ES ir skeptiska par Ukrainas strauju pievienošanu blokam. “Reuters” uzzinājis, no kā ES patiesībā baidās 0
Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Francija un Vācija, privāti izsaka nopietnas bažas par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierosināto ātro pievienošanos ES līdz 2027. gadam kā daļu no iespējamā miera līguma ar Krieviju.
Aģentūra Reuters, atsaucoties uz astoņiem Eiropas diplomātiem un amatpersonām, ziņo, ka šāds solis varētu atvērt “Pandoras lādi” ar problēmām – sākot no reformu tempa palēnināšanās līdz korupcijas riskiem un pašas ES paplašināšanās loģikas graušanu.
Katram pievienošanās procesa solim, kas ir sadalīts nodaļās un politikas jautājumu kopās, ir nepieciešams arī visu ES dalībvalstu apstiprinājums. Ungārija jau procesa sākumā ir bloķējusi Ukrainas plānu.
Zelenska mērķis: 2027. gads kā miera garantija
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka konkrēts pievienošanās datums (2027. gada 1. janvāris) ir kritiski svarīgs ilgstošam mieram Eiropā. Tas nostiprinātu Ukrainu Eiropas galvenajā politiskajā klubā, pavērtu ceļu lielākai labklājībai, drošībai un stabilitātei.
Ukrainas premjerministra vietnieks un galvenais sarunvedējs ar ES Tarass Kačka Reuters sacīja, ka Kijiva ir gatava ņemt vērā bažas un piedāvā drošības mehānismus: pārejas periods pirms pilnīgas piekļuves ES lauksaimniecības subsīdijām; sistēma demokrātisko standartu un reformu uzraudzībai; gatavība paātrināt sarunas, lai nākamgad noslēgtu pievienošanās līgumu (pat ja ratifikācija prasīs ilgāk).
Analītiķi medijam norāda, ka brīvs ceļš uz ES varētu būt vitāli svarīgs Zelenskim, lai pārdotu jebkādu miera vienošanos ukraiņiem, īpaši, ja, kā plaši tiek prognozēts, Ukraina neatgūs kontroli pār visu savu teritoriju vai nepievienosies NATO militārajai aliansei.
Francija un Vācija skeptiskas par “apgriezto paplašināšanos”
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena aiz slēgtām durvīm ierosinājusi reformēt pievienošanās procesu – tā dēvēto “reverse enlargement” (apgriezto paplašināšanos).
Ideja: Ukraina (un citas kandidātvalstis kā Moldova, Melnkalne, Albānija) varētu pievienoties pēc minimālo prasību izpildes, bet ar ierobežotu piekļuvi fondiem un lēmumu pieņemšanai, līdz pilnībā izpildītu visus kritērijus. Tomēr diplomāti un analītiķi saka: koncepcija “ir mirusi”.
Nav politiskās gribas noteikt konkrētu datumu, un bažas ir lielas – Ukraina “vienkārši nav gatava” un cīnās ar plašu korupciju, raksta medijs. Ātra pievienošanās varētu palēnināt reformu tempu, īpaši korupcijas apkarošanā.
Pieaugošais populisms un pretpaplašināšanās noskaņojums vairākās galvaspilsētās padara valdības piesardzīgas – tās nevēlas tikt uztvertas kā procesa paātrinātājas bez sabiedrības piekrišanas.
Reālistiskāks modelis: pakāpeniska integrācija
Analītiķi, piemēram, Eiropas Politikas centra direktora vietniece Korina Stratulata, iesaka paātrinātu, bet pakāpenisku integrāciju: piekļuve vienotajam tirgum, enerģētikai, digitālajam un transporta sektoram; pakāpeniska dalība ES programmās un politikā jau pirms pilnīgas dalības – tas būtu reālistiskāk nekā pilnvērtīga dalība tuvāko gadu laikā.
Lai gan Eiropas Komisija turpinās meklēt veidus, kā integrēt Ukrainu (uzsverot, ka tas militāri stiprinātu bloku pret Krievijas draudiem), konkrēts 2027. gada datums šobrīd šķiet nereāls. Vairums dalībvalstu uzstāj uz nopelniem balstītu procesu, un jebkura paplašināšanās jāratificē visām 27 valstīm.
Ukrainas ātrā pievienošanās paliek geopolitisks mērķis, bet tehniski un politiski – ar lieliem šķēršļiem.
