Dzeja pievelk 0
Rīt, 3. septembrī, ar desmit gadus gaidītas grāmatas – jauna Ineses Zanderes dzejas krājuma pieaugušajiem “Putna miegā” – atvēršanu sāksies ikgadējās Dzejas dienas. Šogad tās paies Aspazijas un Raiņa (ak, jā, tieši tā, nevis, kā ierasts – Raiņa un Aspazijas) 150. dzimšanas dienas gaidīšanas zīmē. Arī vizuālais tēls izvēlēts atbil stošs – Rainis, kurš pievelkas pie stieņa uz jaunās – un nu jau arī vienīgās – LNB ēkas fona.
Dzejas dienas Rīgā turpināsies līdz pat 22. septembrim, kad peldošajā galerijā “Noass” atvērs Ievas Rupenheites dzejas krājumu “Nepāriet”. Pa to vidu visā Latvijā – dzejas ēdienkarte visplašākajam interešu lokam (pilna programma Rīgā un novados “dzejasdienas.lv”). Tostarp 4. septembrī Esplanādē pie Raiņa pieminekļa – Raiņa dzejas lasījumi.
Ņemot vērā noskaņas, kas, vārdā nenosauktas, vējo gaisā, šķita atbilstīgi arī “KZ” Dzejas lapu šoreiz veltīt tieši Rainim. Mīlas liriku šoreiz atstāju malā: šķiet, laiks šodien, tāpat kā pirms simt gadiem, prasa skarbākus vārdus. Arī poēzijā.
Aiz Izīdas plīvura
Zināt visu un tomēr dzīvot,
Dzīvi iz mūžīgās tumsas brīvot:
Te tev ir vīrs, te darbam lauks,
Dzīve jūs visus karā sauks.
Dārgā brīvība
Reizi, šo reizi mēs tomēr
Par cilvēkiem jutušies esam, –
Tagad mēs zinām, kas vīrs!
Tagad mēs jūtam, kas gars!
Uguns mums aprija mājas,
Un lauks mūsu asinis dzēra –
Vai tā par dārgi gan pirkts
Nākotnes brīvības vārds?
/”Jaunais spēks”/
Sarkans pavediens
Ko runājam, ko darām,
Ko jūtam katris viens,
Tam cauri velkas šalkas
Kā sarkans pavediens:
Par to, kas mums ir darīts,
Ko cietis katris viens,
Par asinīm, kas plūda
Kā sarkans pavediens.
Par to, ko neizdzēsīs
Ne laiks, ne mūžs – neviens,
Kas ies līdz saules valstij
Kā sarkans pavediens.
Mazie darbi
Nenogrimt mazajos darbos
Un ikdienā nezaudēt zvaigznes;
Dūmains un putekļains darbs,
Gaišas lai debesis stāv.
Sīkumos izšķiežas darbi,
Velk cilvēku sīkumu līdzi, –
Lieluma mērķis tik vien
Sīkumiem nozīmi dod.
/”Klusā grāmata”/
Varoņu gaita
“Nemiņa aiz manis,
Neziņa priekšā,
Negalā neturams
Metos es iekšā:
Liktens un skaistums –
Nāci, kas nākdams:
Kalna strauts lejā
Nogāžas krākdams.”
/”Tie, kas neaizmirst”/
Labākā skola
Vislabāk mācot dzīves skola, –
Un kāda ir tā mācība?
– Neviena diena netura,
Ko otrai sola.
/”Gals un sākums”/
Vēl lielā tice ir
Vēl lielā tice ir: veic dzīve nāvi!
Jo dzīvei taisnība.
Aiz saules augstāk ej! par dzīvi stāvi!
11. 6. Kā darbs iet! Kāds spēku pieplūdums!
Kāds prieks, kāds plašums!
– Un kāds tālums? – Jā. –
– Nu lūk! projām skaties.
Greizsirdība? uz ko? – uz darbu?!
Sieviete mīlot sašaurina savu aploku, vīrietis paplašina.
Vai te traģika?
Kaut astras smaršotu!
Adrastea.
/”Dagdas piecas skiču burtnīcas”/
Tev un sev
Vai visiem sveiks un atsveiks dots nu būtu,
Nu paliekam
Mēs vieni vien ar dziļo dzimtenjūtu.
/”Mūza mājās”/
