Slidotāji uz Prinča kanāla ledus Amsterdamas centrā. Aicinājumiem nepulcēties nav efekta.
Slidotāji uz Prinča kanāla ledus Amsterdamas centrā. Aicinājumiem nepulcēties nav efekta.
Foto: Eva Plevier/REUTERS/SCANPIX/LETA

Uz ledus ne tikai var slidot, bet arī klausīties tehno un sarīkot ballītes. Kā Eiropā izbauda salīgos laikapstākļus 1

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Sals, kas pēdējās nedēļās vērojams Rietumeiropas ziemeļu daļā, pirmo reizi pēc vairāku gadu pauzes pārklājis ar ledu daudzas upes, kanālus un ezerus.

Covid-19 ierobežojumu nogurdinātie cilvēki tos, neskatoties uz ielūšanas riskiem, izmanto kā lielisku iespēju slidošanai un pastaigām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Turklāt daudzos gadījumos redzams, ka ļaudis ledu uztver kā brīvu teritoriju, uz kuru koronavīrusa noteikumi neattiecas un kur var rīkot pat dejas.

“Tehno” uz ledus

Berlīnē un to aptverošajā Brandenburgas federālajā zemē tik bargas ziemas, ka aizsaltu ūdenstilpes, nav novērotas pēdējos piecus gadus.

Tāpēc Vācijas mediji spiesti atgādināt no bargām ziemām atradušajiem Berlīnes un citu Ziemeļvācijas reģionu pilsoņiem, ka nepietiek gluži ar to, sals ir bijis desmit dienas un ledus iztur gājēja pirmos soļus pie krasta – pastaigājoties pa ledu, jāņem vērā arī straumes, upju un kanālu ietekas, to, vai uz ledus ir sniegs un tā tālāk.

Saskaņā ar policijas ziņojumiem tikai piecu dienu laikā vien populārajā Šlahtenzē ezerā Berlīnes pievārtē ielūzuši četri cilvēki, kas gan izglābti.

Par ielūzušajiem vai aizpeldējušajiem uz ledus gabala ziņots arī pirmdien. Vairāki cilvēki reģionos gājuši bojā.

Tostarp sašutumu vilni sociālajos tīklos izraisījusi nedēļas nogales policijas akcija, kad neatļautas pulcēšanās un nedrošās pastaigas pa ledu Berlīnes apkaimē kārtības sargi lūkoja novērst ar zemu lidojoša helikoptera palīdzību.

Tā radītais troksnis un rotora saceltie sniega virpuļi patiesi izrādījās efektīvi.

“Vācija nav spējīga organizēt vakcināciju, bet medīt no helikopteriem bērnus, kas rotaļājas uz aizsaluša ezera ledus, tai nav pro­blēmu,” savā “Twitter” vietnē ierakstījusi Vācijā populārā horvātu cilmes laikrakstu komentētāja Jagoda Mariniča.

Reklāma
Reklāma

Citiem ainas bija atgādinājušas kadrus no Frānsisa Forda Kopolas slavenās filmas “Mūsdienu apokalipse”.

Uz mediju vaicājumiem, vai tā izmantot lidaparātus ir droši, Berlīnes policija atbildējusi, ka tāda prakse attaisnojas un helikopterus arī turpmāk izmantos šādiem mērķiem.

Tikmēr svētdienas pēcpusdienā 2000–2600 cilvēku atradās uz aizsalušā Landvēra kanāla Berlīnes Kroicbergas rajonā, kur kāds diskžokejs uz ledus bija sarīkojis neatļautu “tehno” stila deju ballīti.

Daļa sanākušo jau dejoja, bet daļa atradās ceļā uz vietu, kur skanēja mūzika, kad ieradās policija. Skaļruņos izteiktie aicinājumi pamest ledu atstāja iespaidu ne uz visiem. Vācijas telekanāli demonstrēja kadrus, kur redzami vairāki desmiti cilvēku, kas dejo un pat lēkā pa ledu.

Policija vēlāk skaidroja, ka tai bijis pārāk maz darbinieku, lai kādu sauktu pie atbildības par infekcijas novēršanas režīma neievērošanu, turklāt arī policijai atrasties uz ledus nebūtu droši.

Nīderlande uz slidām

Tāpat Anglijas ziemeļrietumu Lankašīras grāfistes iestādes ievērojušas, ka cilvēki sākuši rīkot “dejas uz ledus”, organizējot ballītes uz nomaļiem aizsalušajiem purviem un ezeriem, pakļaujot sevi ielūšanas riskiem, nemaz nerunājot par inficēšanos.

Vietējās dabas aizsardzības institūcijas “The Lancashire Wildlife Trust” pārstāvis ar BBC žurnālistu starpniecību lūdzis ļaudis tā nerīkoties: “Mūsu dabas rezervāti pēc savas būtības atrodas nomaļās vietās, un, ja kādam gadās sarežģījumi, tad tur apkaimē labākajā gadījumā varētu būt vien daži cilvēki, ja tādi vispār ir.”

Ielūšanas gadījumā dabas rezervātu darbinieku iespējas sniegt ātru nepieciešamo palīdzību nelaimē nonākušajiem ir minimālas.

Sals radījis galvassāpes arī atbildīgajiem dienestiem Nīderlandē, kur slavenie Amsterdamas kanāli ledu nebija redzējuši kopš 2018. gada, bet slidošanai ir senas vēsturiskas tradīcijas.

Prese ziņo par “slidošanas drudzi”, kas pārņēmis valsti, un salīdzina situāciju ar 17. gadsimta holandiešu vecmeistaru gleznām, kur redzams, kā kanālos slido jauni un veci.

Ievērot Covid-19 priekšrakstus tādos apstākļos vairs nav iespējams.

Tā kā Nīderlandē gaisa temperatūra pēdējās dienās svārstījās starp -5 un -14 grādiem, kas reģionam ir cienījams aukstums, pagājušās nedēļas beigās daudzi, ignorējot ar koronavīrusa izplatīšanos saistītos aizliegumus, devās slidot pa slaveno 3,2 km garo “Prinsengrach” kanālu, kas stiepjas cauri Amsterdamas centram.

Varasiestādes velti centās pierunāt ļaudis izvairīties no drūz­mas un labāk palikt mājās. “Kaut ko tādu var piedzīvot tikai reizi daudzos gados, tāpēc, ja ir tāda iespēja, tā jāizmanto,” aģentūrai “Associated Press” bildis kāds slidotājs.

Cilvēki steidza organizēt hokeja un pat kriketa mačus uz aizsalušajiem ūdeņiem. Varasiestādes slēdza stāvlaukumus pie populārākajām slidošanas vietām, lai ierobežotu ļaužu pieplūdumu, taču slidošanas entuziastus tas neatturēja.

Galvaspilsētā Hāgā, kur ledus izrādījies plānāks, pilsētas centrā ielūza slidotāju grupa, un tās glābšanā bija jāiesaista ugunsdzēsēji. Citi tajā laikā patvērās uz saliņas kanāla vidū, un viņu evakuācijai izmantoja uz ledus uzliktas kāpnes.

Hāgas pilsētas pašvaldība lūgusi cilvēkus turpmāk nekāpt uz ledus. Pat Nīderlandes premjers Marks Rute vērsies ar aicinājumu Covid-19 risku dēļ nedoties slidot ļaužu drūzmā.

“Un, lūdzu, nenokrītiet, jo tad jums būs jādodas uz slimnīcu, bet tur jau tāpat ir pilns.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.