši vērojama pēc 2016. gada, kad tika nodoti ekspluatācijā “NordBalt” un “LitPol”” starpsavienojumi.
Elektroenerģijas cenas satuvinājās gan starp Baltijas valstīm, gan starp Baltijas un Skandināvijas reģioniem.
Ja 2014. gadā vidējā spot cenu starpība Latvijā un Igaunijā bija 12,5 EUR/MWh, tad pērn tā samazinājās vairāk nekā četras reizes un sasniedza 2,83 EUR/MWh.
Cenu satuvināšanās liecina par augstāku konkurenci, jo cenu izlīdzināšanās gadījumā ražotāju konkurencei neierobežo pārvades tīkla ierobežojumi, tā veicinot vispārēju cenu samazināšanos.
