Iegādājās internetā lietotus apavus, bet banka lūdz paskaidrojumu. Kāpēc pat neliels maksājums bankai var kļūt par “sarkano karogu”?
0
LA.LV interneta vidē pamanīja kādu interesantu pieredzi. Kādai sievietei banka lūgusi sīki paskaidrot divas nedēļas senu izejošo maksājumu par iegādātiem lietotiem apaviem. Tāpat banka viņai lūdza uzrādīt pirkuma čeku un/vai līgumu.
Lai noskaidrotu, kādos gadījumos bankas lūdz klientiem sniegt paskaidrojumus, LA.LV sazinājās ar “Swedbank”, “Luminor” un “SEB” bankām.
Bankām kopumā skaidrojums ir līdzīgs – tās uzrauga klientu izejošos un ienākošos maksājumus, lai rūpētos par drošu finanšu vidi. Nav svarīgi, cik liels vai mazs ir maksājums, komercbankām ir pienākums uzraudzīt klientu darījumus. Tāpat bankai ir tiesības pieprasīt skaidrojumu par izejošu vai ienākošu maksājumu jebkurā laikā pēc maksājuma notikšanas.
Lita Juberte-Krūmiņa, “SEB” bankas Korporatīvās komunikācijas vadītāja, par konkrēto gadījumu norāda, ka “divas nedēļas pēc darījuma ir ļoti normāls laika periods, kādā banka lūdz papildu informāciju”.
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops skaidro, ka reizēm maksājuma saņēmējs ir “sarkanais karogs”. “Gadās reizes, kad informācijas pieprasījums, ko saņem klients, nemaz nav vērsts uz pašu klientu, bet gan viņa “sadarbības partneri”. Proti, ar klientu (pircēju) viss ir kārtībā, bet klienta partneris, kuram tiek skaitīta nauda par “zābakiem” vai citu preci, ir iemesls, kāpēc sistēma reaģē un prasa pārbaudīt darījuma būtību, īpaši reizēs, kad šis “partneris” nav bankas klients.
Līdz ar to ne vienmēr šādi informācijas pieprasījumi būtu jāuztver personīgi, jo partneru saistītie riski arī var būt dažādi – nereģistrēta saimnieciskā darbība, iepriekš konstatēti krāpšanas gadījumi vai citi iemesli,”
pauž Krops. Var būt arī gadījumi, kad banka klientam pieprasa informāciju, lai palīdzētu citam klientam. Respektīvi, ja ir aizdomas par krāpniecību, bet cits klients ir agrāk potenciālajam krāpniekam skaitījis naudu, banka šim klientam var lūgt skaidrojumus.
Bankas kopumā vērš uzmanību uz krāpniecību, jo nereti paskaidrojuma lūgšana ir saistīta ar potenciālu krāpniecību. “Mūsdienās ir ļoti izplatīti dažādi krāpnieciski gadījumi, tāpēc banka var jautāt par klientam netipiskiem darījumiem, lai pasargātu no krāpniekiem.”
Uzraudzības ietvaros banka var lūgt papildu skaidrojumu par jebkura apmēra maksājumiem – arī nelieliem un šķietami ikdienišķiem. Pat ja maksājums šķiet pavisam mazs, katrs no tiem vienmēr ir divpusējs – tajā iesaistīts gan maksātājs, gan saņēmējs, un bankai ir jāizvērtē abi, kā arī tā var skaidrot, kādam nolūkam tas veikts,” pauž Baiba Tētiņa, “Luminor” bankas klientu apkalpošanas vadītāja. Arī Juberte-Krūmiņa no “SEB” bankas norāda, ka paskaidrojumu pieprasīšana visbiežāk saistīta ar krāpšanas aizdomām.
Tāpat gan “SEB”, gan “Swedbank”, gan “Luminor” bankas pārstāvji atgādina, ka īpaši svarīgi ir izmantot atbilstošus un precīzus maksājuma paskaidrojumus, piemēram, “Rēķins Nr.22”, “Maksa par konsultāciju”, “Ikdienas tēriņiem”.
“Jāpatur prātā, ka bankas vēlme nav apgrūtināt ne klientus, ne darbiniekus – šie jautājumi saistīti ar pienākumu novērst krāpšanu un aizsargāt gan pašu klientu, gan arī citus no potenciāliem zaudējumiem vai likuma pārkāpumiem,” norāda Krops.
