FOTO, VIDEO. Engurē no jūras izceļ nozaudētos zvejas rīkus jeb “spoku tīklus”, kas aptinušies ap pirmskara laikā nogrimušu velkoni 4

Uzņēmums “Neste Latvija” sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Latvijas Jūras akadēmiju un Zinātnes un inovāciju centru sākuši attīrīt Baltijas jūru no nozaudētiem zvejas rīkiem jeb “spoku tīkliem”. Tehniski sarežģītais process norisinājies aptuveni 3,6 kilometru attālumā no Engures ostas, kur atklāts nogrimis velkonis, ap kuru aptinušies zvejas tīkli, tā portālam LA.LV pavēstīja “Neste Latvija” Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Pērkone.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
“Zemenes maksā labu naudu…” Sieviete piedzīvojusi vilšanos un mudina būt acīgiem, iegādājoties zemenes no ielu tirgotājiem
Viedoklis
Armands Puče: Kamēr premjere Līgo vakarā stāstīja, kā tumsa saplūst ar gaismu, patiesībā būtu vajadzīga vispārēja iespringšana 139
Lasīt citas ziņas

Ņemot vērā, ka šis kuģa vraks atrodas 20 metru dziļumā, jūras attīrīšanas process bija jo īpaši sarežģīts un to veica atbilstoši sagatavoti tehniskie nirēji.

“Kuģa vraku, ap kuru aptinušies nozaudētie zvejas rīki, mēs atklājām jau pirms trīs gadiem ostas darbu laikā, tomēr nevarējām neko ar to iesākt, jo tas ir ne tikai tehniski sarežģīts, bet arī finansiālus resursus prasošs process. “Neste Latvija” piešķirtie līdzekļi “spoku tīklu” projekta ietvaros ļāva mums piesaistīt nepieciešamos profesionāļus un sagatavot tehnisko aprīkojumu, lai veiktu attīrīšanas darbus pēc iespējas drīz,” tā skaidroja Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ir jāapzinās, ka Baltijas jūras ilgtspēja nav nekas pašsaprotams un tās tīrība ir mūsu visu kā sabiedrības kopēja atbildība. Lai palīdzētu mazināt jūras piesārņojumu un biodaudzveidības apdraudējumu, mēs meklējām praktisku veidu, kā risināt šo problēmu. Ar sadarbības partneru atbalstu mēs noskaidrojām, kādu postījumu veic “spoku tīkli” un sākām izstrādāt projekta plānu, lai nokļūtu līdz galvenajam etapam – tīklu izcelšanai no Baltijas jūras. Šobrīd kopā ar sadarbības partneriem apzinām projekta nākotnes iespējas, lai izvērtētu potenciāli tālākus Baltijas jūras atveseļošanas plānus,” tā par projektu pastāstīja “SIA Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Velkonis, ap kuru bija aptinušies zvejas tīkli, jūras dzelmē, visticamāk, nonācis pirms Otrā pasaules kara, līdz ar to šie tīkli bija teju ieauguši vrakā un, lai tos atkabinātu, nirējiem tie bija ar šķērēm pa gabaliņam jānogriež nost.

Ņemot vērā, ka attīrīšanas darbi norisinājās 20 metru dziļumā, kur redzamība ir vien 0,5 līdz 1 metrs, liela daļa darbu bija jāveic “uz tausti”, ko spēj vien profesionāli, speciāli apmācīti nirēji. Arī laikapstākļi, piemēram, vēja virziens un ūdens temperatūra ļoti ietekmē darba gaitu. Ņemot vērā visus apstākļus, nirēji pie “spoku tīklu” izcelšanas strādāja divas dienas, vienā piegājienā zem ūdens pavadot vien 45 līdz 50 minūtes, jo 20 metru dziļumā ilgāk uzturēties zem ūdens ir bīstami dzīvībai.

Engurē no Baltijas jūras izceļ "spoku tīklus"

Pēc tam, kad tīkli no velkoņa tika nogriezti, tie ar speciālu piepūšamu boju palīdzību tika pacelti virs ūdens un ar nirēju laivām nogādāti Engures ostā. Izceļot tīklus krastā, noskaidrojās, ka tas nebūt nav viens konkrēts zvejas tīkls, bet gan vairāki kopā saķērušies tīkli. To kopējais izmērs ir aptuveni viens kubikmetrs, bet materiāls, no kā tie izgatavoti – kaprons.

Detalizētāk izpētot tīklus, atklājās, ka viens no izceltajiem tīkliem ir luču tralis, ko pagājušā gadsimta 70. gados izmantoja luču zvejošanai, bet pārējie divi – reņģu traļi, kuri ir aptuveni 40 gadus veci.

“Tīklu izcelšana no jūras dzelmes ir būtisks, bet ne noslēdzošais etaps jūras attīrīšanas projektā. Vienlīdz svarīgi ir izvērtēt iespējas, kā šo piesārņojuma avotu iespējams videi draudzīgi pārstrādāt. Šī iemesla dēļ daļa no izcelto tīklu fragmentiem tiks nogādāti Rīgas Tehniskās universitātes Jūras akadēmijas rīcībā, lai izpētītu tīklu saturu, izvērtētu mikroplastmasas daudzumu, kā arī aicinātu studentus piedāvāt risinājumus, kā “spoku tīklus” izmantot otrreizējā pārstrādē,” tā norādīja RTU Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore Dr.oec. Astrīda Rijkure.

Reklāma
Reklāma

Skaties video, ko šī projekta ietvaros filmēja SIA “DTSDIVE” un ūdenslīdēju kluba “Baltijas ronis”!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.