“Tas ir jautājums par mūsu brīvībām.” Opozīcijas deputāti, zemkopības ministrs un citi iestājas pret skaidras naudas ierobežošanu 0
Otrdienas vakarā Esplanādē notiekošajā sapulcē “Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību” piedalījās vairāki desmiti dalībnieku, tostarp arī zemkopības ministrs un Saeimas opozīcijas deputāti, visiem iestājoties pret ieceri ierobežot skaidras naudas apriti, novēroja aģentūra LETA.
Pasākuma dalībnieku vidū bija arī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Saeimas opozīcijas deputāti Jānis Grasbergs (NA), Edgars Tavars (AS) un Guntars Vītols no Saeimā nepārstāvētās partijas “Tauta. Zeme. Valstiskums”.
Tāpat pasākumā piedalījās Artis Pabriks no Saeimā nepārstāvētās partijas “Latvijas attīstībai”, advokāts Artūrs Zvejsalnieks, nacionālistu kustības “Austošā saule” vadītājs Raivis Zeltītis un uzņēmējs Viesturs Tamužs. Sapulci vadīja tās rīkotāju, konservatīvās domas konferences “Demos” pārstāvis Jāzeps Baško.
Sapulci atklāja, nodziedot valsts himnu. Pasākuma laikā tā rīkotāji pauda viedokli, ka izmaiņas, kas attiecas uz skaidras naudas ierobežošanu, skars cilvēku tiesības, nepamatoti palielinās valsts kontroli pār iedzīvotājiem, kā arī mazinās cilvēku iespējas rīkoties ar savu nopelnīto naudu.
Zemkopības ministrs klāstīja, ka cilvēkiem mājās vienmēr ir jāglabā skaidra nauda, jo jebkurā brīdī var notikt, piemēram, elektrības padeves traucējumi. “Ja skaidras naudas nebūs, iestājas pret skaidras naudas ierobežošanu,” viņš teica.
Grasbergs sapulcē pauda viedokli, ka ar izmaiņām “ir pārkāptas robežas”, jo cilvēkam var sākt prasīt atskaites par godīgi nopelnītu naudu. Deputāts uzsvēra, ka šīs izmaiņas skars arī mazos uzņēmējus, kuriem, ja netiks izmantoti inkasācijas pakalpojumi, var nākties skaidroties ar iestādēm.
Viņa ieskatā izmaiņas arī novedīs pie izmaksu sadārdzinājuma, jo būs jāveic papildu uzraudzība. “Tas nav atbalstāms, tas ir brīvību un demokrātiju atņemošs faktors,” pauda Grasbergs.
Pabriks sapulcē akcentēja, ka “pasākums nav tikai par naudu, bet tas ir par kaut ko vairāk”. “Tas ir jautājums par mūsu brīvībām,” teica Pabriks, paužot pārliecību, ka izmaiņas ierobežo individuālās brīvības.
“Katram ir tiesības ar savu naudu rīkoties, kā viņš vēlas,” uzsvēra Pabriks, sakot, ka nevienam nav pienākums atskaitīties, un uzsvēra, ka “nevienam nav jābāž deguns privātajā dzīvē”.
Savukārt Tavars teica, ka arī skaidru naudu var izsekot, ja grib, tāpēc izmaiņu mērķis, viņaprāt, ir sabiedrības pilnīga kontrole. “Jautājums, cik tālu mēs esam gatavi pakļauties,” vaicāja Tavars. Deputāts norādīja, ka ir jācīnās par brīvības sajūtas atjaunošanu, savukārt skaidra nauda ir tās simbols.
Tavars arī uzsvēra, ka pašiem ir aktīvāk jāiestājas par savu brīvību un demokrātiju. Viņš arī atgādināja, ka pats par izmaiņām nav balsojis un pauda cerību, ka saprāts “par kādu metru tiks atgūts”, norādot uz nepieciešamību labot izmaiņas.
“Demos” ir politiska konference, kuras izvirzītais mērķis ir skaidrot, kas ir konservatīvisms kā politiska filozofija.
Kā rakstīts, sapulces mērķis ir aicināt valdību nepieņemt plānotos grozījumus noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, tostarp lūgt Saeimu atgriezties pie likuma “Par nodokļiem un nodevām”, kas uzdod valdībai regulēt iedzīvotāju skaidras naudas norēķinu monitorēšanu.
Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.
To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.
Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.
Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.
Skaidras naudas ekvivalents 7000 eiro vai vairāk līdz šim ticis sasaistīts ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kurā ietverts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro.
Pret šīm un citām grozījumu iecerēm iebildusi Zaļo un zemnieku savienība.
