“Es ļoti ceru, ka Latvijā privātīpašums būs tikpat svēts kā Amerikā!” Šmits par skvoteriem un hibrīdkaru 0
Par iespējamību, ka Latvijā varētu parādīties skvoteri, TV24 raidījumā “Preses klubs” diskutēja Aigars Šmits.
“Es ļoti, ļoti ceru, ka Latvijā šāda situācija nebūs. Es pat vairāk vēlētos, lai Latvijā privātīpašums ir tikpat svēts kā tas ir Amerikā,” norādīja Šmits.
Tas ir kara veids, nav jau noslēpums, ka varbūt ne tieši, bet Baltkrievija tā karo ar Ukrainu. Kā mēs zinām, tas kara sākums bija arī no Baltkrievijas, viņš uzsvēra.
“Es nezinu vai mēs dikti auklējamies, bet tas ko gan es redzu, es, protams, tagad nezinu Eiropas regulas, bet zinot, ka šī ir kara tāda zonas ārējā Eiropas robeža, ka tam nebūtu jābūt tik ļoti uz mūsu valsts budžeta pleciem,” skaidroja Šmits.
Šeit būtu jābūt NATO vienībām, kuras ir tieši pie robežas. Tām būtu jābūt riktīgām NATO armijas patruļām, mēs pat šeit pat sēžam un sakam: “Tas ir hibrīdkara veids.” Un kas par šo maksā? Mēs nodokļu maksātāji maksājam un Pujāta kungs tikai atskaitās, ka šīs nedēļas brīvdienās 200 čaļi mēģināja tikt pāri robežai, šajā dienā 70 mēģināja tikt pāri, kāpēc šis nav tādā Eiropas līmenī pateikts, ka nu šī garējā robeža kaut kādā veidā varbūt pastiprinām un dalām šo atbildību, liekam NATO patruļas un nelaižam nevienu, viņš piebilda.
Jā, humāni, sievietes, bet tad ir jābūt reglamentam ko tad mēs ar to darām, manuprāt, tāda auklēšanās nenotiek. Kur tad mēs tajos reģionos viņus liksim? Ieliksim kādā mājā, tāpat viņi aizmuks, brīdināja eksperts.
“Kur tad palika visi tie pirmie, kuri nāca? Es atceros jau sen pirms gadiem, vēl pat karš nebija, Muceniekos bija situācija, kad jautāja: “Cik tad jums tur ir?” Atbildēja, ka vairs neviena, kur tad viņi visi palika? Kaut kur devās tālāk uz “veco Eiropu” un tas būtu pirmais punkts, ka nu nē noliekam uz tiem kilometriem, es domāju, ka tas būtu pat lētāk NATO, nekā pēc tam radīt šo teorētiski iespējamo radikālismu vēl lielāku šajā “vecajā Eiropā,” ko mēs redzam, kas Francijā jau notiek tajā pašā Parīzē,” skaidroja Šmits.
Kur tad ir šengeni? Un kāpēc viņi to dara, tāpēc, ka šinī vietā ir caurumi, tāpat kā ar narkotikām, mēs zinām, ka tonnu noķer, bet iespējams to tonnu piemet, lai noķer, tikpat labi četras vai piecas izved cauri. Šeit tas pats, tu izlaid kaut kādu daļu cauri pēc statistikas labi skaitļi, bet kāpēc mums viņu šeit paliek vairāk, tad no kurienes? No kurienes no vidusjūras? Tur dabīgā atlase, tur forši kuģi grimst, šeit nav tādu kuģu, kas grimst, viņš piebilda.
