Guntars Ķirsis par dziesmu svētkiem “Manai dzimtenei”: Tas nav vienkārši stopkrāns, ko var noraut un vilciens apstājas… 9

“Šis ir sarežģīts brīdis, šoks visiem, bet tas nav vienkārši stopkrāns, ko var noraut un vilciens apstājas…” – tā dziesmu svētku “Manai dzimtenei” tālāko norisi TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” komentē diriģents un biedrības “Manai dzimtenei” valdes loceklis Guntars Ķirsis. Viņš atzīst, ka organizatori ir gatavi atkāpties un nodot rīcības stafeti citiem, jo būtiskākais ir svētku izdošanās. Ķirsis arī neslēpj, ka zina, kuri ir tie “ziņotāji”, kas Raimondam Paulam pienesuši viltus ziņas, taču pagaidām vēl neesot īstais brīdis šos vārdus atklāt.

Krimināls
Sita, spārdīja un iegrūda grāvī: tiesā vairākus mediķus par kolēģes dzīvesbiedra nežēlīgu piekaušanu
Kokteilis
“Savā būtībā jau esam okupēti!” Aktrise vēršas pie tautiešiem ar nozīmīgu paziņojumu 8
“Mana pensija 511 eiro, bet tik un tā novelk IIN, kādēļ tāda nevienlīdzība?” Normunds no Anglijas jautā par pensiju sistēmu valstī
Lasīt citas ziņas

Intervija ar Guntaru Ķirsi TV24 ēterā piektdien, 6.janvārī, pl 21:03!

Guntars Ķirsis ir arī svētku idejas autora, komponista Jāņa Ķirša tēvs un atzīst, ka sākotnēji, pirms pāris gadiem, dēla ideju par šādu svētku organizēšanu Mežaparkā nedaudz apšaubījis, jo zina, ka pieskandināt Mežaparka Lielo estrādi, izpildot viena komponista dziesmas, ir ļoti grūti. Taču ideja attīstījusies, darbs ritējis gludi, līdz pērnā gada nogalē sabiedrību pāršalca ziņa par Maestro nevēlēšanos iesaistīties šajos svētkos, kā iemeslu minot organizatoru it kā negodprātīgo rīcību.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Man ziņo…” tā teica Maestro. Guntars Ķirsis teic, ka zina, kuri ir šie ziņotāji, kas Raimondam Paulam pienesuši viltus ziņas, taču pagaidām vēl neesot īstais brīdis šos vārdus atklāt. Savukārt Latvijā populāru mūziķu paziņojumu par to, ka šādu svētku rīkošana ir blēdība, Ķirsis komentē šādi: “Nevienam nav prātā blēdības un neredzu, kur ir pamats domāt, ka ir notikusi blēdība. Tas, ka šis būs Maestro dziesmu koncerts, svētki vai sauksim to, kā gribam, ir fakts. Kur tur ir blēdība?”

Turpinot pārspriest svētku norisi, Ķirsis uz jautājumu, kā organizēt svētkus, ja to saturiskais, faktiskais avots ir kategoriski pret, ar nožēlu atzīst: “Šis ir sarežģīts brīdis, šoks visiem, bet tas nav vienkārši stopkrāns, ko var noraut un vilciens apstājas… Cilvēki gadu gatavojas un ne tikai Latvijā, cilvēki no diasporas gatavojas braukt. Tā ir atbildība, un, protams, šī situācija ir jārisina. Es zinu, ka tiek meklēti veidi, kā to risināt.” Kā viens no risinājumiem, kas izskanējis publiskajā telpā, ir tas, ka svētku rīkošanu varētu pārņemt Kultūras ministrija vai pašvaldība. Jautāts, vai Kultūras ministrija ir vērsusies pie organizatoriem un uzdevusi kādus jautājumus saistībā ar šiem svētkiem, Ķirsis lakoniski atbild: “Nē, šobrīd nav.” Un piebilst, ka nekad cerējis uz Kultūras ministrijas vai pašvaldības atbalstu, bet par sabiedrībā izskanējušo viedokli, ka tagadējiem organizatoriem jānodod stafete citiem rīkotājiem un tad pasākums varētu izdoties, mākslinieks atbild apstiprinoši: “Organizatori ir gatavi tā darīt.”

Ne mazums skaļu runu un satraukuma bijis saistībā ar virsdiriģentu paziņojumiem. Ķirsis noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka virsdiriģenti ir atteikušies no svētku kora diriģēšanas. “Tie cilvēki, kuri strādā novados, arī ir svētku virsdiriģenti, un viņu paziņojums ir vērsts uz to, lai meklētu risinājumu, lai varētu turpināt strādāt ar koriem. Neviens no tiem virsdiriģentiem, ar kuriem ir noslēgts līgums, nav atteicies.”

Un beigu beigās – vai nav laiks atzīt kļūdas un atdot naudu par biļetēm? “Acīmredzot, komunikācijas kļūdas ir bijušas, atdot naudu par biļetēm – tas ir tehnisks un organizatorisks process. Kā biedrība “Manai dzimtenei” varam aicināt, mēģināt saprast, kur ir tā problēma un no visas sirds cerēt, ka problēmu ir iespējams arī atrisināt. Tā ir tā lieta, kas šobrīd ir visu prātos un uz kuru gaida arī ļoti daudz dziedātāju,” viņš piebilst.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.