Olafs Zvejnieks: Kad prognozes nestrādā, jeb fiskālās metodes pret klepojošo pūķi 1
Svētdien, 23. februārī, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristalina Georgijeva Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā iepazīstināja ar SVF prognozēm par to, kādu iespaidu uz pasaules ekonomiku atstās koronavīrusa epidēmija.
Korona vīruss bremzē ekonomiku
SVF prognozē, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmes temps samazināsies līdz 5,6% – tas ir par 0,4% mazāk, nekā tika prognozēts pirms mēneša, šā gada janvārī.
Savukārt vispasaules ekonomikas izaugsmi koronavīruss būs spējis samazināt par 0,1 procentpunktu – no iepriekš prognozētajiem 3,3% līdz 3,2%. Te gan jāpiebilst, ka šis scenārijs ir labvēlīgais un paredz, ka epidēmijas izplatību izdosies ierobežot Ķīnā.
Negatīvais scenārijs – pandēmija
Pastāv arī otrs, negatīvais, scenārijs, kurš paredz globālu pandēmiju, kas varētu būt milzu slogs valstīm ar vāji attīstītu veselības aizsardzības sistēmu, attiecībā uz šo scenāriju prognozes par ekonomiskajiem efektiem ir ļoti piesardzīgas – citiem vārdiem sakot, neviens īsti nezina, kā tas varētu izvērsties.
K. Georgijeva scenārijus, kas apraksta šādu notikumu versiju, raksturo ar vārdiem “izmisīgi” un “šausmīgi”.
Katrā ziņā jau šobrīd koronavīruss ir spējis apgāzt vairākas ekonomiskās prognozes un tēzes.
ASV ir izrādījusies noturīgāka
Tā, piemēram, tika uzskatīts ka vīrusa radītie piegādes ķēžu pārrāvumi smagāk ietekmēs ar Ķīnas ekonomiku cieši saistītās ASV. Tā nav izrādījusies taisnība – smagāk cietusi ir Eiropas Savienība, visvairāk jau uz eksportu orientētās Vācija un Francija, kurās vairāk nekā 40% no iekšzemes kopprodukta veido eksports.
Savukārt daudz vairāk uz iekšzemes patēriņu nekā eksportu orientētā ASV ekonomika ir izrādījusies noturīgāka pret triecieniem.
Attiecīgi arī eiro ir novājinājies vairāk par dolāru. Amerikai palīdz arī tas, kā jau vienmēr nedrošības laikā, ka investori meklē glābiņu no riskantiem aktīviem ASV valdības parādzīmēs.
Visas olas vienā grozā
Vēl viens aspekts, ko epidēmija izgaismojusi, – to, cik bīstami ir likt “visas olas vienā grozā”. Šo banālo patiesību zina visi, taču tas pasaules biznesa līderiem nekādi nav traucējis pārvērst Ķīnu par “globālo fabriku”.
Tagad, kad radušies neparedzami un grūti prognozējami apstākļi, piegāžu kavēšanās ir skārusi desmitus tūkstošus uzņēmumu visā pasaulē.
Finanšu sistēmai stresa tests
Taču interesantākā prognožu daļa skar tieši Ķīnu. SVF prognozētie 5,6% izaugsmes ir tikai par mata tiesu lielāki nekā 5,5% – tiek uzskatīts, ka pie šāda Tālo Austrumu lielvalsts IKP izaugsmes tempa 15% no tās bankām izrādīsies maksātnespējīgas milzīgā kredītu burbuļa dēļ, kas uzpūsts valstī.
Ir arī citas prognozes – ja Ķīnas IKP izaugsme samazināsies līdz 4,5% vai zemāk, briesmas draud jau pusei Ķīnas banku sistēmas – šajā gadījumā arī visas pasaules finanšu sistēma nespēs izvairīties no “stresa testa”.
Nenoliedzami, šobrīd pasaules ekonomika cer, ka valdību un centrālo banku veiktie fiskālie un monetārie pasākumi spēs novērst globāla mēroga ekonomisko katastrofu.
Rodas tikai viens jautājums – un ja nu šoreiz ekonomika kļūdās? Galu galā vīrusa izplatīšanās un ar to saistītā panika fiskālajām un monetārajām ietekmēšanas metodēm nepakļaujas.
