Eiropa būvēs dronu sienu? Kurš par to maksās? Skaidro Ministru prezidente Evika Siliņa 0
Ministru prezidente Evika Siliņa piedalās Eiropas politiskās kopienas sanāksmē Kopenhāgenā, Dānijā, kur Eiropas līderi spriež par drošības stiprināšanu un kopīgiem risinājumiem reģiona aizsardzībai.
TV24 raidījumā “Globuss” Ministru prezidente Evika Siliņa skaidroja, ka Eiropas līderu līmenī pirmo reizi nopietni tiek spriests par drošību kā kopēju prioritāti, tostarp par tā dēvēto dronu sienu, lai stiprinātu Eiropas Savienības (ES) austrumu robežu pret Krievijas draudiem.
“Tāpat kā mūsu Saeima, noteikti, kad likums ieiet Saeimā, nepieņem uzreiz lēmumu, bet ir vajadzīgas diskusijas, un ir jāveido izpratne, un jāatbild uz daudziem grūtiem jautājumiem – kaut vai uz to, kas par to maksās? Tāpat arī šeit es esmu gandarīta, ka pirmo reizi Eiropas līmenī runā par drošību Eiropas kontekstā,” uzsvēra Siliņa.
Viņa norāda, ka drošība Eiropas līmenī līdz šim nav bijusi viens no pamatpīlāriem, jo tas vairāk ir NATO jautājums, tomēr kopīgā pieeja kļūst arvien aktuālāka. “Gan par Austrumu flanga drošību, gan par dronu sienu Eiropas Komisija bija uzlikusi skaidru piedāvājumu uz galda. Par finansējumu šobrīd tur vēl detaļas nav atklātas – par to, es domāju, ir jādomā,” sacīja premjere.
Siliņa norādīja, ka Latvija daudzās jomās jau ir soli priekšā citām valstīm: “Mēs jau to darām – Latvija ir soli priekšā daudzām citām valstīm, lai gan izlūkotu, gan caur radariem un sensoriem noteiktu šādas sakaru sistēmas. Šodien arī ieradās Vladimirs Zelenskis, kurš stāstīja, ko ukraiņi dara. Ļoti labi bija dzirdēt Zelenski, jo mēs ar Ukrainu sadarbojamies sakaru sistēmās – mums ir skaņas sistēma, kas palīdz noteikt, kas tie ir par droniem. Tas nozīmē, ka Latvija tiešām diezgan daudz saprot par to, bet jāatzīst, ka ne visās Eiropas valstīs ir tāda draudu izpratne, kā varbūt ir mums.”
Tomēr aizvien atklāts paliek jautājums par finansējumu. “Tas ir skaidrs, ka mums ir svarīgi, lai būtu drošības spēja. Par naudu noteikti būs gan nacionālais finansējums, ko Latvija jau ir ieguldījusi, gan arī mēs redzam, ka būtu vajadzīgs kāds papildu Eiropas finansējums, jo Austrumu robeža nav tikai Latvijas, Lietuvas vai Polijas jautājums – tas ir arī visas Eiropas drošības jautājums,” uzsvēra Siliņa. Viņa atzīst, ka konkurence par to, kā tiks sadalīts finansējums un kuras valstis no tā gūs labumu, būs neizbēgama.
Runājot par iespēju izmantot Krievijas iesaldētos līdzekļus Ukrainas atbalstam, Siliņa uzsvēra, ka šobrīd tiek strādāts pie juridiska risinājuma: “Faktiski šobrīd uz galda ir komisijas piedāvājumā juridiskais risinājums, ka tā ir Eiropas Centrālajā bankā šobrīd esoša nauda, kuru faktiski mēs nevienā brīdī juridiski nedrīkstam izņemt, lai nebūtu nekādu pretenziju pret Beļģijas valdību, kura šobrīd viena pati ir atbildīga par visiem Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem līdzekļiem. Īsti cita piedāvājuma uz galda nav, kur mēs varam gūt lielākus finanšu resursus, lai mēs šobrīd varētu palīdzēt nofinansēt Ukrainas armiju.”
Projektu “Globuss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Globuss” saturu atbild AS “TV Latvija”.
