Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Foto: Edijs Pālēns/ LETA

Jenzis: Šobrīd aktuāli būtu saglabāt darbiniekus un neveidot vēl vienu bezdarba vilni 1

Tūrisma nozare Latvijā un visur pasaulē Covid-19 laikā piedzīvo ļoti smagu krīzi. Viesnīcas tiek slēgtas, restorāni ir pustukši, cilvēki baidās ceļot, tādēļ jebkurš valdības spertais solis pretī nozares uzņēmumiem ir atbalstāms un palīdzēs pārdzīvot ziemu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 3
Vēstures atkārtošanās ir neizbēgama! Peskovs atklāj, uz kuru Eiropas galvaspilsētu Krievija mērķēs savas raķetes 164
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 160
Lasīt citas ziņas

Par situāciju Latvijas tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas nozarē intervijā aģentūrai LETA stāsta Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš prognozē, ka pavasarī jau varēs novērot pirmās nozares atkopšanās pazīmēs, taču turpmākie trīs gadi būs smagi.

Kā sabiedriskie ēdinātāji tiek galā ar no jauna ieviestajiem ierobežojumiem un to ievērošanu?

CITI ŠOBRĪD LASA

Es domāju, ka ēdinātāji ir atbildīgi. Jau martā sadarbībā ar Pārtikas veterināro dienestu tika izstrādātas vadlīnijas viesu apkalpošanai un higiēnas pasākumiem. Katrs ēdinātāja mērķis ir strādāt ilgtermiņā un saglabāt klientu plūsmu.

Ierakstījām video ar pavāriem Raimondu Zommeru un Endiju Bērziņu ar aicinājumu gan darbiniekiem, gan viesiem lietot maskas. Mēs neesam infektologi vai epidemiologi, lai spriestu par masku lietošanas pamatotību un efektiem, bet, ja ir mazākā cerība ierobežot vīrusa izplatību un nenobremzēt ekonomiku, mēs aicinām to darīt.

Nākot no viesmīlības biznesa, kas saistīts ar cieņu pret cilvēkiem un cilvēku mīlestību, mans personīgais viedoklis ir, ka, ja kaut vienam cilvēkam restorānā, veikalā, aptiekā ir bail no vīrusa un viņš uzskata, ka maskas viņu pasargās, es ar vislielāko prieku uzvilkšu masku.

Es domāju, mēs par daudz sociālajos tīklos diskutējam par to, vai vilkt vai nevilkt maskas, tā vietā, lai diskutētu par ekonomikas, katras nozares glābšanu valsts budžeta, aizņemto līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības (ES) piešķirto līdzekļu izlietojumu ekonomikas un katras nozares glābšanai.

Kā jau tas ir izskanējis sabiedriskajā telpā gan no premjera, gan veselības ministres, katram ierobežojumam pretī ir jābūt kompensējošam mehānismam, lai tie uzņēmumi, kas cieš jeb līdzdarbojas kopējās sabiedrības veselības nodrošināšanā, nebūtu spiesti aiziet nebūtībā.

Vai tas ir mainījis cilvēku plūsmu? Vai cilvēkiem nu jau Covid-19 otrajā vilnī ir pārgājis baiļu sindroms un nāk drošāk uz restorāniem?

Protams, ka ir mainījis. Cilvēkiem ir bail un cilvēku plūsma samazinās. Cilvēku plūsma mainās arī sezonalitātes dēļ, jo ēdināšanas un viesu izmitināšanas jomā rudens un ziema ir nesezona. Turklāt šobrīd nav tūristu, ir sācies Covid-19 otrais vilnis.

Mūsu novērojumi liecina, ka cilvēku plūsmu ietekmē katrs paziņojums par vīrusa uzliesmojumu vai kādu jaunu perēkli. Cilvēki ir atbildīgi un izvērtē nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas. Mūsu -“Live Rīga” – partneri pozitīvi novērtēja rudens restorānu nedēļas, kuras jau otro reizi mēs organizējām divas, ne vienu nedēļu, un pat šonedēļ daži restorāni ir pagarinājuši savus piedāvājumus uz trešo nedēļu.

Reklāma
Reklāma

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka maltīte restorānā ir droša un inficēšanās gadījumi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos nav konstatēti. Darbinieki ļoti nopietni attiecas pret visām drošības vadlīnijām un dezinfekcijas pasākumiem.

Iepriekš stāstījāt, ka policija sabiedriskos ēdinātājus vajā ar reidiem. Kāda situācija ir šobrīd?

Šobrīd manā rīcībā nav informācijas par reidiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Ņemot vērā straujo noteikumu maiņu, bija atsevišķi precedenti par noteikumu tulkojumu ēdiena līdzņemšanai un darba laiku, bet tos individuāli risinājām. Pilnīgi skaidrs, ka pārbaudes ir resursu izmantošana gan no kontrolējošo iestāžu, gan uzņēmēja puses. Aicinu uzņēmējus strādāt atbildīgi, lai nebūtu nepieciešamības pēc šādiem reidiem.

Inficēšanās ir atklāta arī nakts izklaides vietās. Tostarp ir zināmas vietas, kas neievēro valdības noteiktos ierobežojumus. Kā ar tādiem nozare cīnās?

Jā, tas ir bēdīgi. Tas ir nekoleģiāli. Kā jebkurā sfērā un nozarē, ir godīgi un ne tik godīgi uzņēmēji. Diemžēl negodīgo dēļ bieži vien cieš godīgie. Manā izpratnē godīgi būtu savas intereses pārstāvēt, apvienojoties organizācijās un diskutējot par atbalsta mehānismiem gadījumos, kad ieviesti ierobežojumi, nevis klaji pārkāpjot spēkā esošos noteikumus.

Visbiežāk pārkāpēji nav nevienas profesionālas organizācijas biedri. Protams, klubu nozare šajā krīzē ir ļoti cietusi, uzņēmumi pamet biznesu līdz ar darba laika ierobežojumiem, dejošanas ierobežojumiem. Tas ļoti tiešā mērā skar viņu nozari. Es ieteiktu naktsklubiem apvienoties profesionālā asociācijā un tad nopietni lobēt savas intereses nozares atbalstam. Mūsu visu kopīgais mērķis šobrīd ir sabiedrības veselība, tai ir jābūt prioritātei.

Covid-19 ir apstādinājis tūrisma nozari, kas ietekmē tūrisma kompānijas, sabiedrisko ēdināšanu, viesnīcas. Kādu redzat šajās jomās nākamo gadu?

Es prognozēju nozares atlabšanas pazīmes pavasarī. Tūrisma nozare nav motors, kas tiek izslēgts brīdī, kad nav tūristu, un ieslēgts, kad tie parādās. Darbs pie nākamā gada rezervācijām dažādiem pasākumiem noris jau šobrīd.

Šobrīd arī tiek strādāts pie lieliem pasākumiem, kas plānoti Rīgā 2022., 2023., un 2024.gadā. Šie būs lieli pasākumi ar lielu cilvēku klātbūtni un, protams, ar lieliem ieņēmumiem gan pašvaldībai, gan valstij, kā arī uzņēmumiem, kas ir saistīti ar tūrisma jomu.

Tās ir daudzas jomas – ja viesnīcas ir ciet, arī gultasveļa netiek mazgāta, ja netiek pasniegtas brokastis, arī vietējam maizes cepējam nav darba, taksometru šoferiem utt. Tūrisma jomas pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP), kas pēc OECD datiem ir 4,5%, patiesībā ir daudz lielāks un neaptver plašo, ar tūrismu saistīto nozaru loku.

Ik pa laikam saņemam ziņojumus par viesnīcām, kas nolēmušas beigt darbību. Kāda ir situācija viesnīcās? Kādu redzat nākotni?

Viesnīcām šis laiks ir īpaši smags, jo ir liels pastāvīgo izmaksu slogs. Nekustamā un zemes nodokļa apmērs Rīgā ir lielākais no Baltijas valstu galvaspilsētām. Apmēram trīs reizes lielāks nekā Viļņā un gandrīz 10 reizes lielāks nekā Tallinā.

Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir tikusies ar Rīgas mēru, viņi ir runājuši par šo jautājumu, un ceru uz pozitīvu sarunu iznākumu – iespējamu nodokļu samazinājumu, atcelšanu vai maksājumu atlikšanu. Tāpat māja ir jākurina, lai tā neaizietu bojā, pat ja nav viesu. Bieži vien ir ņemti kredīti objektu būvniecībai, jāalgo darbinieki, kuri strādā ar nākotnes rezervācijām un pieskata viesnīcas.

Es ceru, ka, neskatoties uz smago krīzi, mēs saglabāsim šo mūsu labo, konkurētspējīgo infrastruktūru rudens/ziemas periodā, lai pavasarī un vasarā varētu atsākt darbu. Ekonomikas ministrija ieplānojusi 100 miljonu eiro jaunas infrastruktūras un objektu radīšanai, lai piesaistītu tūristus nākotnē. Manuprāt, būtu svarīgi šos līdzekļus pamatā novirzīt esošās infrastruktūras saglabāšanai.

Kā zināms, tad smagākā situācija ir tieši Rīgas viesnīcām, kuras pamatā orientējas uz ārvalstu un biznesa ceļotājiem. Vai ir aplēses, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai atjaunotos kādreizējie darbības apjomi?

Nākamie pāris gadi būs izdzīvošanas gadi, un ceru, ka tie būs saudzīgi pret Rīgas viesnīcām. 2023.gadā varēsim runāt par apjomu atjaunošanu apmēram 2018./2019.gada līmenī. Tas gan notiks pakāpeniski, nākamgad prognozēju, ka tūristu skaits pieaugs, un tas pieaugs arī 2022.gadā.

Mēs, RTAB, sadarbībā ar viesnīcām esam realizējuši akciju, aicinot rīdziniekus izbaudīt viesnīcu piedāvājumus. Paralēli Rīgas Restorānu nedēļai pirmo reizi notika arī divas viesnīcu nedēļas, kad par īpaši labu cenu cilvēki varēja baudīt nakti viesnīcā, brokastis, SPA procedūras un citus labumus.

Viesnīcas ir apmierinātas, un jau šobrīd plānojam jaunu akciju. Kad palaidīsim jauno akciju, atkarīgs no vīrusa izplatības, kaut arī viesnīcā palikt ir ļoti droši, ir ieviesti drošības un higiēnas protokoli. Un svarīga lieta – paliekot viesnīcā, apmeklējot restorānu, mums ir iespēja atbalstīt uzņēmējus un iepriecināt sevi. Turklāt viesnīcas var piedāvāt arī pašizolācijas un karantīnas iespējas, ja kādam no ģimenes tā ir jāievēro.

Kuri ir svarīgākie atbalsta mehānismi, kas nepieciešami, lai tūrisma nozare un arī sabiedriskā ēdināšana Latvijā varētu turpināt strādāt?

Ekonomikas ministrijai ir labi aktuālie priekšlikumi nozares atbalstam, kas nule kā izziņoti publiskajā telpā. Priekšlikumi tūrisma nozares atbalstam ir labi, apspriesti ar nozares pārstāvjiem. Ir svarīgi saglabāt esošo infrastruktūru, kompānijas, talantus un pārdzīvot šo grūto laiku.

Papildus šiem priekšlikumiem uzskatu, ka šobrīd aktuāli būtu saglabāt darbiniekus un neveidot vēl vienu bezdarba vilni. Valstij tas nebūtu izdevīgi, jo visbiežāk cilvēks, stājoties “bezdarbniekos”, izmanto visu paredzēto sociālā atbalsta spilvenu, un tas izmaksā valstij vairāk nekā dīkstāves pabalsts vai man tīkamāka ideja par daļēju dīkstāvi jeb saīsināto darba laiku.

Daļējā dīkstāvē cilvēks netiek atbrīvots no darba, bet strādā pusslodzi, un valsts un uzņēmējs proporcionāli sedz cilvēka darba algu. Vācija šādi pārdzīvoja iepriekšējo krīzi, to īsti nemaz neizjūtot. Uzņēmējam ir labi, ka viņš nezaudē kvalificētu, apmācītu darbinieku, jo jāatzīmē, ka arī apmācības ir izmaksas.

Svarīgi, ka pie šāda modeļa var plānot darbu maiņās un izvairīties no riska, ja saslimst viens darbinieks un būtu jāizolē visi viņa kolēģi. Pie mazāka darbinieku skaita būtu jāslēdz uzņēmums uz divām nedēļām.Strādājot maiņās, var turpināt darbu tie cilvēki, kuri nav bijuši kontaktā.

Uzņēmēji arī ļoti augstu novērtēja grantu, kuru Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra administrēja un piešķīra augustā. Es domāju, ka vēl viena šāda “piešprice”, lai pārdzīvotu grūto laiku, kas mums stāv priekšā, būtu vērtīga.

Tāpat esmu pārliecināts, ka samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) uz krīzes laiku tieši šobrīd ēdinātājiem būtu izcils darbarīks, kas ļautu viņiem plānot nākotnes darbību un būtu cerību stars. Tas varētu tikt ieviests uz laiku, piemēram, līdz 2023.gadam.

Daudzas Eiropas valstis Covid-19 krīzes laikā ir samazinājušas PVN likmi ēdinātājiem, piemēram, Vācija uz gadu samazināja PVN ēdināšanas nozarei, lai arī pirms tam bija ļoti kritiska šajā jautājumā. Ja ēdināšanas uzņēmumam šobrīd ir jāizšķiras turpināt darbu vai nē, tad samazināts PVN iedod kaut kādu rezervīti un pozitīvu stimulu cīnīties tālāk.

Šo rezervīti uzņēmums var novirzīt algām, kārtējiem maksājumiem, komunālajiem maksājumiem. Tas būtu ļoti liels atbalsts, taču es šajā jautājumā neesmu cerīgs, ka tas varētu notikt. Ja ēdināšanas nozarei samazinātu PVN, tad mēs vairs neietu un neklauvētu pie Ekonomikas ministrijas durvīm, prasot atbalstu, bet gan koncentrētos uz savu darbību, pakalpojumu un produktu piemērošanu jaunajiem apstākļiem.

Ir izskanējis priekšlikums no Latvijas Bankas prezidenta, ka nav jāatbalsta mirstoši uzņēmumi. Daļēji šim viedoklim var piekrist, mirstoši uzņēmumi nav jāatbalsta, taču tūrisma, viesmīlības un pasākumu nozare ir jāatbalsta. Tas ir ar EK uzstādījums, ka ir jāatbalsta krīzes visskartākās nozares, kas arī ir mūsu nozare visplašākajā tās izpratnē.

Kam varu piekrist, ka tie uzņēmumi, kas vienkārši sēž un gaida, kad situācija atgriezīsies tādā pašā līmenī, kādā bija pirms Covid-19… Ilgi vēl situācija nebūs tāda, kāda bija pirms vīrusa un, iespējams, tāda vairs nebūs nekad, tūrisms vairs nebūs tāds, kā līdz šim. Ir daudz labu piemēru, ka uzņēmēji ir pielāgojuši savus produktus jaunajai situācijai un optimizējuši izmaksas, taču ir uzņēmumi, kas vienkārši kaut ko gaida…

Cik grūti vai viegli tūrisma kompānijām un viesnīcām ir pārorientēties uz vietējo tūrismu? Vasarā tas, iespējams, strādāja, bet rudenī un līdz ar Covid otro vilni, cik vispār reāli ir izdzīvot tikai ar vietējo tirgu?

Ir ļoti grūti, īpaši Rīgas viesnīcām, kas tradicionāli ir orientējušās uz biznesa un ārvalstu tūristiem. Rudens tradicionāli ir nesezona, Covid-19 otrais vilnis un tūristu trūkums to, protams, pastiprina. RTAB šīs vasaras un rudens aktivitātes – kampaņa “Rīga bez Tevis nav Rīga” vietējā un Baltijas tirgū, restorānu nedēļas, viesnīcu nedēļas – apliecināja, ka vietējam un Baltijas tirgum ir potenciāls un mārketingam ir nozīme. Kampaņas bija ļoti veiksmīgas Lietuvas un Igaunijas tirgū. Mūsu mērķis bija sasniegt 80% no pagājušā gada lietuviešu un igauņu tūrismu skaita, taču principā rezultāti bija labāki, nekā plānojām, un pagājušā gada apjoms tika pārsniegts par 40%. Atbrauca daudz vairāk tūristu no Lietuvas un Igaunijas.

Taču tas pilnībā nevar kompensēt citu valstu tūristu iztrūkumu, bet var noturēt nozari virs ūdens un izdzīvot uzņēmumiem. Tiklīdz tas būs iespējams, turpināsim aizsāktās idejas un nāksim klajā ar jaunām iniciatīvām. Jāatzīmē, ka sadarbība ar nozari pēdējā gada laikā ir bijusi īpaši intensīva un tā turpināsies arī nākotnē.

Kā pašai nozarei izdodas nosargāt esošos darbiniekus no saslimšanas? Vai un kādi tiek pieņemti drošības pasākumi?

Pirmais un svarīgākais drošības pasākums ir simptomu gadījumā palikt mājās un nenākt uz darbu. Šeit ļoti palīdzētu veselības ministres iniciatīva atvērt B slimības lapu darbiniekiem, kuriem ir aizdomas uz Covid-19 no pirmās dienas. Šim priekšlikumam ir izskanējis arī atbalsts no ārstiem. Tas noteikti palīdzētu ierobežot vīrusa pārnēsāšanu ne tikai mūsu, bet arī visās citās Latvijas tautsaimniecības nozarēs. Es ceru, ka šo priekšlikumu atbalstīs Ministru kabinets.

Kāda ir RTAB stratēģija šai ziemas sezonai, nākamajam gadam? Ko darīsiet, uz ko tiks likti akcenti? Kuri tūrisma segmenti varētu “atdzīvoties” pirmie?

Stratēģija kopš marta ir viena – darīt visu, lai saglabātu nozari un katru tās uzņēmumu. Notiek intensīva sadarbība ar nozares uzņēmējiem, ir izveidotas vairākas darba grupas – viesnīcu, atpūtas tūrisma, darījumu tūrisma, kultūras tūrisma, tūrisma produktu utt.

Es domāju, ka darbs būs tikpat dinamisks kā iepriekšējā periodā, jo to nosaka epidemioloģiskā situācija un infektologu ieteikumi. Mums ir kampaņa, aktivitātes publicitātes jomā, pārdošanas aktivitāšu plāni, kuri tiks realizēti pie pirmās iespējas.

Pirmais varētu atdzīvoties atpūtas tūrisms, tostarp kultūras, gastronomijas tūrisms, jo tie visbiežāk tiek organizēti individuāli, ir iespējami ar privāto automašīnu. Sarežģītāk ir ar darījumu tūrismu, jo tam nepieciešams ilgstošāks plānošanas laiks un tā ir lielāka cilvēku pulcēšanās uz vietas.

Bet Rīgas iespēja ir hibrīda jeb figitāli pasākumi, kad pasākums notiek klātbūtnē un attālināti ar maksimālu līdzdalības efektu īpaši šim radītajās platformās. Jau šobrīd ir aizvadīti vairāki šādi pasākumi, šobrīd strādājam pie kvalitatīva Rīgas skatuves satura, kas būs baudāms paralēli “5G Techritory” konferencei un Rīgas konferences ietvaros.

Uzskatu, ka Rīga varētu ieņemt vadošo lomu Baltijas un Eiropas ziemeļu reģionā ar cenas un kvalitātes attiecību un profesionalitāti. Strādājam kopā ar uzņēmējiem, lai izcīnītu šo statusu.

Kā pēc pandēmijas varētu mainīties Rīgas piedāvājums tūristiem? Kas varētu pazust? Varbūt kādas lietas gaida “uzrāviens”?

Rīgā, būtībā visur pasaulē, distancēšanās, higiēnas ievērošana vēl ilgstoši būs tūrisma un arī ikdienas rutīna. Cilvēki ir ceļojuši jau tūkstošgades un turpinās ceļot. Mums jādara viss, lai Rīga un Latvija būtu gatava atbilstošā līmenī uzņemt viesus.

Es domāju, ka ir daudz izdarīts jau šobrīd un šāds kurss jāturpina. Protams, būs jāiegulda lielāks darbs, lai pārliecinātu cilvēkus izkustēties un ceļot, jo bailes no vīrusa būs aktuālas vēl ilgāku laiku, bet kopā ar nozari, gaišiem mārketinga ekspertiem un prātiem tā būs mūsu prioritāte.

Tūrismam gan tā atmiņa ir salīdzinoši īsa, ja atceras, piemēram, bumbu sprādzienus, teroraktus vai cunami populāros tūrisma galamērķos, diezgan ātri šajās vietās tūristi atgriežas. Covid-19 gan ir nedaudz citādāks gadījums, ko visā pasaulē piedzīvojam pirmo reizi.

Rīgas domei ir jauna vadība. Esat tikušies, pārrunājuši, kādi būs mērķi? Vai gaidāmas kādas izmaiņas RTAB darbā?

Esmu ticies ar vairākiem politiķiem no jaunā sasaukuma un skaidrojis RTAB rīcības plāna aktivitātes un nākotnes redzējumu. Es domāju, ka par RTAB darbiem liecina rezultāti un pētījumi. 2019.gadā realizētais pētījums par pilsētas tiešajiem ieguvumiem nodokļu veidā apliecina faktu, ka katrs ieguldītais nodokļu maksātāju eiro ir atgriezies pilsētas kasē ar uzviju, kā arī krietni papildinājis valsts nodokļu ieņēmumus no tūrisma nozares. Iesāktais darbs jāturpina.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.