“Jārīkojas pēc iespējas ātrāk!” Lielbritānija atklāj satraucošus draudus Eiropai un sāk gatavoties karam 0
Als Karnss brīdinājis par “kara ēnu”, kas burtiski jau klauvē pie Eiropas durvīm, jo naidīgu izlūkošanas aktivitāšu apjoms pret Apvienoto Karalisti pēdējā gada laikā ir pieaudzis par vairāk nekā 50%.
Ārzemju mediji informē, ka Apvienotā Karaliste strauji izstrādā plānus, lai sagatavotu valsti iespējamam kara uzliesmojumam, paziņojis bruņoto spēku ministrs.
Uzsverot civiliedzīvotāju lomu iespējama plaša mēroga konflikta gadījumā, Als Karnss norādīja, ka armija, jūras spēki un gaisa spēki reaģē uz krīzēm, taču “karus uzvar sabiedrība, nozares un ekonomika.”
“Karš atkal klauvē pie Eiropas durvīm. Tā ir realitāte. Mums jābūt gataviem to atturēt,” sacīja ministrs.
Šie komentāri izskanēja pēc tam, kad NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ceturtdien paziņoja sabiedrotajiem, ka Eiropai ir jāgatavojas konfrontācijai ar Krieviju tādā mērogā, kādu “pārcieta mūsu vecvecāki”, atsaucoties uz Pirmo un Otro pasaules karu.
Norādot uz pieaugošajiem draudiem, Lielbritānijas valdība piektdien atklāja, ka naidīgu izlūkošanas aktivitāšu tostarp spiegošanas, kiberuzbrukumu un fizisku draudu līmenis, kas vērsts pret bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministriju, gada laikā ir pieaudzis par vairāk nekā 50%.
Par galvenajiem draudu avotiem tiek uzskatītas Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja.
Valdība izveidojusi jaunu aizsardzības pretizlūkošanas vienību, lai stiprinātu spējas atklāt un traucēt naidīgu valstu izlūkošanas operācijas.
Tāpat ir uzlabotas Aizsardzības ministrijas spiegošanas spējas, apvienojot dažādas militārās izlūkošanas struktūras armijā, flotē un gaisa spēkos vienotā organizācijā ar nosaukumu Militārās izlūkošanas dienests.
Karnss, bijušais specvienību pulkvedis, kopā ar otro aizsardzības ministri Luīzi Sandersu-Džounsu un žurnālistu grupu apmeklēja īpaši slepenu militārās izlūkošanas bāzi Kembridžšīrā, kur tika paziņots par organizatoriskajām izmaiņām.
Tomēr profesionālo bruņoto spēku gatavības uzlabošana ir tikai daļa no valsts sagatavotības iespējamam konfliktam.
Ņemot vērā Francijas brīdinājumus, ka kara gadījumā ar Krieviju valstij var nākties zaudēt savus bērnus, “Sky News” vaicāja Karnsam, vai Apvienotajai Karalistei nevajadzētu atklātāk informēt sabiedrību par iespējamajiem upuriem.
Ministrs norādīja, ka pašlaik notiek intensīvs darbs starp Aizsardzības ministriju, Ministru kabineta biroju un citām institūcijām, lai izstrādātu visas sabiedrības pieeju tam, ko nozīmē konflikts un kāda būtu katra iedzīvotāja loma kara gadījumā.
“Runa nav tikai par militāro spēku izvietošanu, bet par katra mūsu teritorijas centimetra aizsardzību. Mums jārīkojas pēc iespējas ātrāk,” viņš uzsvēra.
Apvienotajai Karalistei savulaik bija visaptverošs pārejas no miera uz karu plāns, tā dēvētā “Valdības kara grāmata”, kas sniedza norādījumus visām sabiedrības nozarēm. Pēc Aukstā kara beigām šī sistēma pakāpeniski tika atmesta.
“Mums jāpanāk, lai cilvēki saprastu draudu realitāti – nevis lai viņus iebiedētu, bet lai viņi būtu reālistiski un apzinātos, kāpēc aizsardzība un visas sabiedrības iesaiste ir tik svarīga,” sacīja ministrs.
