Kāpēc Latvijā nevar nodot saplacinātu taru, bet citviet Eiropā var? Mīts vai patiesība 0
Depozīta iepakojuma sistēma Latvijā ir izraisījusi plašas diskusijas, tostarp par to, kāpēc nav iespējams nodot saplacinātas plastmasas pudeles, kā tas tiek darīts dažās Eiropas valstīs. Miks Stūrītis, SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs, TV24 raidījumā “Eko-loģika. Par vai pret?” atspēko mītus par saplacināto pudeļu nodošanu, skaidro tehniskos un finansiālos ierobežojumus, kā arī risina iedzīvotāju neapmierinātību par pudeļu uzglabāšanu mazos mājokļos.
Vai saplacinātas pudeles var nodot? Mīts un patiesība
Viena no biežākajām iedzīvotāju sūdzībām ir, ka Latvijā depozīta sistēma neļauj nodot saplacinātas plastmasas pudeles, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kur tas esot ierasts. Daudzi pamatoti norāda, ka tukšu, divlitru pudeļu uzglabāšana, īpaši mazos mājokļos, ir neērta un nepraktiska.
Miks Stūrītis kategoriski noraida apgalvojumu, ka Eiropā saplacinātas pudeles tiek pieņemtas bez ierobežojumiem. “Dažviet Eiropā saplacinātas pudeles patiešām var nodot, taču tas nav tik vienkārši, kā izklausās. Informācija, ka citur tās pieņem bez jebkādiem ierobežojumiem, nav precīza,” viņš skaidro.
Viņš norāda, ka dažās valstīs, piemēram, Vācijā, saplacinātas pudeles pieņem, taču tas prasa sarežģītus tehniskos risinājumus. “Ražotājiem jāizmanto pudeles ar specifiskiem marķējumiem, piemēram, infrasarkano vai ultravioleto tinti, kas ir dārga. Tas sadārdzina ražošanu, un mēs neuzskatām, ka tas ir optimāls risinājums Latvijai,” uzsver Stūrītis. Turklāt tur sistēma pieļauj tikai nedaudz deformētu pudeļu nodošanu, ja svītrkods joprojām ir nolasāms.
Saskaņā ar 2024. gada Eiropas Dzērienu iepakojuma asociācijas datiem, Vācijā depozīta sistēmas darbībai izmantotās pudeles ar papildu marķējumiem palielina ražošanas izmaksas par 15–20% salīdzinājumā ar standarta pudelēm, ko izmanto Latvijā.
Glabāšanas izaicinājumi mazos mājokļos
Vēl viens bieži apspriests temats ir pudeļu uzglabāšana, īpaši mazos dzīvokļos, piemēram, mikrorajonos. “Cilvēki jautā: kur lai es, dzīvojot viens nelielā dzīvoklī, glabāju četras vai piecas PET pudeles? Tas aizņem vietu un nav ērti,” atzīst Stūrītis, atsaucoties uz iedzīvotāju bažām.
Tomēr viņš uzsver, ka šī problēma bieži tiek pārspīlēta. “Vidēji cilvēki, īpaši mazu mājokļu iemītnieki, iepērkas vairākas reizes nedēļā. To apstiprina arī mūsu dati par depozīta taromātu lietošanu. Trīs vai četras pudeles nav grūti sakrāt un nodot iepirkšanās laikā,” skaidro Stūrītis. Viņš piebilst, ka, lai gan 50 vai 100 pudeļu uzkrāšana var būt sarežģīta, vairumam iedzīvotāju šāda nepieciešamība nerodas, jo nodošana notiek regulāri.
2024. gada SIA “Depozīta iepakojuma operators” statistika liecina, ka vidēji Latvijas iedzīvotājs nedēļā nodod 5–7 depozīta iepakojumus, un 80% taromātu lietotāju tos nodod vienlaikus ar iepirkšanos.
2024. gada Eiropas Komisijas ziņojums par aprites ekonomiku norāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā pirmajos divos gados samazinājusi plastmasas pudeļu atkritumu apjomu par 30%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem Baltijas reģionā.
