Latvijā
Kriminālziņas

Kailu izrāva no gultas, nolika uz ceļiem un sita…Policija kratīšanas laikā esot piekāvusi nepilngadīgo17


Vagonu ielas dzīvoklī ienākušie vīri melnās maskās esot spārdījuši un situši nepilngadīgo jaunieti. Viņam esot smadzeņu satricinājums un citi sasitumi.
Vagonu ielas dzīvoklī ienākušie vīri melnās maskās esot spārdījuši un situši nepilngadīgo jaunieti. Viņam esot smadzeņu satricinājums un citi sasitumi.
Foto no Strautu ģimenes privātā arhīva

Šim stāstam ir daudzas šķautnes. Ne visu man atklāj notikumos iesaistītie, policija komentē tikai to, ko uzskata par vajadzīgu, dažas man kā žurnālistam zināmās detaļas publikācijā nevaru izpaust. Bet fakts ir neapstrīdams: 5. janvāra naktī sākās vērienīga policijas operācija ar specvienības piedalīšanos trīsstāvu namā Rīgā, Vagonu ielā. Tas ir advokātes Diānas Strautas privātīpašums, kurā mīt viņas vecāki, radi vai ar tiem saistīti cilvēki.

Arī pati advokāte un viņas vīrs, nesenais Valsts policijas Rīgas reģiona Zemgales iecirkņa priekšnieks Rolands Strauts tur ir bieži viesi, tāpat arī viņu četri bērni (paši Strauti dzīvo Jūrmalā), tajā skaitā viņu 17 gadus vecais dēls. Notikumu gaita liecina, ka tieši šis jaunietis bija policijas mērķis.

Arī pats nams agrāk ir bijis policijas uzmanības lokā, par to esot sūdzējušies kaimiņi, ka tur tirgojot narkotikas. Lai kā tas arī būtu, policijas operācija un kratīšana ilga diennakti, tika atrasta arī marihuāna, cietis nams un cietis jaunietis, ģimenei un radiem milzu pārdzīvojumi.

Puisis patlaban esot ārstu aprūpē, un vecāki mani viņam klāt nelaiž, taču ir gatavi stāstīt paši.

 

Dēls nav eņģelis

Vecāki nenoliedz, ka dēls nav nekāds eņģelis. Bet mācās labi. Trenējas hokejā, tagad gan to nevar traumas dēļ, tāpēc darbojas cīņas sporta veidā MMA.

“Jā, viņš neuzturas tajā labākajā kompānijā, mēģinām viņu ierobežot, lai nelien tur, kur nevajag, bet dēls jau vairs nav mazs bērns. Pirmoreiz ar narkotikām saskārās pirms gadiem pieciem, kad mācījās Mārupes vidusskolā. Viņš man izstāstīja, ka skolā puikas viņam kaut ko piedāvājuši uzpīpēt. Teicu, lai iet un izstāsta pašvaldības policijai. Par to viņu nākamajā dienā skolēni piekāva.

Aizgāju pie skolas direktora un teicu, ka es kā Valsts policijas iecirkņa priekšnieks varu piedāvāt kinologu ar suni, lai pameklē pie skolēniem narkotikas. Direktors piekrita un… uzlika plakātu uz dēļa, ka uz skolu nāks kinologs ar suni. Tas taču ir stulbi, ko tur vairs var atrast!? Visu šo notikumu sakarā dēls bija spiests mainīt skolu,” stāsta R. Strauts.

 

Policija: reaģējām uz sūdzībām

Atgriezīsimies pie 5. janvāra notikumiem. Valsts policija par iemesliem paviesoties Vagonu ielā atbild rakstiski un sīkākos komentāros neielaižas: “Reaģējot uz iedzīvotāju sniegto informāciju un sūdzībām, ka Vagonu ielas rajonā notiek nelegāla narkotisko/psihotropo vielu tirdzniecība, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes nodaļā, kas specializējas ar narkotiskām vielām saistītu nodarījumu novēršanā un apkarošanā, tika uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 253. panta pirmo daļu par narkotisko vielu iegādāšanos, glabāšanu realizācijas nolūkā, kā arī realizāciju.

2019. gada 4. janvārī iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros tika sāktas sankcionētas kriminālprocesuālas darbības, un 5. janvārī tika aizturētas četras personas. Pārbaudot aizturēto personu datus, tika noskaidrots, ka divas no tām ir nepilngadīgas personas, kā arī tika izņemti ap 200 gramiem aizliegtas sevišķi bīstamas narkotiskās vielas – marihuāna.

Divas no aizturētajām personām jau iepriekš bija nonākušas policijas redzeslokā par analoģiskiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar nelegālo narkotisko un psihotropo vielu apriti, kā arī par mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Iepriekš minētās aizturētās personas tika atzītas par aizdomās turamajām, kā arī visām četrām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Saņemot vienas aizturētās personas tuvinieku sūdzību par policijas rīcību šajā kriminālprocesā, Valsts policijas Iekšējās kontroles birojā sākta pārbaude, lai pārliecinātos par policijas faktisko rīcību.”

Strauti gan uzskata – kad tiks saņemti kriminālprocesa materiāli, tur būšot redzams, ka neviena iedzīvotāja iesnieguma lietā neesot un nevarot būt, jo no šī nama neviens neko netirgojot.

Man gan neoficiāli zināms, ka pret viņu dēlu jau iepriekš ierosināti divi kriminālprocesi: saistībā ar narkotikām un laupīšanu.

 

Foto no Strautu ģimenes privātā arhīva

 

“Nolika uz ceļiem un sita”

Rolands un Diāna Strauti Vagonu ielā no Jūrmalas ieradās vēlā naktī, kad namā jau strādāja policija: aptuveni 20 darbinieku, kuri bija atbraukuši ar kādām astoņām automašīnām.

Ēkā policija bija iekļuvusi 5. janvāra naktī bez brīdinājuma pa logu pirmā stāva dzīvoklī, kur dzīvo Strautu radi, un tobrīd atradās arī radu un īrnieku ciemiņi. Tur arī tika atrasta marihuāna. Pēc tam policija devusies uz trešā stāva dzīvokli, kur mīt Strautas vecāki un atradās arī 17 gadus vecais dēls.

“Mēs pamodāmies ap diviem naktī no belzieniem pa durvīm. Piegāju klāt un prasīju, kas tur ir. Neviens neatbildēja, turpināja lauzt durvis. Mēģināju slēgt vaļā, bet neveiksmīgi,”

man stāsta jaunieša vectēvs Ramons. “Viņi kādas piecas minūtes ņēmās, jo mums ir stipras dzelzs durvis. Ienāca divi melnās maskās un sāka skraidīt pa istabām, aiz viņiem – bars cilvēku privātās drēbēs. Cilvēki maskās atlauza puikas istabas durvis un izrāva viņu kailu no gultas, nolika uz ceļiem, galvu piespieda pie zemes un rokas sasēja aiz muguras, pajautāja vārdu un uzvārdu.

Tad tie vīri maskās sāka viņu spārdīt ar kājām un sist ar kulakiem no augšas uz leju kā ar āmuru. Sāku histēriski kliegt, jo parādījās asinis un viņš jau arī nepretojās. Bļāvu – ko jūs darāt, viņš tak ir nepilngadīgs! Tad policisti apstājās. Pēc tam mazdēls teica, ka viens privātā iespēris ar kāju pa aci, bet to es neredzēju. Nevienu citu policisti fiziski neaizskāra.”

“Kad biju ieradies un policistiem prasīju, kāpēc sitāt bērnu, man atbildēja, ka tas būšot rakstīts ziņojumā,” man saka jaunieša tēvs.

Sasistais puisis šobrīd atgūstas no iegūtajām traumām un procesuālās darbības ar viņu ārsti esot aizlieguši.

Neoficiāli man zināms, ka policisti priekšniecībai teikuši, ka jaunietis pats sevi savainojis, pats sitot galvu pret zemi, un policisti tagad nožēlojot, ka notikušais neesot filmēts.

“Esmu strādājis par policistu 24 gadus, desmit gadus no tiem par operatīvo darbinieku, bet nekad tādas nelikumības neesmu atļāvies. Tagad esot sākta resoriskā pārbaude par notikušo… Tas ir nekas. Vajadzēja uz karstām pēdām sākt kriminālprocesu, uzreiz visus pratināt, lai noskaidrotu, kas īsti noticis. Negribu aizstāvēt savu dēlu: ja viņš par kaut ko tiek turēts aizdomās, tad ir jāvāc pierādījumi un policijai jāstrādā likuma ietvaros, bet nepilngadīgo sist ir nepieļaujami. Turklāt, neraugoties uz to, ka dēls bija savainots, trīs reizes tika saukta ātrā medicīniskā palīdzība, jo viņam reāli bija slikti, ilgi nelaida prom, 24 stundas neļāva ņemt neko rokās, ne ēst, ne dzert, iekams nenoņēma bioloģisko materiālu,” norāda R. Strauts.

 

Strauti uzskaita policijas pārkāpumus

Strauti uzskata, ka policija rīkojusies ļoti haotiski un pārkāpusi virkni likumu. Par notikušo tapis arī iesniegums tiesībsargam.

D. Strauta ir pieredzējusi advokāte un tāpēc uz notikušo savā namā un ar savas ģimenes locekļiem var paskatīties arī kā profesionāla juriste.

Advokāte uzskata, ka kratīšana viņas īpašumā veikta bez atbilstošas ticamības un samērīguma izvērtējuma, pieļauta neattaisnota iejaukšanās privātajā dzīvē, nemaz nerunājot par to, ka smagi piekauts un spīdzināts viņas nepilngadīgais dēls.

Arī pati kratīšana, kas tika sākta 5. janvārī plkst. 1.50 un pabeigta 6. janvārī plkst. 0.08, esot bijusi haotiska un nelikumību pilna, policijas darbinieces nezinot Kriminālprocesa likumu. Vispirms ticis kratīts dzīvoklis, par ko vispār nav bijis kratīšanas ordera. Rakstīti un uzrādīti vairāki kratīšanas lēmumi, kratīšana pabeigta un sākta atkal no jauna, bijuši arī citi likumu pārkāpumi, kas attiecas uz kratīšanu.

Vairākas reizes jaunietim kļuvis slikti, trīs reizes saukta ātrā medicīniskā palīdzība un divas reizes viņš vests uz slimnīcu. Neskatoties uz to, ka ārsts licis ievērot gultas režīmu, policija dēlam likusi piedalīties kratīšanā, kas uzskatāma par spīdzināšanu. Procesa virzītāja atbildēja, ka esot izvērtējusi slimnīcas izsniegtajā izziņā uzrakstīto un neesot saskatījusi neko tādu, kā dēļ jaunietis nevarētu piedalīties kratīšanā. Tas nekas, ka policistiem, kuri pavadīja nepilngadīgo uz slimnīcu, tika viss izskaidrots un stingri noteikts, ka puikam jāguļ, jo ir smadzeņu satricinājums.

Kratīšanas laikā medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama arī Strautas vecākiem, kas ir otrās grupas invalīdi. Viņiem par savu naudu bijis jāieliek jaunas durvis un logs.

Ticis kratīts arī advokātes biroja kabinets, tādējādi aizskarot viņas klientu tiesības uz privātumu un aizstāvības noslēpumu.

“Pēc kratīšanām dēlu nogādāja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā pieaugušajiem un, neskatoties uz to, ka viņam ar ārsta izrakstiem tika noteikts gultas režīms, izmeklētāja viņu atzina par aizdomās turamo un ierosināja piemērot apcietinājumu. Pirms tiesas sēdes dēlam pasliktinājās veselība, tāpēc tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība jau ceturto reizi, un es kopā ar viņu tiku nogādāta slimnīcā. Tiesa nolēma pasludināt pārtraukumu līdz brīdim, kad procesa virzītāja iesniegs tiesai apliecinājumu, vai viņš var vai nevar piedalīties tiesas sēdē. Kad bērnu slimnīcā ārsti pateica, ka nevar bērns piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēde turpinājās plkst. 17.10, bet es tajā piedalījos, nepiedalījās tikai dēls.

Procesa virzītāja iesniedza tiesai apliecinājumu no īslaicīgās aizturēšanas biroja, ka viņi nodrošinās medicīnisko palīdzību nepilngadīgajam un izrakstītos medikamentus, bet diemžēl tas netika nodrošināts un tiesa nolēma nepiemērot apcietinājumu. Tiesas sēde beidzās plkst. 21.30, pēc kuras izmeklētāja brauca uz darbu un vēl atļāvās man zvanīt un prasīt, vai mēs varam ierasties plkst. 22.10 uz procesuālajām darbībām, zinot, ka mans dēls tajās nevar piedalīties.

Tas bija klajš Kriminālprocesa likuma normu un cilvēktiesību normu pārkāpums, jo es bez atpūtas atrados uz kājām jau 44 stundas. Saskaitīju, ka procesuālās darbības ar nepilngadīgo ilga apmēram 28 stundas, un pēc tam, kad ārsts teica, ka manam dēlam jāguļ, procesa virzītāja turpināja piespiest nepilngadīgo piedalīties procesuālajās darbībās.

Par policijas darbinieku pārkāpumiem 7. janvārī uzrakstīju iesniegumu Iekšējās drošības birojam, un liels bija mans pārsteigums, kad pēc nedēļas noskaidroju, ka birojā ir iesākta tikai resoriskā pārbaude. Man nav saprotams, kam vajadzētu notikt ar manu dēlu un nekustamo īpašumu, lai Iekšējās drošības birojs uzsāktu kriminālprocesu,” stāsta D. Strauta.

 

Vai dēls cieš par tēvu?

Uz kādu šīs lietas šķautni norāda jaunieša tēvs, kurš pieļauj versiju, ka dēlam policija pastiprinātu uzmanību pievērš viņa dēļ.

“2014. gadā, kad biju Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa priekšnieks, priekšniecība mani sāka “presēt”, gribēja, lai atstāju amatu, draudēja ar kaut kādiem kriminālprocesiem, kam neredzēju pamata. Nebija nekāda iemesla iet prom, vēl jo vairāk tāpēc, ka man bija labākie darba rezultāti Latvijā. Kad mums piedzima trešais bērniņš, uzdrošinājos aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā. Tad Iekšējās drošības birojs sāka pārbaudi, par kādu naudu ar sievu esmu aizbraucis uz Meksiku.

Vai tad bija grūti saprast, ka sieva kā advokāte pelna vairāk nekā es… Beigās sievai Valsts ieņēmumu dienests atrada vainu un uzrēķināja sodu, par ko viņa tiesājas, un lieta šobrīd atrodas Augstākajā tiesā. Tad man atņēma otrās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, un, kad pēc pusotra gada atvaļinājuma atgriezos policijā, biju spiests doties izdienas pensijā. Domāju, ka kādiem biju kļuvis neizdevīgs un no manis gribēja tikt un tika vaļā,” man stāsta R. Strauts.

Saistītie raksti

Izdienas pensijas laikā viņš četrarpus mēnešu pabija pat apcietinājumā: par to, ka kādai apsardzes firmai palīdzējis organizēt aplokšņu algu maksāšanu saviem darbiniekiem. R. Strauts savu vainu noliedza, jo esot tikai vērtējis un apmācījis apsargus, ar algām viņam nav bijis nekāda sakara. Šī lieta līdz tiesai vēl nav nonākusi, bet par atrašanos apcietinājumā R. Strauts uzrakstījis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kas to ir pieņēmusi un izskata.

Valsts policija nekomentē darbības pret R. Strautu un viņa pensionēšanās iemeslus. Neoficiāli man gan zināms, ka R. Strauts nav baudījis vadības uzticību.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.