Eksperts: Lai arī būvlaukumos dominē betons un metāls, aizvien uzstājīgāk sevi piesaka koka arhitektūra 4
Kristaps Ceplis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Analizējot koka būvniecības perspektīvas, jāņem vērā šobrīd pasaulē valdošā “zaļā domāšana”. Koks ir vienīgais nopietnais būvmateriāls, kas dabā pats atjaunojas.
Vērojot mūsdienu būvniecības tendences ārvalstīs, var pamanīt, ka, lai arī būvlaukumos joprojām dominē betons un metāls, aizvien uzstājīgāk sevi piesaka tieši koka arhitektūra.
Tās renesanse kļuva iespējama tāpēc, ka ir attīstījušās koka būvmateriālu sagatavošanas tehnoloģijas. Mūsdienīga koka mājas ne ar ko neatpaliek no betona mājām izturībā un viennozīmīgi pārspēj tās veselīgas dzīves telpas jomā.
Arī Latvijā pieprasījums pēc koka būvēm pieaug un attīstās vietējā koka būvkonstrukciju ražošana.
Šobrīd Latvijā ir aptuveni 100 uzņēmumu, kuri ražo koka mājas un koka konstrukcijas, sākot ar nelielām dārza mājiņām, nopietnām ģimenes mājām un beidzot ar sarežģītiem koka tiltiem, daudzstāvu koka ēkām un koka ražošanas kompleksiem.
Tomēr līdz pilnasinīgai koksnes potenciāla izmantošanai mūsu valstij vēl ir tālu. Lauvas tiesu jeb vairāk nekā 70% no saražotā eksportē uz ārzemēm, pārsvarā – Skandināvijas valstīm, īpaši uz Norvēģiju un Zviedriju.
Vietējie uzņēmumi meklē savu nišu. Piemēram, lielie skandināvu ražotāji ražo vienādas tipveida mājas, bet Latvijā esam spējīgi uztaisīt kaut ko individuālāku. Ārzemēs labprāt iegādājas mūsu produktus.
Mūsu būvobjekti ir Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Gruzijā un citviet. Mūsu trumpji ir tie, ka spējam konkurēt ar cenu lielajos tirgos un varam paveikt arī nestandarta projektus.
Kamēr vēl nav pietiekams pieprasījums pašu mājās, vietējie koka māju būvniecības meistari gūst vērtīgu pieredzi, strādājot izcilos ārzemju objektos.
Labu kokmateriālu esamība, arhitektu un inženieru pieredze, plus darbos pārbaudīti celtnieki, rada labvēlīgu augsni gaidāmajai pieprasījuma kāpuma apmierināšanai arī Latvijā.
Lai arī plašāku koka arhitektūras izmantošanu bremzē sabiedrībā valdošie stereotipi, tie palēnām tiek izskausti. Piemēram, viens no spilgtākajiem mītiem ir tāds, ka koks ir ugunsnedrošs un deg ātrāk nekā citi materiāli, bet šis mīts jau ir apgāzts ar pierādījumiem.
Ne velti Latvijā pēdējā laikā ir tapuši vairāki spilgti, moderni koka būvniecības piemēri – sākot ar ražošanas ēkām, hallēm, degvielas uzpildes stacijām, biroju mājām un beidzot ar bērnudārziem un tiltiem.
Jāpiemin nupat pabeigtā bibliotēkas ēka Ogrē. Jo vairāk šādu objektu būs, jo vieglāk būs tādus radīt atkal vēl.
Lai veicinātu koka izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā, nepieciešama valstiska griba.
Aprīļa beigās Ekonomikas ministrija, vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības vienojās par kopīgu sadarbību koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas veicināšanā un parakstīja kopīgu memorandu. Pirmais solis ir sperts…”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
