“Nu cik var čīkstēt!” Rīdzinieki internetā pamatīgi saplēšanas kā jau katru gadu par vienu un to pašu tēmu 0
Rīgas maratons arī šogad izraisījis plašas diskusijas sociālajos tīklos. Kamēr tūkstošiem dalībnieku un līdzjutēju priecājās par vienu no lielākajiem sporta notikumiem galvaspilsētā, daļa rīdzinieku un autovadītāju neslēpa neapmierinātību par satiksmes ierobežojumiem, slēgtām ielām un grūtībām pārvietoties pa pilsētu.
Kāda sociālo tīklu lietotāja rakstīja, ka visa Rīgas centra bloķēšana pārvērš ikdienas pārvietošanos par “neiespējamu misiju”.
“Dienas prieks! Viss centrs bloķēts, norādes zero… RD piedāvātā karte nesalasāma. Nokļūt ar auto un nelielu paciņu no VEF kvartāla līdz Skanstes virsotnēm — neiespējama misija. Ja nu vienīgi ar dronu,” viņa ironizēja.
Komentāros līdzīgu pieredzi aprakstīja arī citi. Kāds norādīja, ka pēc kartes spriežot no Imantas uz Zolitūdi pat neesot iespējams aizbraukt. Vēl kāds rakstīja, ka Rīga “ir aizslēgta un atslēga ir pie Rīgas domes”.
Daļa cilvēku pauda sašutumu nevis par pašu maratonu, bet par organizāciju un informācijas pieejamību. Vairāki komentētāji uzsvēra, ka kartes ar ierobežojumiem bijušas grūti salasāmas, bet navigācijas lietotnes rādījušas maršrutus, kas realitātē izrādījušies bloķēti.
“Karte salasāma, jo lādēta PDF formātā,” ironizēja kāds komentētājs.
Cits savukārt norādīja, ka viņa šķērsiela arī bijusi norobežota, tāpēc, lai izkļūtu ārā, nācies “pacelt norobežojošo lentu”.
Tomēr ne visi piekrita kritikai. Daudzi komentētāji uzsvēra, ka Rīgas maratons ir starptautisks pasākums, par kuru informācija pieejama savlaicīgi, turklāt šādi satiksmes ierobežojumi notiek tikai dažas dienas gadā.
“Starptautisks pasākums, 45 tūkstoši dalībnieku, informācija par ielu slēgšanu zināma jau krietnu laiku. Var taču reizi gadā pārplānot savas gaitas,” rakstīja kāds lietotājs.
Vēl kāds pauda atbalstu skrējējiem: “Šeit autobraucējs, kuru ietekmē maratona satiksmes ierobežojumi. Viss labi! Lai tik skrien! Lai visiem maratonistiem vieglas kājas un gandarījums par paveikto!”
Skrējēju atbalstītāji uzsvēra, ka šāda mēroga pasākumi notiek arī citās Eiropas galvaspilsētās, un Rīgai nevajadzētu būt izņēmumam.
“Nē, nav nekaunīgi. Ar ko mēs sliktāki par Parīzi, Londonu, Romu, Ņujorku?” vaicāja kāds komentētājs.
Citi atgādināja, ka maratons ir ne tikai sporta notikums, bet arī iespēja Rīgai piesaistīt ārvalstu viesus, piepildīt kafejnīcas un viesnīcas, kā arī parādīt pilsētu starptautiskā mērogā.
“Tas ir veselīga dzīvesveida kustība! Vai tiešām nevar vienkārši priecāties par cilvēkiem, kas izvēlas kustību?” rakstīja kāda komentētāja.
Vienlaikus diskusijā izskanēja arī pretējs viedoklis — ne visiem ierobežojumi ir vienkārši “viena neērtība gadā”. Cilvēki norādīja, ka Rīgas centrā dzīvo ģimenes ar bērniem, ir neatliekamas situācijas, darbi, kur jānogādā mantas, un ne vienmēr iespējams visu pārplānot.
Kāda komentētāja rakstīja, ka dzīvo centrā un konkrētajā dienā netikusi ārā no sava pagalma. “Policija teica, ka varam izgriezties no sava pagalma pēc 15.00,” viņa norādīja.
Cits lietotājs atzina, ka šogad pirmo reizi par laimi atcerējies — maratona dienā “netiks ne iekšā, ne ārā no pagalma”.
Tomēr arī uz šādiem komentāriem daļa lietotāju reaģēja asi, sakot, ka par ierobežojumiem ziņots jau iepriekš un vienu dienu gadā var paciesties.
“Tā ir viena diena gadā. VIENA! Par šo pirms tam pilnīgi visur pieejama informācija,” rakstīja kāds komentētājs.
Diskusijā vairākkārt atkārtojās arī frāze, ka “visa pasaule negriežas ap autovadītājiem”. Šo domu aizstāvēja tie, kuri uzskata, ka Rīgas centram vismaz reizēm jābūt atvēlētam cilvēkiem, nevis tikai automašīnām.
“Sava ziņā prieks redzēt Rīgu pilnu ar skrējējiem, nevis auto plūsmām,” rakstīja kāda komentētāja.
Savukārt autovadītāju pusē esošie atbildēja, ka neviens neiebilst pret sportu kā tādu, bet gan pret sajūtu, ka pilsēta šādos pasākumos kļūst slikti pārvaldāma. Viņuprāt, ierobežojumus varētu organizēt saprotamāk, kartes — sagatavot pārskatāmāk, bet norādes uz vietas — izvietot skaidrāk.
Kāds komentētājs rezumēja: “Laba ideja, maratons, citiem pārvērsts par murgu un šķēršļu joslu.”
Tikmēr citi aicināja saglabāt mieru un paskatīties uz notiekošo plašāk: Rīga nav tikai satiksmes mezgls, bet arī pilsēta, kurā notiek svētki, koncerti, sporta pasākumi un starptautiski notikumi.
“Reāli. Viena diena. Un man ir auto. Un dzīvoju salīdzinoši tuvu centram. Un priecājos, ka kaut kas tāds notiek Rīgā,” rakstīja kāds komentētājs.
Rīgas maratons kārtējo reizi parādījis, cik atšķirīgi pilsētnieki uztver lielus publiskus pasākumus. Vieniem tie ir svētki, veselīga dzīvesveida simbols un lepnums par Rīgu. Citiem — apgrūtināta pārvietošanās, slēgtas ielas, neskaidras kartes un neērtības, kas skar ne tikai autovadītājus, bet arī pilsētas centrā dzīvojošos.
Un, šķiet, šī diskusija atkārtosies arī nākamgad — vieni teiks “lai skrien!”, bet citi atkal jautās, kāpēc līdz ar maratonu pilsētai uz vienu dienu jāapstājas.
Jau ziņots, ka “Rimi Rīgas maratons” šogad aizvadīts mierīgi un bez incidentiem, aģentūru LETA informēja organizatori.
Organizatori norādīja, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vērtējumā pasākums aizvadīts mierīgi un bez būtiskiem incidentiem.
Valsts policijā aģentūrai LETA apliecināja, ka maratons no satiksmes uzraudzības un sabiedriskās kārtības viedokļa noritējis mierīgi un bez incidentiem.
Jau ziņots, ka “Rimi Rīgas maratons” šogad norisinājās 36. reizi. Šogad maratonā reģistrējās 46 313 dalībnieki no 116 valstīm.
Pērn maratonam bija reģistrēti 40 122 skrējēji.
Skriešanas svētkus sestdien atklāja Bērnu diena ar 9433 mazo skrējēju dalību. Savukārt Latvijas čempionātam jūdzē jeb DPD jūdzes skrējienam sestdienas rītā bija reģistrējušies 6780 dalībnieki.
Klasiskais maratons pulcēja vismaz 3500 dalībnieku, pusmaratons – vairāk nekā 7000, desmit kilometru distance – ap 7000, bet populārajā sešu kilometru distance – ap 10 000 dalībnieku. Stafetes, kurās dalībnieki divatā vai četratā pieveiks pusmaratonu un maratonu, vienoja teju 200 komandas.
