“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām 10
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl,” stāsta Durbes novada bioloģiskās saimniecības ZS “Turaidas” saimniece Zigrīda Manteja, raksturojot pēdējo mēnešu tendences.
Vispieprasītākās esot tējas pret saaukstēšanos un miera tējas. Tāpat pircēji iecienījuši vīgriežu tēju.
Labprātāk dzer nomierinošas tējas
“Cilvēki ir stresaini, nervozi, tāpēc labprāt dzer nomierinošās tējas. Labi, iet arī avenes, liepziedi, pelašķi un melisa. Es savos pieklājīgajos gados esmu piedzīvojusi dažādu slimību uzliesmojumus un ticu, ka šis vīruss drīz vien aizies,” atklāj saimniece.
Zāļu tējas viņa audzē pati un slēdz līgumus ar piecām bioloģiskajām zemnieku saimniecībām, kuru pļavās vasarā lasa bioloģiskās zālītes.
Mantejas tējas pērk gan vietējie iedzīvotāji, gan sūta uz ārzemēm saviem bērniem, radiem un draugiem, lai būtu “garša un smarža no mājām”. Speciāli Īrijas latviešiem izgatavoti tējas maisiņi ar sveicieniem no Latvijas un aicinājumu braukt mājās.
Jau tagad “Turaidu” saimniece gatavojas tradicionālajai uzņēmēju izstādei Liepājā pavasarī vai vasarā, cerot parādīt savu veikumu. Manteja arī plāno izgatavot miera spilvenus no tā, ko daba dod. Viena no viņas nodarbēm ir zedeņu žogu pīšana, un, kā izrādās, lazdu miza labi noder tējas pagatavošanai.
“Šajā laikā ieteiktu domāt labas domas, kontaktēties ar pozitīviem cilvēkiem, rast mieru un vakaros lietot zāļu tējas. Kā tu domāsi, tā dzīvosi. Viss šis laiks paies kā ļauns murgs. Domājiet vairāk par sevi,” rosina “Turaidu” saimniece.
E-veikalā pieprasījums dubultojies
Covid-19 izraisītā pandēmija veicinājusi zāļu tēju pieprasījuma pieaugumu, apstiprina vēl vairāki saimnieki. Arī Dobeles novada ZS “Rūķīšu tēja” saimnieks Raimonds Lignickis stāsta, ka pieprasītāko tēju augšgalā ir nomierinošās tējas, bet tā tas bijis arī iepriekš, ne tikai pandēmijas laikā. Otrajā vietā pēc pieprasījuma ierindojas imunitāti stiprinošās tējas, bet trešajā – ārstnieciskās tējas.
Tiesa, jau šobrīd skaidrs, ka pandēmija veicinājusi pieprasījuma pieaugumu pēc zāļu tējām, īpaši e-veikalā, kur pārdotais daudzums pieaudzis divas reizes.
Pateicoties e-komercijai, “Rūķīšu” tējas aizceļojušas gan uz ASV, gan Lielbritāniju un citām valstīm. Tagad gan Lielbritānija ir “aizslēgta” un pircējiem būs pašiem prece jāatmuito. “Rūķīši” pazīstami arī Īrijā, kur “vienai latviešu meitenei sūtām vairākas paletes ar preci latviešu veikalam – gan sulas, gan priežu čiekuru sīrupu un tējas”, tā R. Lignickis. “Rūķīšu” sortimentā ir vairāk nekā 100 tēju veidu, un visplašākais klāsts pieejams Imantas tirgū, kur uzņēmums iekārtojis savu veikaliņu.
Fitoterapija aizbraukušajiem
Dr. Tereško tēju noiets pandēmijas laikā audzis par 10%. ZS “Doktus” saimnieks, ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško stāsta, ka šobrīd, pandēmijas laikā, cilvēki daudz laika pavada mājās, kas veicina tēju patēriņu. Vispieprasītākās ir veselības tējas bronhiem, plaušām, sirdij, tāpat daudzi pērk nomierinošas tējas, jo šobrīd valda spriedze un diezgan liels stress.
Tereško tējas pērk ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet interneta veikalā tās iespējams pasūtīt arī ārzemēs dzīvojošajiem. Ārsts fitoterapeits novērojis, ka lielākoties šo iespēju izmanto no Latvijas aizbraukušie tautieši. Tereško rosina izmantot šo laiku, lai stiprinātu savu imunitāti.
“Ja ir kāda nosliece uz saaukstēšanās slimībām, ilgāku laiku vajag padzert tējas, un tas ļaus uzlabot veselību. Tāpat jādomā par to, lai orgānu sistēma būtu kārtībā, īpaši jārūpējas par gremošanu,” uzsver A. Tereško.
Jauni eksperimenti ar tējām
Ražotāju teiktajam pievienojas arī Krāslavas novada ZS “Kurmīši” saimnieks Ivars Geiba. “Tēju pārdošanas apjomi pieauguši, pateicoties tam, ka mums ir savs interneta veikals. To var skaidrot gan ar pandēmiju, gan Ziemassvētku iepirkšanos. Uz veikaliem gan piegādes ir samazinājušās. Mums nav tējas pret Covid-19, bet tās ir ikdienas lietošanai – “Latgales ziedu tēja” un “Deviņu zāļu spēks”. Tās cilvēki lieto jau no seniem laikiem, un domāju, ka jebkura tēja uzlabo pašsajūtu,” stāsta I. Geiba.
Viņš priecājas, ka daudzi, tostarp ārzemnieki, izvēlas vietējo produkciju, kas ražotājiem ir ļoti svarīgi
. ZS “Kurmīši” katru gadu audzē ap 40–60 zāļu tēju veidu un sortimentā ir ap 15 tēju maisījumu, to skaitā pirts tējas. Geiba priecājas, ka tēju tirgus attīstās un ir spēcīgi tēju ražotāji un jauni eksperimenti ar tējām. Vienlaikus jādomā par realizācijas iespējām, jo konkurenci saasina tēju imports.
Tējas imports un eksports
2020. gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā ievesta tēja 7,14 miljonu eiro vērtībā, tajā skaitā fermentēta un daļēji fermentēta melnā tēja par 4,47 miljoniem eiro.
Galvenās tējas importa valstis – Polija, Krievija un Šrilanka.
Pērn eksportēta tēja par 2,62 miljoniem eiro un lielākās eksporta valstis – Lietuva, Igaunija un Polija.
Kopš 2016. gada tēju eksports samazinājies trīs reizes.
Dati: Centrālā statistikas pārvalde
