Labas ziņas! Banku analītiķi Latvijas ekonomikai prognozē kāpumu 0
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, varētu būt pieaudzis par apmēram 2-2,5%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni varētu būt pieaudzis par 0,7%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kāpums par 2,5%.
Viņa minēja, ka spēcīgi varētu būt augusi pievienotā vērtība rūpniecībā, galvenokārt pateicoties enerģētikas nozares pienesumam. Eksportā gada pirmais ceturksnis bijis labāks nekā iepriekšējais, strauji augot pakalpojumu eksportam. Tāpat tirdzniecībā un arī būvniecībā turpinājies kāpums.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka gada sākumā lielāko ietekmi uz aktivitāti būs atstājusi aukstā ziema, kas negatīvi ietekmēja būvniecību, eksportu un apstrādes rūpniecību, kamēr veicināja siltumenerģijas ražošanu. Tādējādi investīciju pienesums varētu būt piebremzēts.
Gašpuitis arī sacīja, ka mazumtirdzniecības dati liecina, ka patēriņš turpināja atdzīvoties. Tādēļ domājams, ka pērn gada otrajā pusē uzņemtais temps būtiski netika ietekmēts.
“Vispārējs novērtējums ir, ka gada izaugsme varētu būt bijusi 2% vai nedaudz virs,” teica Gašpuitis.
Savukārt “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni varētu būt pieaudzis par apmēram 0,5%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni – par apmēram 2%.
“Nozarēs gada sākumā bija diezgan raiba aina. Salīdzinājumā ar pērnā gada ceturksni apstrādes rūpniecībā bija mīnusi, citā rūpniecībā bija plusi. Abos gadījumos nopelni bija aukstajam laikam. Tie ietekmēja arī celtniecību,” sacīja Strautiņš.
Runājot par pakalpojumiem, viņš norādīja, ka samērā liels kritums varētu būt bijis transportā – tranzīts turpina sarukt, iespējams, ka laika apstākļi ietekmēja vēlmi arī ceļot. Pievienotā vērtība visdrīzāk samazinājās arī izmitināšanā un ēdināšanā. Savukārt uz labiem rezultātiem var cerēt informācijas tehnoloģiju un biznesa pakalpojumi.
“Kopumā pieaugums, bet nekas izcils. Taču ir vismaz cerība, ka ekonomika nebūs nozīmīgi zaudējusi tempu otrajā ceturksnī,” piebilda Strautiņš.
Centrālā statistikas pārvalde 2026. gada pirmā ceturkšņa Latvijas IKP datus paziņos piektdien, 29. maijā.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā palielinājās par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu.
Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bija pieaugums par 2,5%.
