Foto: Ivars Soikāns/LETA

Noskaidrots, kam pieder lielākās Latvijas pļavas 15

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu
“Ar nosūtījumu pie ārsta pēc diviem mēnešiem, par naudu – šonedēļ!” Advokāts Cers norāda uz haosu medicīnas sistēmā 24
Ukrainā likvidēta “Vagner” algotņu grupa. Kā tas varētu ietekmēt vienības kaujas spēju? Skaidro Slaidiņš
Lasīt citas ziņas

Pirmajā vietā aizvien ir Saldus novada SIA Pampāļi, kas augusta beigās ziņoja par ļoti labiem 2020. gada saimnieciskās darbības rezultātiem. Tiesa gan, uzņēmums lopbarības zālāju platības pērn samazināja līdz 1022 ha (2018. g. – 1254 ha).

No 15. vietas uz 2. vietu pakāpusies AS Agrofirma Tērvete, kas lopbarības zālāju platības divu pēdējo gadu laikā palielināja par 460 ha.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pilveru ģimenei piederošais uzņēmums AS Ziedi JP Auru pagastā lopbarības zālāju topā pakāpies no 7. uz 3. vietu, palielinot zālāju platības par 98 ha – līdz 801 ha.

Vēl sešiem lielākajiem lopbarības audzētājiem klāt nākuši Vecpiebalgas ZS Veckurmji, Griškānu pagasta SIA Sprūževa M un Bebru pagasta SIA ZS Pilslejas, kas uz 6. vietu pakāpās no 21. vietas (zālāju platību palielinājums par 310 ha).

Mainījušās prasības zālāju struktūrai

SIA Latvijas šķirnes sēklas galvenā agronome Iveta Gūtmane uzsver – pēdējo desmit gadu laikā būtiski ir mainījušās (augušas) lopkopības saimniecību prasības attiecībā uz zālāju struktūru un lopbarības kvalitāti.

Tādējādi mainās pieprasījums pēc konkrētām sugām, kā arī zālaugu maisījumu sastāviem. Daudzgadīgo zālaugu sēklaudzēšana ir laikietilpīgs process – sēklas pie gala patērētāja faktiski nonāk trešajā gadā pēc sējas.

Tāpēc rūpīga sēklaudzēšanas saimniecību platību un sugu sadalījuma plānošana, lai nodrošinātu vietējo tirgu ar Latvijas zālaugu šķirnēm, ir ļoti svarīga.

I. Gūtmane vērš uzmanību uz to, ka viens no aktuāliem rūpju faktoriem konvencionālo zālāju sēklaudzētājiem patlaban ir izmaiņas un ierobežojumi pesticīdu lietošanā.

Zālāju sēklu dīgtspējas saglabāšana ir viens no kritiskajiem aspektiem sēklaudzēšanas procesā, tāpēc herbicīdu, insekticīdu un desikantu lietojamās normas jau tā ir vienas no zemākajām un neapdraud vides kvalitāti.

Latvijas mainīgajos, pietiekami mitrajos klimatiskajos apstākļos desikantu lietošanas ierobežojumi sēklaudzēšanā var ļoti būtiski samazināt iegūto sēklu ražu.

Savukārt sēklu ieguves pārstrukturēšana uz dalītās novākšanas sistēmu prasa lielus ieguldījumus atbilstošas tehnikas iegādei. Lielākā daļa vietējo zālaugu sēklaudzēšanas platību ir mazas (zem 200 ha), un saimniecībām veikt lielas investīcijas ir sarežģīti.

Bioloģisko sēklu ražošanas palielināšana ir viena no svarīgākajām sēklaudzēšanas nozares aktualitātēm, teic I. Gūtmane. Patlaban sertificētu sēklu kvalitātes prasības bioloģiski iegūtām sēklām ir tādas pašas kā konvenciāli iegūtām.

Ar bioloģiskajām metodēm audzējot, šīs prasības izpildīt ir ļoti grūti, dažām sugām faktiski neiespējami.

“Ir nepieciešamas izmaiņas sēklu kvalitātes normatīvos, sadalot prasības konvenciāli un bioloģiski iegūtām sēklām, lai veicinātu zālaugu bioloģiskās sēklkopības straujāku izaugsmi,” tā I. Gūtmane.

Viņa piebilst – Latvijā zālaugu sēklu ražas ir salīdzinoši zemākas nekā Eiropā, tāpēc brīvprātīgais saistītais atbalsts (BSA) sēklaudzētājiem ir ļoti būtisks.

Resursu cenu kāpuma dēļ sēklaudzēšanas izmaksas pieaug, tāpēc ļoti nepieciešams būtu arī BSA palielinājums gan konvencionāliem, gan bioloģiskiem sēklaudzētājiem.

Pretējā gadījumā sagaidāms zālaugu sēklu cenu pieaugums. Tādējādi cietēji būs gala patērētāji – lopkopji, lopbarības zālāju audzētāji.

Sezona bijusi unikāla

Jānis Sietiņsons, Drabešu pagasta ZS Kalna Smīdes 1 saimnieks, bioloģisko sēklu, tostarp zālāju, audzētājs, uzsver – šāgada sezona bijusi unikāla. 22. jūlijā saimniecībā sāka kult facēliju, divās dienās nokulti 54% no šīs kultūras sējplatības.

Turpinājumā kulti ziemas kvieši ‘Edvins’ un rudzi ‘Kaupo’. Pēc ziemāju nokulšanas 3. augustā sākās lietus periods, kas bez pārtraukuma turpinās trīs nedēļas un īsti neļauj sākt auzu ‘Galant’ kulšanu.

“Klimatiskās novirzes visvairāk ietekmē auzas. Salīdzinājumā ar ierasto auzu sēklu lauku vizuālo izskatu, rodas iespaids, ka audzēta kāda pundurforma.

Toties griķiem ‘Aiva’ šādi dabas apstākļi ir nākuši tikai par labu. Arī turpmāk nākotnē akcents ir jāliek uz kultūraugu dažādību un uz ziemas un vasaras formām,” teic sēklaudzētājs.

J. Sietiņsons vērš uzmanību uz aizvien neatrisinātu samezglojumu bioloģiskā sēklas materiāla nozarē. Proti, kaut arī Zemkopības ministrijas (ZM) dati un prognozes par bioloģiskā sēklas materiāla pieejamību vēsta par 3–5% nodrošinājumu, praksē ir pilnīgi cita aina – tirgū pieejamie atsevišķu kultūraugu sugu un šķirņu daudzumi vairākas reizes pārsniedz šābrīža patēriņu, un sēklaudzētāji ir spiesti mākslīgi limitēt sertificēto sēklu daudzumu un novirzīt to citiem izmantošanas veidiem.

“Spilgts piemērs tam ir auzas, vasaras kvieši, ziemas kvieši, rudzi. Sēklaudzēšana, īpaši bioloģiskā, kur ražība ir zemāka, nezāļainības fons augstāks, bet sēklu sertifikācijas standarti tie paši, kas konvencionālajā sēklaudzēšanā, prasa lielas investīcijas.

Tās nebūtu jāiznieko, it īpaši, ja zinām, ka 2035. gads ir pēdējais, kad bioloģiskajā lauksaimniecībā varēs saņemt atļaujas konvencionālās sēklas pirkumam. Bioloģiskās lauksaimniecības sēklu ekspertu grupai šī situācija ir jāvērtē, un ZM likumdošanā jāpilnveido VAAD atļauju izsniegšanas process,” tā J. Sietiņsons.

Viņš vērš uzmanību, ka jaunajā ES plānošanas periodā tika plānotas dažādas iniciatīvas lauksaimnieku motivēšanai izmantot sertificētu sēklas materiālu. Tomēr ZM dialogā ar Eiropas Komisiju vēl nesen nebija panākts pietiekams progress.

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Dabaszinības varēšot apgūt mežā – kopīga piedzīvojuma veidā, ierosina “Latvijas Valsts meži”
Lielākajā Latvijas biotehnoloģiju un starpdisciplinārās augtākās izglītības iestādē turpināsies uzņemšana līdz 31. augustam 1
Vienoti pret spāņu negantniekiem – kailgliemežiem mūsu dārzos
Ģenētiski modificēta pārtika Latvijā nav pieejama, tomēr dažos produktos ĢMO atrodami 11
Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu
“Ar nosūtījumu pie ārsta pēc diviem mēnešiem, par naudu – šonedēļ!” Advokāts Cers norāda uz haosu medicīnas sistēmā 24
Ukrainā likvidēta “Vagner” algotņu grupa. Kā tas varētu ietekmēt vienības kaujas spēju? Skaidro Slaidiņš
VIDEO. “Viņam nav īsti bail no NATO, drauds ir cits”: Jānis Kažociņš atklāj, kas ir Putina nāvējošais apdraudējums 171
“Ukraiņi iegājuši rutīnā pēc pusgada karadarbības – domā, ja fronte turas, tad kā brīvprātīgajiem nav jāpiesakās,” – secina Slaidiņš 2
Lasīt citas ziņas
Ražas novākšanas laikā autobraucējien jārēķinās ar lielāku lielgabarīta tehnikas klātbūtni, kas mēdz kavēt satiksmi
Uzkritis traktors, pļaušanas mehānismā ierauts cilvēks: darot lauksaimniecības darbus nelaimes gadījumi mēdz būt arī letāli
efektīvi cīnīties ar augu slimībām un kaitēkļiem augustā?
“Ja, piemēram, nomedī grūsnu vilku māti – lielas nepatikšanas, bet, ja vilks saplēš grūsnu aitu māti, tas nav nekas…”: lauksaimnieki bažīgi par vilku uzbrukumiem 45
Garšīgi, daudz ūdens un maz kaloriju! Kas vērtīgs kabačos?
Zvejnieks: “tāda mērvienība malkai kā beramkubs – tas parādījās, kad tirgotāji izmantoja vecu cilvēku lētticību un smērēja kuba vietā” 145
Kariņš: Krievijas pilsoņiem termiņuzturēšanās atļaujas atjaunos vien retos gadījumos: līdzšinējā vienošanās vairs nav spēkā 73
“Beigās nekad nevar saprast, kas pieņem lēmumus.” Politikas apskatnieks par vēlētāju krāpšanu
VID aiztur kokaīna kontrabandistu sešu personu grupējumu: narkotikas no Dienvidamerikas tika pārvadātas kapsulās, tās norijot 1
Visvairāk pērkot divistabu dzīvokļus mikrorajonos cenu diapazonā no 50000 līdz 100000 eiro. Iespējams 30 dzīvokļu pārdoti termiņuzturēšanās atļauju dēļ
FOTO. Ziedi, smaidi, skatītāju ovācijas, bildēšanās ar faniem: Jūrmalā izskanējis sirsnīgs Guntara Rača koncerts
VIDEO. Maksims Galkins un Alla Pugačova Jūrmalā īrē villu par 100 000 eiro mēnesī
Melderis par gaidāmajām vēlēšanām: Neviens cilvēks, kurš saprot, kādas ziepes briest, tur galvu nebāztu
Vakar ārstniecības iestādēs nogādāti deviņi cilvēki, kuri “pārcepušies” saulē
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
VIDEO. Izgudrotājs izstrādā dīvainu četrkājainu robotu, kas ļauj čūskām “staigāt”
15:07
VIDEO. Bez naudas, bez zālēm: bēgļi no Ukrainas dienvidiem stāsta par dzīvi Krievijas kontrolē
15:00
Vakar ārstniecības iestādēs nogādāti deviņi cilvēki, kuri “pārcepušies” saulē
14:55