“Jau trešā kliente, kura nevar samaksāt” – šīs nedēļas tehniskās ķibeles liek domāt par skaidras naudas nozīmi arī nākotnē
2
Šajā nedēļā trešdienas vakarā bija novērojamas tehniskas problēmas ar “Swedbank” maksājumiem. Laiku pa laikam arī citas bankas saskaras ar kādām nebūšanām, kas ir saprotami, jo tehnoloģijas paliek tehnoloģijas, tās mēdz arī pievilt.
Trešdien dzirdēju vairākus stāstus, kā šīs problēmas ietekmēja cilvēku gaitas. Vairāki pēc darba bija devušies uz pārtikas veikalu, bet norēķināties nevarēja, jo skaidras naudas nebija līdzi.
Kāda sieviete todien bijusi pie ārsta: “Man beidzās vizīte, devos par to maksāt un sapratu, ka nevaru to izdarīt. Maksa ir gana augsta, man šādas summas skaidrā naudā līdzi nebija. Nekas cits neatlika, kā paņemt kvītiņu, apsoloties to pēc tam samaksāt. Administratore gan nopūtās, ka cer, ka šis nepaliks uz dakteres rēķina, jo es esot jau trešā kliente, kura nevar samaksāt.”
Tas vedināja aizdomāties par digitalizācijas ēnas pusi – mēs lepojamies, kā valstī samazinās skaidrās naudas lietošanas apjomi, mēs pamazām ejam tikai uz elektroniskiem norēķiniem, taču šādas “avārijas” situāciijas skaidri atgādina, ka tehnoloģijām ne vienmēr var uzticēties. Un ko tad, ja skaidras naudas mums vairs nebūtu vispār? Paliktu bez maizes un ārsta vizītes?
Uz karstām pēdām ar šiem jautājumiem vērsos pie Latvijas Bankas ekspertiem. Ko iesaka viņi? Varbūt tomēr skaidras naudas nelieli uzkrājumi ir jāveido? Jo īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā?
Bankas preses sekretārs saka: “Mūsu ieteikums ir vienkāršs – vienmēr turēt pie rokas nelielus, bet pietiekamus krājumus gan ar skaidro, gan bezskaidro naudu. Šajā gadījumā noderēja skaidrā nauda, ar kuru varēja veikt norēķinus (un arī ar citu banku maksājumu kartēm).”
Tāpat tiek atgādināts, ka Latvijas Banka no savas puses rūpējas, lai skaidrajai naudai būtu loma arī turpmāk, t.sk. kā ekonomikas drošības elementam. Cita starpā eirozonas līmenī aktīvi notiek darbs pie 3.sērijas eiro banknošu izstrādes (pašlaik tiek veikti priekšdarbi dizaina izvēlei), bet Latvijā ir nu jau tiesību aktu līmenī nostiprināts pienākums bankām – kritisko pakalpojumu sniedzējām saglabāt bankomātu tīklu, nodrošinot pieeju skaidrajai naudai visā valsts teritorijā. Šo aktivitāti papildina kritisko bankomātu tīkls, kas ar skaidro naudu tiktu apgādāts prioritāri krīzes situācija.
Nedaudz par krīzes brīžiem (ne gluži tādu situāciju kā vakar, kad problēmas bija atsevišķiem tirgus dalībniekiem).
Latvijas Banka sadarbībā ar kritisko pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem ir ieviesusi karšu maksājumus bezsaistē – ārkārtas situāciju risinājumu, lai tad, kad tirdzniecības vietās nav pieejams internets, būtu iespējams iegādāties pirmās nepieciešamības preces – pārtiku, degvielu un medikamentus.
Latvija ir kļuvusi par pirmo valsti eirozonā, kas nodrošina saviem iedzīvotājiem šādu iespēju. Ne visiem cilvēkiem makā ir skaidrā nauda, jo ikdienā ierasts norēķināties ar karti. Karšu maksājumi bezsaistē paredz, ka apstākļos, kad nav pieejams internets, fiziskās personas, kuras ir kritiskos finanšu pakalpojumu sniedzēju klienti, varēs iegādāties pirmās nepieciešamības preces par kopējo summu līdz 200 eiro ar katru karti. Taču iedzīvotājiem jāatceras, ka šādu risinājumu ir iespējams izmantot, tikai fiziski ievietojot karti maksājumu karšu terminālā, pašlaik bezsaistes risinājumu nevar izmantot, maksājumā lietojot viedierīci.
Latvijā ieviestais risinājums bezsaistes maksājumiem strādā ne tikai dažādās krīžu situācijās, tādu kā energoapgādes pārtraukumi Spānijā un Portugālē, bet arī īslaicīgu sakaru traucējumu gadījumos. Jau pašlaik, kopš risinājums ir ieviests, interneta traucējumu gadījumā maksājumi ar karti bezsaistē, izmantojot fizisku karti, ir nodrošinājuši tirdzniecības vietu darba nepārtrauktību.
Šis risinājums ieviests vairāku pārtikas tirgotāju veikalu tīklos un degvielas tirgotāju degvielas uzpildes stacijās. Drīzumā risinājumu nodrošinās lielāko aptieku tīkli. Tirdzniecību vietu pārklājums ir faktiski visā valsts teritorijā, un to skaits pakāpeniski papildinās.
Lai iedzīvotāji zinātu, kā rīkoties krīzes situācijā, Latvijas Banka aicina ikvienu iepazīties ar informatīvo materiālu “Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā”.
Attiecībā par skaidrās un bezskaidrās naudas attīstību, Latvijas Banka divreiz gadā veic mērījumus “Maksājumu radarā”. Jaunākais pētījums liecina, ka bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība maksājumos ir 78/22, un aptuveni šādā līmenī stabilizējusies jau vairākus gadus. Lielākās pārmaiņas iedzīvotāju norēķinu paradumos bija pandēmijas laikā.
Šeit Latvijas Bankas apkopojums par skaidrās naudas lomu.
Vai nēsā līdzi arī skaidru naudu?
