Bankas aizsargā mūsu naudu vai slēpj krāpnieku shēmas? Patiesība nav nemaz tik pārsteidzoša
0
Daudz jau dzirdēts un rakstīts par abnormālo krāpniecības skaitu gan Latvijā, gan citur pasaulē. Krāpniecība paliek krāpniecība, neatkarīgi no tā, vai un kā nauda tiek izkrāpta — apmānot cilvēku un iegūstot piekļuvi konta datiem vai no sludinājuma iegādājoties neeksistējošu preci.
Krāpniecības gadījumos cilvēki vienmēr ir aicināti vērsties Valsts policijā ar iesniegumu. Tas, cik policija šādos gadījumos spēj izdarīt, ir viņu rokās. Bet kā ir ar bankām? Cik tās ir spējīgas vai bezspēcīgas?
Nesen skaļi par krāpniecības gadījumiem izteicies Horens Stalbe. No viņa zibenīgā ātrumā tika izkrāpti 1000 eiro. Tas izraisīja vairākus jautājumus par to, kāda šādos gadījumos ir konkrētās bankas iesaiste. Stalbe šajā gadījumā specifiski piesauc “Swedbank” un “Luminor”, apgalvojot, ka bankas ar krāpniekiem sadarbojas.
Lai skaidrotu situāciju, LA.LV sazinājās ar “Swedbank” un “Luminor”
Atbildes sniedz “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Korps un “Luminor” krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Abas bankas norāda vienādi — pārskaitītā nauda, kas nonākusi pie saņēmēja, ja izmantots zibmaksājums, ir saņēmēja īpašumā. Tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad naudu ir iespējams saņemt atpakaļ. Ja pārskaitījums nav zibmaksājums, to ir iespējams apturēt, kamēr tas nav izpildīts. Celma skaidro, ka naudu iespējams atgriezt arī tiesiskā ceļā — ja konstatēta krāpniecība, tiesībsargājošās iestādes var dot rīkojumu krāpniekam naudu atgriezt apkrāptajai personai.
Tāpat ir iespēja atgūt zaudētos līdzekļus bez tiesas lēmuma. Proti, bankai saņemot rīkojumu par maksājuma atsaukšanu, tā sazinās ar saņēmēja banku. Tālākās darbības ietver bankas saziņu ar naudas izkrāpēju. Ja šī persona (krāpnieks) piekrīt naudas atmaksai, tā tiek atgriezta apkrāptās personas kontā. Šis process gan ir atkarīgs no banku iekšējiem procesiem, bet, sazinoties ar savu banku, iespējams, ka šāds ceļš ir viena no iespējām, kā saņemt atpakaļ izkrāptos līdzekļus. Korps norāda, ka šāds variants visbiežāk der, ja nauda netīšām ir nosūtīta nepareizajam adresātam.
Gan Korps, gan Celma norāda uz Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotajiem datiem par krāpniecības gadījumiem Latvijā. “Dati liecina, ka līdz šī gada jūnijam īstenoti 3279 krāpniecības gadījumi, kas ir par 31,6% mazāk nekā 2024. gada pirmajos sešos mēnešos. No iedzīvotājiem izkrāpti 5,36 miljoni eiro, savukārt novērsti 8687 gadījumi, no krāpniekiem pasargājot Latvijas iedzīvotāju naudas līdzekļus vairāk nekā 5,67 miljonu eiro apmērā.
Attiecīgi bankām ir izdevies identificēt un novērst 73% no kopā reģistrētajiem krāpšanas mēģinājumiem un novērst zaudējumus 51% apmērā no ierosinātiem krāpnieciskiem darījumiem (puse no krāpnieku mēģinājumiem iegūt līdzekļus ir novērsta).”
Korps kategoriski noliedz apgalvojumu, ka bankas sadarbojas ar krāpniekiem. Viņš norāda: “Krāpšana un tās veicināšana/atbalstīšana ir krimināli sodāma. Par klientu datu izpaušanu ir milzīgas soda naudas, nemaz jau nerunājot par totālu reputācijas zaudējumu. Bankas ir vienas no tām, kas ārkārtīgi skrupulozi izturas pret savu klientu datu sargāšanu. Kā zināms, banku bizness balstās uz labu reputāciju, un neviens neuztic savu naudu iestādei, kurai reputācijas nav. Tāpēc bankām no cilvēku apkrāpšanas nav nekāda labuma. Papildu tam bankas velta lielus resursus (gan darba spēka, gan tehniskos), lai krāpšanas ierobežotu.”
Līdzīgi norāda arī Celma, sakot, ka banka ievēro visaugstākos datu aizsardzības standartus.
Lai arī var šķist, ka krāpnieku uzbrukumi ir tēmēti, patiesībā tā nav. Krāpnieki zvanus, īsziņas vai e-pastus reizē adresē lielam personu skaitam ar cerību, ka kāds uz krāpniecību uzķersies. Celma norāda, ka tāpat ir bijuši gadījumi, kad krāpnieks sazinās ar personu, kurai naudas līdzekļu nemaz nav.
Protams, ir gadījumi, kad krāpniecība ir ar mērķi uz kādu noteiktu personu vai uzņēmumu, bet tie ir retāki, un tiem jāattaisno krāpnieku izmantotie resursi. Līdzīgi var būt ar investīciju krāpniecību. Korps norāda, ka ir cilvēki, kas meklē vieglu peļņu investīcijas platformās — arī tur persona var tikt apkrāpta. “Ja cilvēks klikšķina uz šādu [platformu] reklāmu, visticamāk, viņa ausis jau ir gatavas uzklausīt pasakainus peļņas stāstus. Krāpnieki nesmādē mūsdienu “mārketinga trikus” un tāpat savas krāpnieciskās platformas reklamē pēc atslēgvārdiem tā, lai tās parādītos interneta meklētāju rezultātu augšgalā.”
Korps vērš uzmanību — nevar apkrāpt tos, kas neļauj sevi apkrāpt. Viņš aicina vienmēr izvērtēt jebkādus pieprasījumus, linkus, autentifikāciju un citas lietas, kas saistītas ar bankas datu izmantošanu, ja to izmantošanai nav zināms skaidrs mērķis. Viņa aicinājumam pievienojas arī Celma, sakot, ka vienmēr ir ieteicams sazināties ar attiecīgo iestādi, izmantojot tās oficiālo kontaktinformāciju.
Gan “Swedbank”, gan “Luminor” regulāri veic darbības, kas ierobežo un novērš krāpniecības procesus. Tomēr jāsaprot, ka bankas nevar paredzēt krāpnieku shēmas, jo tās nemitīgi tiek izdomātas jaunas. Lai arī bankas nemitīgi ievieš un pilnveido dažādus drošības risinājumus, tās nevar izskaust visus krāpniecības gadījumus, jo krāpniecība notiek ar apkrāptās personas iesaisti.
Ja arī Tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!
