Foto – Fotolia

Kā aizsargāties pret Kremļa propagandas “iefiltrēšanos”? “LA” noskaidro NEPLP kandidātu viedokļus 15

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti šonedēļ iztaujājuši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jaunā sastāva kandidātus. Pretendentu vēstījumos un deputātu jautājumos galvenokārt tika skarti lieli, teorētiski un pat filozofiski jautājumi – sabiedrisko mediju stiprināšana, aiziešana no reklāmas tirgus, komercmediju uzraudzība, sabiedriskais pasūtījums, viedokļu daudzveidības veicināšana un tā tālāk.

“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
Lasīt citas ziņas

Taču velns, kā zināms, slēpjas detaļās. Tādēļ “Latvijas Avīze” katram kandidātam lūdza sniegt savu redzējumu par vienu pavisam konkrētu un praktisku problēmu. Un proti – līdzšinējie NEPLP locekļi un mediju eksperti jau gadiem ilgi pauduši bažas par to, ka Latvijā par mediju īpašnieku bez kādiem šķēršļiem var kļūt šaubīgi investori no Kremļa propagandistu aprindām vai ģeopolitiski bīstamiem reģioniem, kuri pēc tam šos medijus izmantotu nevis sabiedrības informēšanai, bet Latvijas drošībai bīstamu mērķu sasniegšanai. Pašlaik pie mums valda brīvais tirgus, viss ir pērkams vai pārdodams, ja vien pārdevējs to vēlas un pircējam pietiek naudas iegādei. Zināmu kontroli veic vien Konkurences padome, bet tās galvenais uzdevums ir pārliecināties, lai viena mediju īpašnieka rokās nekoncentrētos pārāk liela tirgus daļa (turklāt arī tas, kā zināms, jau ir pieļauts, jo lielākajām Latvijas komerctelevīzijām ir viens īpašnieks). Topošo investoru reputāciju un iespējamos informatīvos drošības apdraudējumus neviens īsti nevērtē. Reāla ir situācija, ka NEPLP par medija īpašnieku maiņu uzzina tikai pēc tam, kad darījums jau noticis.

Decembra sākumā šīs bažas uzvirmoja ar jaunu sparu, jo parādījās ziņas par iespējamo mediju koncerna “Modern Times Group” (MTG) biznesa Baltijas valstīs pārdošanu. MTG Latvijā ir lielākais komercmediju koncerns (TV kanāli TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, kā arī radio “Star FM”, portāli TVPlay un Skaties.lv). Ja šos medijus iegādātos Latvijai nedraudzīgi spēki, televīziju segmentā pretī stāvētu Latvijas Televīzija. “NEPLP rīcībā nav plašākas informācijas par iespējamo darījumu, taču šī situācija spilgti parāda – Latvijas rīcībā šobrīd nav tiesisku sviru, lai pasargātu Latvijas informatīvo telpu no “fiziskas pārņemšanas”, proti, vadošo TV un radio kanālu pārpirkšanas,” atzīst pašreizējā padomes vadītāja Aija Cālīte-Dulevska.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdzšinējā padome centusies šo situāciju labot, izstrādājot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tie paredz, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā NEPLP tiek piešķirtas tiesības apstiprināt šo darījumu atbilstoši nacionālajām interesēm. Šis likumprojekts iesniegts parlamentā, bet Saeimas Cilvēktiesību komisija to pārsūtījusi Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļai, kur tas joprojām iesprūdis, neskatoties uz vairākkārtējiem padomes locekļu atgādinājumiem.

“Dokuments tika saņemts tādā kvalitātē, kas ministriju neapmierināja. Idejiski šie priekšlikumi tiks ņemti vērā, izstrādājot jauno elektronisko mediju regulējumu, ko Mediju politikas pamatnostādņu plāns paredz veikt jau šogad,” informēja KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

Aizliegt pārdošanu vai izgaismot īpašniekus? 

Nolēmu noskaidrot, cik informēti par šo pro­blēmu ir cilvēki, kuri kandidē uz jauno NEPLP sastāvu, tādēļ katram no viņiem uzdevu divus vienādus jautājumus: vai saskatāt riskus, ka par Latvijas komercmediju īpašniekiem varētu kļūt Krievijas vai citu ģeopolitiski bīstamu reģionu propagandisti? Ja kļūsiet par padomes locekli, kā šādus riskus plānojat novērst?

Faktiski visi kandidāti atzina, ka šādi riski patiešām pastāv, bet viņu redzējums par iespējamajiem risinājumiem atšķīrās. To, ka līdzšinējais padomes sastāvs jau sagatavojis likumprojektu par šo tēmu, gan pamanījuši tikai trīs kandidāti – politoloģe Vita Anda Tērauda, uzņēmējs Nikolajs Lācis un pašreizējais NEPLP loceklis Dainis Mjartāns.

Vita Anda Tērauda: “Šādi riski vēl nav īstenojušies, bet tie pastāv. Šobrīd Krievija visā Eiropā izvērš aktīvu darbību informatīvajā laukā. Ir riski, ka nākotnē mēs redzēsim naudas ieplūšanu šādā veidā arī Latvijā. Šobrīd NEPLP nav līdzekļu, kā pret to cīnīties. Savā pieteikumā padomei esmu uzsvērusi nepieciešamību izdarīt divas lietas. Pirmā – likumā iekļaut normu par mediju īpašnieka atklāšanu līdz patiesajam labuma guvējam. Otra – dot padomei pilnvaras akceptēt vai neakceptēt mediju pārdošanas vai apvienošanas gadījumus. Tieši šis ir jautājums gan par mediju koncentrāciju, gan iespējamu nelabvēlīgu ietekmi no īpašnieku puses. Es saprotu, ka iepriekšējam padomes sastāvam ar šīm iniciatīvām neveicās, bet man tas nenozīmē, ka būtu jāapstājas. Brīvais tirgus ir ļoti svarīgs princips, bet to var ierobežot leģitīmu iemeslu dēļ. Gan konkurences pārkāpumi, gan informatīvās telpas drošība ir leģitīmi iemesli. Mēs to darām banku sektorā un varam attiecināt arī mediju vidē.”

Dainis Mjartāns: “Šādi riski, protams, ir. Pagaidām gan situācija nav tik dramatiska. Radiostaciju jomā divām radiostacijām īpašnieki ir ārvalstu pilsoņi un vienai kontrolpakete ir ārzemju pilsoņu rokās. Taču mēs padomē savu darbu esam izdarījuši – ir izstrādāti grozījumi, kuri gan diemžēl ir iestrēguši kaut kur varas gaiteņos. Būtu ļoti labi, ja jūs, žurnālisti, noskaidrotu, kur un kādēļ viņi iestrēguši. Būtiski, lai būtu zināmi patiesā labuma guvēji, jo iespējamas situācijas, ka viņi slēpjas aiz vietējiem pilsoņiem vai uzņēmumiem.”

Nikolajs Lācis: “MTG gadījums tikai apliecina, ka riski ir pamatoti. Jāatceras, ka NEPLP jau 2013. gadā sagatavojusi likuma grozījumus par šo tēmu. Tos izvērtējusi un savas rekomendācijas devusi arī Tieslietu ministrija un Konkurences padome. Ja es tikšu apstiprināts padomes sastāvā, tad viens no maniem darbiem būs atgādināt politiķiem šo likumprojektu un rūpēties, lai tas beidzot tiek pieņemts.”

Patriks Grīva: “Likums neaizliedz ārzemju īpašniekiem iegādāties medijus. NEPLP vajadzētu vērtēt, vai īpašnieku maiņa noved arī pie vēstījuma satura maiņas. Būtiskākais jau nav, kam pieder informācijas kanāls, bet gan kādu vēstījumu tas nodod sabiedrībai. Manā rīcībā nav informācijas, kādi padomes rīcībā ir instrumenti, bet tai noteikti nepieciešama informācija par mediju īpašnieku darījumiem. Lai nebūtu tā, ka par tiem uzzina tikai pēc tam.”

Žanna Helmane: “Mēs šobrīd dzīvojam informatīvā kara apstākļos. NEPLP ir daļēji instrumenti ar to cīnīties. Var uz laiku apturēt apraides atļaujas medijiem, kas raida naida runu vai melīgu informāciju. Taču aizliegumi neatrisinās problēmas. Problēmas atrisinājums būtu kvalitatīvs vietējais saturs, nevis aizliegumi. Būtisks jaunās padomes uzdevums būs uzrunāt Saeimu, lai būtu caurskatāmība īpašnieku jautājumā.”

Ieva Beitika: “Mediju brīvā tirgus apstākļos nevar izslēgt iespēju, ka to var iegādāties arī krievu investori. Neredzu padomes rīcībā instrumentus, ar ko to varētu novērst. Taču riskus var novērst ne tikai ar aizliegumiem, bet arī ar citiem līdzekļiem. Pirmkārt, jārūpējas, lai patiesā labuma guvēji būtu atklāti. Otrkārt, un galvenokārt, jāno­drošina lai medija saturā tiktu ievēroti likumos un citos normatīvajos aktos noteiktie regulējumi. Treškārt, jārūpējas, lai pašreizējiem mediju nozares komersantiem šeit būtu sakārtota un interesanta vide, lai viņi vēlētos šeit darboties paši, nevis pārdoties ārzemniekiem. Viens no riskiem pašlaik ir sabiedrisko mediju darbība reklāmas tirgū – tā kropļo konkurenci un spiež komercmedijus pārdoties vai pakļauties kādam ideoloģiskam spiedienam.”

Sanita Upleje-Jegermane: “Šādi riski pastāv, bet neredzu iespējas, kā to varētu novērst ar aizliegumu palīdzību. Pat ja mēs pieņemtu likumu, ka mediji drīkst būt tikai vietējo personu kontrolē, tas neizslēgs iespēju, ka aiz viņiem patiesībā slēpjas kādi nezināmi ārvalstnieki. Tādēļ būtiskākais NEPLP uzdevums būtu sekot mediju saturam, šeit izšķiroša būs Monitoringa centra loma. Vienlaikus jāizglīto mediju lietotāji, lai viņi spētu atpazīt viltus ziņas, propagandu un citus mēģinājumus manipulēt ar sabiedrisko domu.”

Aija Ansone: “Jaunās padomes uzdevums būs uzraudzīt nozari kopumā un nodrošināt, lai sabiedrībai būtu zināmi mediju patiesie īpašnieki. Taču ne mazāk svarīgi būs stiprināt mediju lietotprasmi, lai sabiedrība būtu imūnāka pret propagandu. NEPLP rīcībā jau ir iespēja uz laiku pārtraukt apraides vai retranslācijas atļaujas, ja medijs nestrādā atbilstoši regulējumam. Taču šis regulējums būtu jāpilnveido, lai tas attiektos arī uz viltus ziņām un tamlīdzīgiem jaunajiem izaicinājumiem.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Gunta Līdaka: ” Šis jautājums ir jāaktualizē Eiropas līmenī, jo NEPLP vai Latvijas valsts vienatnē to nevar atrisināt. Galu galā mediju iespējams pārreģistrēt kādā citā valstī, kur prasības ir liberālākas, bet saturu turpināt retranslēt Latvijā. Diemžēl Eiropa joprojām neredz apdraudējumu tur, kur to saskatām mēs, tādēļ šis pārliecināšanas darbs būs ļoti grūts, un uz to lielas cerības nevajadzētu lolot. Tā vietā mums visiem līdzekļiem jāstiprina sava informatīvā telpa, sava balss. Piemēram, skaidri jānosaka, ka finansējumu no topošā Mediju atbalsta fonda drīkstētu saņemt tikai vietējie mediji. Tā galu galā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, un tā jātērē tikai mūsu medijiem – tādiem, kas pieder vietējiem uzņēmējiem. Diemžēl daudz kļūdu jau ir izdarīts un daudz kas ir zaudēts. Man personīgi ir sāpīgi, ka izlaidām no savām rokām LNT. Visbeidzot jāsaprot, ka mediji – tas nav tikai bizness, bet arī mūsu kultūrtelpa, drošība un ģeopolitika, tādēļ ir pamatots iemesls šīs jomas investoriem noteikt stingrāku atlases sietu.”

Vairāku organizāciju virzītais NEPLP kandidāts Ivars Āboliņš vakar uz jautājumiem neatbildēja, jo esot saslimis. Bet iepriekš savā pieteikumā uz amatu padomē viņš rakstīja, ka “nevis jāaizliedz citu radītais saturs, bet jāattīsta pašiem savs oriģinālsaturs latviešu valodā. Pats būtiskākais elements Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā un aizsardzībā ir elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturs. NEPLP nenosaka programmu vai atsevišķu raidījumu saturu, taču sabiedrisko mediju satura stūrakmens ir sabiedriskais pasūtījums.” Viņš arī norādījis uz nepieciešamību izstrādāt jaunus normatīvos aktus Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
Lasīt citas ziņas
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
Mariupolē krievi pabeiguši sabombardētā teātra drupu novākšanu un līķu izvešanu
“Pēc karavīru ievainojumiem var redzēt, kuri ieroči ir visefektīvākie,” Rajevs stāsta par efektīvākajiem ieročiem
Vilis Vītols: “Uzskatu, ka vislielākais drauds latviešiem ir nevis Krievija, bet gan mūsu tautas demogrāfiskā situācija.
09:11
Ko ēst brokastīs? 6 brokastu opcijas, kuras vērts apsvērt
09:07
Sestdien daudzviet Latvijā sagaidāms lietus
09:01
Izskan iespējamo ekonomikas ministru vārdi
Mēnesi pirms vēlēšanām 18 000 iedzīvotāju būs nederīgas pases. Gaidīt sodu, stundām stāvēt rindā, ko darīt?
Kijiva: Situācija karadarbības zonā saglabājas saspringta
Policija aizturējusi personu, kura centās bloķēt patriotu gājienu Rīgā
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
Austrumu slimnīcā operēts pirmais karā cietušais Ukrainas civiliedzīvotājs
Krievija NATO paplašināšanās dēļ veidos jaunas armijas bāzes rietumu pierobežā
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
“Azov” komandieris: Smagi ievainotie karavīri no “Azovstaļ” evakuēti tālākai apmaiņai
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
“Virši-A” iegādājas 20% “Skulte LNG Terminal” akciju
Latvieši atkal slīkst ātro kredītu bezdibenī
Pēteris Apinis: Vājš ministrs ir Pavļuts, kas patiesībā ir laba ziņa, jo viņam nav liekā svara
DLRR padomes priekšsēdētāja: Esam lielākā rūpnīca nozarē, bet Linkaita kungs nekad nav licies par mums ne zinis
VIDEO. Andris Kivičs beidzot satiek savu vecāko meitu. Tikšanās viņu aizkustina līdz asarām
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
“Viņus piespieda doties uz Krieviju. Viņiem atņēma visu” – kas notiek ar ukraiņu bēgļiem, kas nonāk Krievijā?
VIDEO. Harkivas robežsargs piepilda savas meitas kvēlāko vēlēšanos
Kā vērtējat premjera Kariņa rīcību saistībā ar ministru maiņu?
VIDEO. Satiksmes mierināšana Nīderlandes pilsētā Utrehtā pārspēj Rīgas stabiņus
VIDEO. “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, ko visu laiku jābučo!”: koncertā Ufā pasaka slavens krievu dziedātājs
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni