Rīgas bērni – jaunā ubagotāju paaudze? Cilvēki stāsta, ka veikalos piedzīvo mulsinošas situācijas arvien biežāk 0
Pēdējā laikā arvien biežāk izskan bažas par ekonomisko situāciju un dzīves dārdzības pieaugumu. Pārtikas cenas turpina augt, bet daudziem iedzīvotājiem ienākumi nespēj tām sekot līdzi. Tas liek cilvēkiem arvien rūpīgāk plānot ikdienas izdevumus, taupīt un meklēt veidus, kā iztikt ar mazākiem līdzekļiem.
Vienlaikus sabiedrībā parādās arī satraucošas pazīmes, kas liecina par pieaugošu nabadzību. Sociālajos tīklos ļaudis raksta, ka pie veikaliem Rīgā palīdzību lūdz ne tikai pieaugušie, bet arī bērni, jautājot, vai var iedot pāris centus kādam našķītim. Šādi gadījumi liek daudziem aizdomāties, cik smagi ekonomiskie apstākļi patiesībā skar daļu sabiedrības un vai atbalsta mehānismi spēj pietiekami palīdzēt ģimenēm, kas nonākušas grūtībās. Vai Rīgas bērni ir jaunā ubagotāju paaudze?
“Vajadzēja no rīta aiziet uz veikalu, stāvēju pie šokolādes stenda un dzirdu kā divi bērni sarunājas par to, ka nepietiek nauda šokolādei, saku viņām, lai paņem ko grib, es nopirkšu. Ar lielu prieku sejā, pateica paldies un abas laimīgas aizskrēja. Cik jauki ir kādam palīdzēt!” sociālajos tīklos raksta kāda sieviete. Tomēr komentāros cilvēki atklāj skaudro dzīves realitāti, šādā situācijā nonākuši daudzi.
“Tālajos deviņdesmitajos pie Rīgas Centrālās stacijas ari viens puišelis prasīja 10 santīmus maizei. Es, kā jau pieredzējis, saku: “ejam, nopirksim.” Aizgājām līdz kioskam tunelī, puika apskata vienu kukuli, otru, pat nepievērš uzmanību bulciņām, hotdogiem, piciņām un parāda uz lētāko baltmaizes kukulīti. Nopērku viņam to kukulīti, puika pateicīgs grauž. Tad nu paņēmu vēl viņam pāris piciņas, hotdogus, bulciņas. Bērns skatījās uz mani ar tādu apjukumu,” raksta kāds rīdzinieks.
“Super! Amats rokās. Tagad Rīgā diemžēl šis sāk kļūt bērniem par ieradumu. Mierīgi iet klāt pieaugušajiem un dažbrīd pat bezkaunīgi prasa kaut kādiem našķiem.
Žests protams jauks ka izpalīdzējāt. Diemžēl tam ir nepatīkamas sekas. Un ir jau arī bērni kuri nedrīkst saldumus. Zinu vienu puiku kurš visādi cenšas tikt klāt saldumiem. Diabēts vēl nav, bet uz to pusi velk. Bērnam noteikts ka saldumus drīkst tikai kad paēsts normāls ēdiens,” Liene norāda.
Elīna norāda, ka “Ziepniekkalnā pirms gadiem trim, stāvu veikalā “Mego” rindā, pirms manis meitene, gadi 8. Piens, maizes un gaļas gabals. Viņas kārta maksāt. Pārdevēja skaidro, ka nepietiek naudas.
Es jau ceļu roku, ka nu tik samaksāšu. Pārdevēja- STOP! viņa te piestaigā vairākas reizes dienā. Vecāki iemācījuši, vienmēr kāds labdaris par visu samaksā. Katrs dzīvo kā māk!”
“Pirms pāris dienām aiz manis divas meitenes pirka kaut kādu lielo konfeti uz divām. Gribēju jau piedāvāt samaksāt par otru, lai tiek katrai, bet tad iedomājos, vai tik kāds nenodomās, ka esmu tas onkulis, ar kuru bērnus baida un neizdarīju to 🤷♂️ Un tas ņemot vērā to, ka ikdienā man vienalga, ko par mani domā…” Uģis atceras.
Vai esi kādreiz pieredzējis šādu situāciju?
