Kas nogalināja Natu Nolli? Agnese Logina recenzē seriālu “Krimināllieta iesācējam” 0
Agnese Logina, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pie skatītājiem nonācis jauns pašmāju seriāls – režisora Armanda Zvirbuļa veidotā “Krimināllieta iesācējam”, kas 20. aprīlī pieredzēja pirmizrādi kinoteātrī, savukārt plašākai publikai no 22. aprīļa ir pieejamas pirmās divas sērijas, kas skatāmas LMT viedtelevīzijā bez maksas.
Katru piektdienu pie skatītājiem nonāks jauna sērija, kopumā seriālam ir septiņas sērijas. Uzreiz jāpiebilst, ka seriāls rudenī nonāks arī LTV ekrānos. Seriāls ir tapis pēc latviešu detektīvromānu klasiķa Andra Kolberga romāna “Meklējiet sievieti” motīviem, tas arī bija sākotnējais projekta darba nosaukums.
“Krimināllieta iesācējam” ir viens no diviem seriālu projektiem, kas tika atbalstīts īpaši izveidotajā Nacionālā kino centra seriālu projektu konkursā, kas norisinājās 2020. gada vidū, lai sniegtu atbalstu kinoindustrijai Covid-19 krīzes ietvaros, savukārt otrs projekts “Emīlija. Latvijas preses karaliene”, kas guva atbalstu šajā konkursā, jau ir pilnībā nonācis pie skatītājiem, izpelnoties lielu interesi un atsaucību.
Kaut arī abi seriāli ir žanriski un tematiski nesalīdzināmi, vēlos tos pieminēt vienā rindkopā, jo ticu, ka arī “Krimināllieta iesācējam” iekaros Latvijas skatītāju sirdis, kā arī prātus, tādējādi kārtējo reizi apliecinot Latvijas kinoindustrijas profesionālo briedumu un spēju radīt patiešām saistošus un interesantus stāstus.
Divas laika līnijas
Šobrīd apskatīšu tikai pirmās divas sērijas, tās precīzi iezīmē norises vietu un laiku, kā arī galvenos darbojošos personāžus. Seriālā tiek prasmīgi apvienotas divas laika līnijas, rādot notikumus 1968., kā arī 1995. gadā. 20. gs. 90. gadi ir galvenais seriāla norises periods. Sākotnēji bija paredzēts, ka seriāls pie skatītājiem nonāks martā, taču saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā tika pieņemts lēmums pirmizrādi atlikt.
Šķiet, ka tā bijusi pareiza izvēle – šobrīd, kad pirmās emocijas ir norimušās, liekas loģiski reflektēt par to, kā esam nonākuši tieši šādā pasaulē, un seriālā redzamie (izdomātie, tomēr ticamie) notikumi var palīdzēt atbilžu meklēšanā. 20. gs. 90. gadi bija patiesi nozīmīgs laiks Eiropas vēsturē, kad PSRS sabrukums pavēra aizkaru uz iespējām bagātu, gaišu nākotni, taču šodienas notikumi skaidri parāda, ka šajā laikā netika izdarīts pietiekami, lai patiešām iznīcinātu padomju varas struktūras.
Tāpēc personīgi īpaši priecājos par katru mākslas darbu, kas pievēršas nesenajam 90. gadu periodam, dodot iespēju paskatīties uz Latvijas vēsturi ar laika distanci, jo tikai godīgs skatiens pašu pagātnē ļaus atrast veidu, kā uzlabot savu nākotni. Galu galā – šajā periodā, kad Austrumeiropā un Centrāleiropā valstis pārgāja no viena politiskā režīma uz citu, tika ielikti pamati nākamajām desmitgadēm, kuru sekas gan pozitīvā, gan negatīvā veidā jūtam joprojām.
Kas nogalināja Natu Nolli?
Kā jau minēju, seriālā paralēli tiek risinātas divas laika līnijas, kuru centrā ir Natas Nolles tēls. 1968. gadā Nata ir komjauniete, spējīga studente, kura personīgu iemeslu dēļ nonāk drošības iestāžu uzmanībā un kurai tiek uzstādīts ultimāts, dodot iespēju izvēlēties starp savas nākotnes izredžu iznīcināšanu un studiju pārtraukšanu vai sadarbošanos ar drošības iestādēm.
Savukārt 1995. gadā Nata Nolle ir politiķa Jāņa Silšalkas palīdze, kuras nāve mīklainos apstākļos, kā arī viņas noslēpumainā pagātne ir viena no seriāla intrigām, liekot skatītājiem minēt, kas notiks tālāk. Studentu gadu Natu atveido Valmieras teātra aktrise Diāna Krista Stafecka, savukārt 1995. gada Natu atveido Madara Zviedre. Šķiet īpaši interesanti, ka Nata tiek atveidota kā gudra un inteliģenta sieviete, un gan pagātnē, gan tagadnē ļoti lielu lomu spēlē Natas seksualitāte, viņas spēja to un savu pievilcību pārvērst par ieroci, kas viņai palīdz vai nu izdzīvot, vai arī sasniegt savus mērķus, tas gan rezultējas arī vismaz vienā ļoti derdzīgā ainā.
Kā saka Silšalkas starptautiskais partneris Anders (ko atveido lietuviešu aktieris Valentīns Novopoļskis, kuru latviešu skatītāji pazīst kā Oļegu no Jura Kursieša filmas “Oļegs”), bez Natas Silšalka nebūtu nekas. Taču Natas nāve nav vienīgais notikums, kas nodrošina scenārija attīstību, būtisku lomu tajā spēlē arī Dmitrija Azarjana (viņu atveido Jurijs Djakonovs) nošaušana uz ielas automašīnā, ko sāk risināt Ritvara Logina atveidotais jaunais izmeklētājs Aldis Kārkliņš.
Viņš ir tikko sācis darbu, tāpēc Kārkliņš vēl ir ideālisma pārpilns, savukārt viņa ilūzijas atvēsina priekšnieks Agris Sidrabs (Ģirts Krūmiņš), kurš vispār grib iet prom no policijas darba uz privāto biznesu, jo tur maksā stipri vairāk. Skatoties seriālu, tīri dabiski sanāk veidot salīdzinājumus ar mūsdienām un to, kā šīs pašas lietas izskatās šobrīd, diemžēl jāatzīst, ka iekšlietu struktūru atalgojums arī šodien ir ļoti liela problēma. Arī vairākas norišu vietas ir joprojām labi atpazīstamas, kas rada sajūtu, ka laiks dažviet Rīgā nav gājis uz priekšu, arī nošaušana mašīnā uz ielas Rīgā kā slepkavības metode diemžēl nekur nav pazudusi.
Īpaši aktuāla liekas diskusija starp Sidrabu un Kārkliņu par reālismu un ideālismu, uzsākot darbu jaunā vietā, jo joprojām daudziem ir jāizvēlas starp ideāliem, kas pamudina izvēlēties konkrētas profesijas, un ekonomisko realitāti. Seriālā šo dilemmu īpaši paspilgtina arī pazemojums, ko abi izmeklētāji piedzīvo, pildot savus darba pienākumus, jo 90. gadu noziedzīgās vides pārstāvji dzīvo stipri pārtikušāku dzīvi nekā policijas darbinieki. Seriālā manāmas vēl citas tēmas, kas joprojām aktuālas, piemēram, vairākas reizes izskan saruna par nepilsoņa statusu, ko tikko no cietuma izlaistais Antons (ukraiņu aktieris Aleksejs Gorbunovs) apsver, lai nostabilizētos jaunajā pasaulē, kuru viņš nepazīst. Viņam iesaka ņemt nepilsoņa pasi, jo tā esot ērta, nekādu pienākumu, bet var doties uz Krieviju bez vīzas.
“Krimināllieta iesācējam” ir detektīvseriāls, un nenoliedzami, ka rodas vēlme to salīdzināt ar citiem detektīvžanra darbiem latviešu kino vēsturē. It sevišķi tāpēc, ka Andris Kolbergs ilgus gadus bijis sabiedrotais latviešu detektīvžanra klasiķim, kinorežisoram Aloizam Brenčam. Tāpēc vien Antona, no cietuma izlaistā zagļa, kurš ir atsēdējis arī citu cilvēku vietā, stāsta līnija (vismaz pirmajās divās sērijās) stipri atgādināja Voldi no A. Brenča filmas “Liekam būt” (filmas literārā pirmavota autors arī ir A. Kolbergs), kurš arī gatavojās pēdējam lielajam darbam, pēc kura beidzot būs miers.
Seriāla tapšanu ir atbalstījusi ne tikai Latvija, bet arī Lietuva, tika piesaistīti neatkarīgie producenti no Krievijas. Seriāls ir filmēts Latvijā, Lietuvā un Ukrainā, dažādās lomās ir redzami starptautiski aktieri, kas papildina “Krimināllietas iesācējam” starptautisko vērienu, un patiesi jācer, ka seriāla veidotājiem izdosies to izplatīt arī citās valstīs. Seriālā filmējušies jau pieminētie Aleksejs Gorbunovs (Ukraina) un Valentīns Novopoļskis (Lietuva), tāpat redzams Hrants Tokhatjans (Armēnija) un krievu aktieri Jurijs Curilo, Andrejs Iļjins, Gaļina Bokaševska. Īpašu prieku, skatoties seriālu, sagādā arī iespēja epizodiskās lomās atpazīt dažādus latviešu kino cilvēkus, kuri parasti ir aiz kadra, piemēram, pavisam mazā lomā pirmajā sērijā ir redzams scenārists Ivo Briedis, bet žurnālista lomā iejuties scenārists un dramaturgs Matīss Gricmanis. Seriālā ir dzirdams arī valodu un dialektu mikslis, liela daļa norisinās krievu valodā, tādējādi raksturojot 90. gadu vidi.
Seriāla komandu veido režisors Armands Zvirbulis, scenārija autori ir A. Zvirbulis, Juris Kursietis, Līga Celma-Kursiete un Matīss Gricmanis. Seriāla operators – Gints Bērziņš, un seriāla producenti ir Arta Ģiga, Lukas Trimonis un Ivans Razinkovs. Jāpiemin, ka seriāla kostīmu māksliniece Jūlija Volkinšteine februārī saņēma “Lielā Kristapa” balvu kā labākā kostīmu māksliniece par darbu Martas Elīnas Martinsones filmā “Tizlenes”, kas norisinās aptuveni piecus gadus vēlāk nekā filmā attēlotie 1995. gada notikumi, tāpēc var teikt, ka kostīmu māksliniecei 90. gadu apģērbi un stils ir tiešām labi pazīstami.
Tāpat daļa no seriāla komandas, ieskaitot režisoru, producenti Artu Ģigu un scenāristu Matīsu Gricmani, skatītājiem jau ir zināmi kā seriāla “Sarkanais mežs” veidotāji, savukārt studija “Red Dot Media”, kuras paspārnē tapis šis seriāls, un A. Ģiga ir zināmi arī kā analītiskā raidījuma “Nekā personīga” veidotāji, kas apliecina, ka sarežģītas politiskas tēmas ir viņu redzeslokā jau gadiem.
Pieaugušo skatījums
“Krimināllieta iesācējam” nav vienīgais darbs, kas pēdējos gados tapis par 20. gs. 90. gadiem. Nesen uz ekrāniem bija skatāma jau pieminētā filma “Tizlenes”, vēl pirms dažiem gadiem tapa Jāņa Ābeles ekranizācija romānam “Jelgava 94”, šajā tematiskajā grupā gribētu pieminēt arī Madaras Dišleres filmu “Paradīze 89”. Šiem trim darbiem kopīgs ir ne tikai tas, ka tie runā par neseno vēsturi, bet piedāvā bērna vai pusaudža skatījumu uz šo periodu. “Krimināllieta iesācējam” savukārt ir viens no retajiem nesenajiem darbiem, kas runā par 90. gadu periodu no pieaugušo, kuru dzīve pamatīgi mainījās, skatpunkta. Rezultāts ir patiešām prasmīgs un intrigu pilns detektīvseriāls, kurš liek nepacietīgi gaidīt nākamo sēriju.
Seriāla ambiciozais mērogs, vienlaikus atveidojot dažādu sociālo šķiru dzīvi un notikumus, arī neļauj atslābt, precīzi iezīmējot sociālos konfliktus un liekot uzdot sev jautājumus, kas īsti ir mainījies pa šo laiku. Taču “Krimināllieta iesācējam” nav tikai sociālpolitisks komentārs par mūsdienām – tādu papildu dimensiju tam noteikti ir piešķīris šobrīd notiekošā kara konteksts, bet gan primāri – spēcīgs detektīvžanra seriāls, tāds, kura mums kādu laiku jau bija pietrūcis.
