Eiropa satraukta: vai Pekinas parāde bija sākums jaunai autoritāru valstu savienībai? 0
Globālo autoritāru alianse ir paātrinājusies Donalda Trampa politiskā un ekonomiskā spiediena dēļ pret sabiedrotajiem un pretiniekiem.
Smaidot pār 50 000 skatītāju pūli Pekinas Tiaņaņmeņas laukumā trešdien, Sji Dzjiņpins izstaroja pārliecību, ko daudzi Rietumu līderi varētu tikai apskaust. Viņa kreisajā pusē stāvēja Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns – arvien kareivīgākās izolētās valsts augstākais vadītājs. Pa labi – Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Sji vecais draugs un lielākais sabiedrotais, kas pretojas ASV vadītajai pasaules kārtībai. Pēdējo reizi šo trīs valstu līderi publiski stāvēja kopā Aukstā kara kulminācijā.
“Cilvēcei atkal jāizdara izvēle starp mieru vai karu, dialogu vai konfrontāciju,” sacīja Ķīnas prezidents sapulcētajiem pūļiem. Viņa uzstājība, ka Ķīna “ievēros miermīlīgas attīstības ceļu”, nedaudz tika aizēnota ar valsts līdz šim lielāko militāro parādi, kas maršēja zem viņa tribīnes Ķīnas varas sirdī jau kopš 15. gadsimta.
Līdzās Sji, Putinam un Kimam nopietni sekoja līdzi vairāki citi pasaules autokrāti. Tajā pašā dienā vairāk nekā 8000 kilometru tālāk Volodimirs Zelenskis un viņa sabiedrotie pulcējās Parīzē uz samitu par Ukrainas nākotni – valsti, kas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā grimst karā. “Gribošo koalīcija”, ko vadīja Lielbritānija un Francija, šoreiz neietvēra ASV. Jaunās pasaules kārtības vizuālais kontrasts bija nepārprotams: pret Rietumiem noskaņots bloks Ķīnas vadībā vienā pusē un demokrātiju alianse bez tās tradicionālā līdera Vašingtonā – otrā pusē.
Ķīnas militārā parāde, kurā vairāk nekā 10 000 kareivju maršēja vienā solī kopā ar kodolraķetēm un zemūdens droniem, bija veltīta Otrā pasaules kara beigām pirms 80 gadiem.
Pasākumam bija divi mērķi: stiprināt Ķīnas Komunistiskās partijas stāstījumu par tās lomu Japānas sakaušanā 1945. gadā un demonstrēt Pekinas politisko un militāro varenību 2025. gadā.
Abi aspekti palīdz nostiprināt partijas leģitimitāti un varu gan iekšpolitiski, gan starptautiski.
Saskaroties ar problēmām ekonomikā un smagu tirdzniecības karu ar ASV, parāde bija iespēja 72 gadus vecajam līderim uzkurināt nacionālismu un, kā daži analītiķi uzskata, novērst uzmanību no iekšējām problēmām.
“Šādi pasākumi nekad nav par tiltu būvēšanu,” sacīja Jū Dzje, vecākā pētniece Čatamas namā. “Tas ir politisks teātris, lai stāstītu savu versiju.” Vašingtonā valdīja pieaugošas bažas, redzot, kā Sji godā pasniedza rokasspiedienus vieniem no pasaules “pārieceltajiem līderiem” – Krievijai, Irānai un Ziemeļkorejai. Šo valstu trio kopā ar Ķīnu ir nodēvēts par “nemieru asi”. Tā ir alianse, ko paātrinājis Donalda Trampa politiskais un ekonomiskais spiediens gan uz draugiem, gan pretiniekiem visā pasaulē.
“Vašingtonā to uztver kā pagrieziena punktu, un, manuprāt, arī Eiropā,” sacīja Braiens Hārts, Ķīnas spēka projekta direktora vietnieks Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā. “Rietumu valdības redz, ka Sji Dzjiņpins dubulto ieguldījumu šajās attiecībās, neskatoties uz bažām visā pasaulē.”
Tramps, kurš pats jūnijā rīkoja samērā pieticīgu parādi Vašingtonā, ātri reaģēja sociālajos tīklos.
“Lai prezidentam Sji un brīnišķīgajiem Ķīnas cilvēkiem ir lieliska un paliekoša svētku diena,” viņš publicēja “Truth Social”. “Lūdzu, nododiet manas sirsnīgākās sveicienus Vladimiram Putinam un Kimam Čenunam, ka sazvērējaties pret Amerikas Savienotajām Valstīm.”
Kremļa padomnieks Jurijs Ušakovs noliedza, ka Pekinā būtu notikušas kādas sazvērestības. “Neviens neko nav plānojis. Nevienam no šiem trim līderiem nebija tādas domas,” viņš sacīja.
Tomēr vienotības demonstrācija starp valstīm, kas plaši skeptiski raugās uz ASV, bija nepārprotama.
Parādes konkrētie rezultāti un sekojošās tikšanās bija ierobežotas – analītiķi uzskatīja, ka jebkādas patiesas vienošanās starp ASV pretiniekiem notiks aizkulisēs. Taču ES ārlietu vadītāja Kaja Kallasa brīdināja, ka šī ir “autoritāra alianse, kas tiecas pēc straujas pārejas uz jaunu pasaules kārtību”. Analītiķi gan piebilda, ka “nemieru asi” plosa iekšējās plaisas, un propagandas efekts varētu būt lielāks par reālo apdraudējumu starptautiskajai kārtībai.
“Rietumos cilvēki ir panikā, it kā būtu radusies īsta alternatīva pasaules kārtība,” sacīja Aleksandrs Gabujevs, Karnegi Krievijas Eirāzijas centra direktors. “Un galvenais iemesls ir disfunkcija, ko Rietumu aliansei ienes Donalda Trampa politika.”
Kāds ķīniešu akadēmiķis, kas vēlējās palikt anonīms, arī norādīja uz plaisām šķietami spēcīgajā aliansē, jo īpaši starp tās diviem galvenajiem spēkiem: Ķīnu un Krieviju.
Ķīna “izliekas, ka uztur ciešas attiecības ar Krieviju, lai pretotos ASV un Rietumu spiedienam,” viņš teica.
“Ķīna saka, ka tās attiecībām ar Krieviju nav robežu, bet praksē tā vilcinās un vienmēr skatās pār plecu, baidoties no Rietumu, ES un NATO spiediena.”
Lai gan Ķīna ir kritizēta par ekonomisko un politisko atbalstu Krievijas karam Ukrainā, akadēmiķis atzīmēja, ka Maskava papildu karavīrus meklēja nevis Pekinā, bet Pchenjanā. Tiek uzskatīts, ka Ziemeļkoreja Krievijas armijai piegādāja aptuveni 15 000 karavīru – par ko Putins Pekinā pateicās Kimam.
Sji, kurš vēlas nostiprināt savu dominanci Krievijas un Ziemeļkorejas attiecībās, šonedēļ arī tikās ar Kimu. Pēc Ziemeļkorejas valsts mediju ziņām, Ķīnas līderis paziņoja, ka Ķīna un Ziemeļkoreja ir “labi kaimiņi, labi draugi un labi biedri”.
Parāde notika neilgi pēc Šanhajas sadarbības organizācijas ikgadējā samita Tiaņdzjinā. Šis, šķietami nenozīmīgais, forums kļuva par vēl vienu diplomātisku uzvaru Pekinai. Desmitiem līderu ieradās Ķīnā uz ekonomikas un drošības konferenci, kas kļuva par augsta līmeņa tikšanās vietu – līdzīgi kā ANO.
Starp ievērojamākajiem viesiem bija Indijas premjers Narendra Modi, kura attiecības ar Ķīnu ir bijušas saspīlētas robežstrīdu un tirdzniecības konfliktu dēļ. Dienas pēc tam, kad ASV viņam piemēroja 50% tarifus kā sodu par Krievijas naftas iegādi, Modi tviterī krievu valodā paziņoja par savu “izcilo” tikšanos ar Putinu Tiaņdzjinā.
Taču šī nedēļa nebija tikai par diplomātiju. Tā bija arī par ieročiem.
Trešdienas parādi cieši vēroja militārie analītiķi, meklējot norādes par Ķīnas armijas modernizāciju. Pēdējo gadu laikā Ķīna kļuvusi par jūras lielvaru un gatavojas iespējamam pilna mēroga iebrukumam Taivānā, kas varētu izraisīt karu ar ASV. Atklāti vairāki jaunizstrādāti ieroči, tostarp hiperskaņas raķetes, kas paredzētas kuģu iznīcināšanai jūrā, zemūdens droni un elektroniskās karadarbības lidmašīnas, kas var lidot kopā ar iznīcinātājiem, izsekojot kustīgus mērķus un novirzot uguni no tiem. Arī neatpazīts “stealth” tipa drons-pārlūks piesaistīja uzmanību.
Tikmēr jaunu zemūdenēs bāzētu un autotransportā pārvietojamu starpkontinentālo ballistisko raķešu demonstrācija apstiprināja, ka Ķīnai tagad ir daudzveidīga un pilnvērtīga kodoltrijāde – no sauszemes, jūras un gaisa.
“Vai mēs zinājām, ka Ķīnai ir kodoltrijāda? Jā. Bet šis tēls to apliecina vēl skaidrāk,” sacīja Dženifera Pārkere, Jaundienvidvelsas Universitātes Kanberā jūras pētījumu līdzstrādniece. “Šīs spējas nostāda Ķīnu līdzās Krievijai un ASV.”
Tomēr analītiķi atzīmēja, ka neviena no šīm jaunajām tehnoloģijām vēl nav pārbaudīta kaujas apstākļos.
Arī diplomātiski Pekina vēl arvien saskaras ar izaicinājumiem. Lai gan tā vēlas būt stabila alternatīva Vašingtonai, tās ekonomika ir tikai 60% no ASV lieluma, un tās stabilitāte lielā mērā atkarīga no tirdzniecības vienošanās ar Trampu.
“Ķīna ir tālu no tā, lai varētu vai gribētu aizstāt ASV kā globālu sabiedrisko labumu nodrošinātāju,” sacīja Aļicija Bahulska, Eiropas Ārlietu padomes politikas pētniece. “Tomēr tā vēlas izmantot situāciju, lai radītu sev tēlu kā atbildīgam un uzticamam partnerim – pretēji ASV Trampa vadībā – un gūtu no tā labumu.”
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
