Foto: Ivars Soikāns/LETA

Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 14

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Pirmajā vietā aizvien ir Saldus novada SIA Pampāļi, kas augusta beigās ziņoja par ļoti labiem 2020. gada saimnieciskās darbības rezultātiem. Tiesa gan, uzņēmums lopbarības zālāju platības pērn samazināja līdz 1022 ha (2018. g. – 1254 ha).

LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 127
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Valdība ir nelokāma, ka 15.novembrī un attiecīgi 15.decembrī šis vakcinācijas pienākums stāsies spēkā,” brīdina ministrs 137
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 63
2 stundas
Lasīt citas ziņas

No 15. vietas uz 2. vietu pakāpusies AS Agrofirma Tērvete, kas lopbarības zālāju platības divu pēdējo gadu laikā palielināja par 460 ha.

Pilveru ģimenei piederošais uzņēmums AS Ziedi JP Auru pagastā lopbarības zālāju topā pakāpies no 7. uz 3. vietu, palielinot zālāju platības par 98 ha – līdz 801 ha.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl sešiem lielākajiem lopbarības audzētājiem klāt nākuši Vecpiebalgas ZS Veckurmji, Griškānu pagasta SIA Sprūževa M un Bebru pagasta SIA ZS Pilslejas, kas uz 6. vietu pakāpās no 21. vietas (zālāju platību palielinājums par 310 ha).

Mainījušās prasības zālāju struktūrai

SIA Latvijas šķirnes sēklas galvenā agronome Iveta Gūtmane uzsver – pēdējo desmit gadu laikā būtiski ir mainījušās (augušas) lopkopības saimniecību prasības attiecībā uz zālāju struktūru un lopbarības kvalitāti.

Tādējādi mainās pieprasījums pēc konkrētām sugām, kā arī zālaugu maisījumu sastāviem. Daudzgadīgo zālaugu sēklaudzēšana ir laikietilpīgs process – sēklas pie gala patērētāja faktiski nonāk trešajā gadā pēc sējas.

Tāpēc rūpīga sēklaudzēšanas saimniecību platību un sugu sadalījuma plānošana, lai nodrošinātu vietējo tirgu ar Latvijas zālaugu šķirnēm, ir ļoti svarīga.

I. Gūtmane vērš uzmanību uz to, ka viens no aktuāliem rūpju faktoriem konvencionālo zālāju sēklaudzētājiem patlaban ir izmaiņas un ierobežojumi pesticīdu lietošanā.

Zālāju sēklu dīgtspējas saglabāšana ir viens no kritiskajiem aspektiem sēklaudzēšanas procesā, tāpēc herbicīdu, insekticīdu un desikantu lietojamās normas jau tā ir vienas no zemākajām un neapdraud vides kvalitāti.

Latvijas mainīgajos, pietiekami mitrajos klimatiskajos apstākļos desikantu lietošanas ierobežojumi sēklaudzēšanā var ļoti būtiski samazināt iegūto sēklu ražu.

Savukārt sēklu ieguves pārstrukturēšana uz dalītās novākšanas sistēmu prasa lielus ieguldījumus atbilstošas tehnikas iegādei. Lielākā daļa vietējo zālaugu sēklaudzēšanas platību ir mazas (zem 200 ha), un saimniecībām veikt lielas investīcijas ir sarežģīti.

Bioloģisko sēklu ražošanas palielināšana ir viena no svarīgākajām sēklaudzēšanas nozares aktualitātēm, teic I. Gūtmane. Patlaban sertificētu sēklu kvalitātes prasības bioloģiski iegūtām sēklām ir tādas pašas kā konvenciāli iegūtām.

Ar bioloģiskajām metodēm audzējot, šīs prasības izpildīt ir ļoti grūti, dažām sugām faktiski neiespējami.

“Ir nepieciešamas izmaiņas sēklu kvalitātes normatīvos, sadalot prasības konvenciāli un bioloģiski iegūtām sēklām, lai veicinātu zālaugu bioloģiskās sēklkopības straujāku izaugsmi,” tā I. Gūtmane.

Viņa piebilst – Latvijā zālaugu sēklu ražas ir salīdzinoši zemākas nekā Eiropā, tāpēc brīvprātīgais saistītais atbalsts (BSA) sēklaudzētājiem ir ļoti būtisks.

Resursu cenu kāpuma dēļ sēklaudzēšanas izmaksas pieaug, tāpēc ļoti nepieciešams būtu arī BSA palielinājums gan konvencionāliem, gan bioloģiskiem sēklaudzētājiem.

Pretējā gadījumā sagaidāms zālaugu sēklu cenu pieaugums. Tādējādi cietēji būs gala patērētāji – lopkopji, lopbarības zālāju audzētāji.

Sezona bijusi unikāla

Jānis Sietiņsons, Drabešu pagasta ZS Kalna Smīdes 1 saimnieks, bioloģisko sēklu, tostarp zālāju, audzētājs, uzsver – šāgada sezona bijusi unikāla. 22. jūlijā saimniecībā sāka kult facēliju, divās dienās nokulti 54% no šīs kultūras sējplatības.

Turpinājumā kulti ziemas kvieši ‘Edvins’ un rudzi ‘Kaupo’. Pēc ziemāju nokulšanas 3. augustā sākās lietus periods, kas bez pārtraukuma turpinās trīs nedēļas un īsti neļauj sākt auzu ‘Galant’ kulšanu.

“Klimatiskās novirzes visvairāk ietekmē auzas. Salīdzinājumā ar ierasto auzu sēklu lauku vizuālo izskatu, rodas iespaids, ka audzēta kāda pundurforma.

Toties griķiem ‘Aiva’ šādi dabas apstākļi ir nākuši tikai par labu. Arī turpmāk nākotnē akcents ir jāliek uz kultūraugu dažādību un uz ziemas un vasaras formām,” teic sēklaudzētājs.

J. Sietiņsons vērš uzmanību uz aizvien neatrisinātu samezglojumu bioloģiskā sēklas materiāla nozarē. Proti, kaut arī Zemkopības ministrijas (ZM) dati un prognozes par bioloģiskā sēklas materiāla pieejamību vēsta par 3–5% nodrošinājumu, praksē ir pilnīgi cita aina – tirgū pieejamie atsevišķu kultūraugu sugu un šķirņu daudzumi vairākas reizes pārsniedz šābrīža patēriņu, un sēklaudzētāji ir spiesti mākslīgi limitēt sertificēto sēklu daudzumu un novirzīt to citiem izmantošanas veidiem.

“Spilgts piemērs tam ir auzas, vasaras kvieši, ziemas kvieši, rudzi. Sēklaudzēšana, īpaši bioloģiskā, kur ražība ir zemāka, nezāļainības fons augstāks, bet sēklu sertifikācijas standarti tie paši, kas konvencionālajā sēklaudzēšanā, prasa lielas investīcijas.

Tās nebūtu jāiznieko, it īpaši, ja zinām, ka 2035. gads ir pēdējais, kad bioloģiskajā lauksaimniecībā varēs saņemt atļaujas konvencionālās sēklas pirkumam. Bioloģiskās lauksaimniecības sēklu ekspertu grupai šī situācija ir jāvērtē, un ZM likumdošanā jāpilnveido VAAD atļauju izsniegšanas process,” tā J. Sietiņsons.

Viņš vērš uzmanību, ka jaunajā ES plānošanas periodā tika plānotas dažādas iniciatīvas lauksaimnieku motivēšanai izmantot sertificētu sēklas materiālu. Tomēr ZM dialogā ar Eiropas Komisiju vēl nesen nebija panākts pietiekams progress.

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Prognozē drūmu iznākumu Zaļajam kursam lauksaimniecībā 20
17 stundas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Meža dienests nekad nebūs gatavs,” uzskata Astra Boķe 3
6 stundas
LA
LA.LV
Laukos
“Valsts nedod neko pretī. Uzliek mikroliegumu un viss,” uzskata meža īpašnieku pārstāvis Knipšis 14
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kurās nozarēs Latvijā zemākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere? 8
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 127
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Valdība ir nelokāma, ka 15.novembrī un attiecīgi 15.decembrī šis vakcinācijas pienākums stāsies spēkā,” brīdina ministrs 137
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 63
2 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Jauns spēlētājs fiktīvās deklarēšanās spēlītei. Nākamgad augs nodoklis 36
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņš noteikti nebija pelnījis to, ko viņš saņēma par savu viedokli.” Freimanis par Šimkus ierakstu un ņirgāšanos par pianistu 174
22 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Viens no izšķirtajiem lāčiem ir atgriezies un mēģinājis iekļūt mājā 35
4 dienas
RE
Reklāmraksts
Laukos
ETERNIT bezazbesta šīferis – droša izvēle ikvienai saimniecībai! 1
18. oktobris, 2021
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Gatis Apsītis-Ozoliņš: “Kāpēc baļķiem cenas kāpušas?” 7
17. oktobris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izbraukuma vakcinācija šodien notiks Valkā un Aucē 14
17. oktobris, 2021
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē 12
16. oktobris, 2021
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ir pašvaldības, kurām nemaz neinteresē, ko bērni ēd!” Kas notiek skolu un bērnudārzu ēdnīcās? 10
12. oktobris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atklāts rekordliels jauno Covid-19 gadījumu skaits – 3206, miruši 33 saslimušie
25 minūtes
Raivis Šveicars
Ziņas
Ar dažādām krāpnieku shēmām saskārusies virkne Latvijas slavenību. Finansiāli tiek apkrāpti tie, kas viltus reklāmām uzķeras 10
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 63
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kadri no Rīgas 1. slimnīcas Covid-19 nodaļas 17
2 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 29
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mājsēde pret Covid-19 nevakcinētiem cilvēkiem varētu turpināties arī pēc 15. novembra 54
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 118
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ļoti svarīgi esot neļauties panikai. Kā Ārstu biedrības izteikto Pavļuta demisijas pieprasījumu vērtē premjers? 107
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Valdība ir nelokāma, ka 15.novembrī un attiecīgi 15.decembrī šis vakcinācijas pienākums stāsies spēkā,” brīdina ministrs 137
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“To, ka esmu gejs, apzinājos jau pusaudžu vecumā…”: Rinkēvičs atceras savu publisko “iznākšanu no skapja” 100
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņš noteikti nebija pelnījis to, ko viņš saņēma par savu viedokli.” Freimanis par Šimkus ierakstu un ņirgāšanos par pianistu 174
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ģirģens: Latvijā ir haoss – paskatās, kas notiek “Twitter” un tad domā, ko darīt 26
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 127
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Latvijas ļaudis ir aizkaitināti, saniknoti un dusmīgi par varas sastrādāto cīņā ar pandēmiju. Egila Līcīša feļetons 155
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana Mārkla uzzinot par karalienes veselības stāvokli, Ziemassvētkus plāno svinēt Lielbritānijā 24
23 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Brokoļu un siera pīrāgs: ļoti gardi!
22 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Lai nākamgad āboli būtu bez tārpiem un plūmes nepūtu, jāsāk rosīties jau tagad
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Spageti ar ķiršu tomātiņiem, baziliku un olīvām – kā vislabākajos restorānos
13:40
LE
LETA
Ziņas
Latvijā atklāts rekordliels jauno Covid-19 gadījumu skaits – 3206, miruši 33 saslimušie
13:10
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieces padoms: kā “pārziemināt” garšaugus
12:40