Dānijā iedzīvotāji mastā uzvilktus valsts karogus pie mājām tur visu laiku. Kāpēc arī Latvijā karogu nelietot biežāk? 85
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas valsts svētku nedēļā plīvo sarkanbaltsarkanie karogi, apliecinot mūsu piederību un cieņu savai valstij. Likums gan pieļauj, ka valsts karogu var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos. Un tieši par šo jautājumu – par mūsu karoga lietošanu ikdienā bez likumā noteiktajiem datumiem –, šķiet, visvairāk aizdomājamies tieši tagad – Latvijas valsts svētku nedēļā, novembrī.
Ziemeļvalstīs, īpaši Zviedrijā un Norvēģijā, valsts karogu lieto daudz un plaši – svētkos un sadzīvē, bet visnepārspējamākā ir Dānija – karogs tur ir kļuvis par viņu ikdienas simbolu. Kā viņiem tas izdevies un kā tas izpaužas?
Dānijas karogs svētku tortē, gar taciņas malām
Dāņi savas valsts karogu lieto katru dienu. Jau no bērnības, jau no mazā dāņa pirmās piedzimšanas dienas, karogs, karodziņi, karodziņu vimpelīši ir katrās svinībās, katrā nozīmīgā ģimenes vai privātā notikumā.
Karodziņu virtenes rotā Ziemassvētku eglītes, tās tiek stiprinātas pie istabas griestiem, lampām un mājas durvīm.
Dāņi valsts karogu lieto dažādos izmēros, pat tik mazos – svētku galda dekorēšanai karogs tiek iesprausts katrā kūkas gabaliņā vai bulciņā. Dānijas karogs ir uzdrukāts uz salvetēm, galdautiem, bērni to zīmē dzimšanas dienu apsveikumos.
Mājās, kur notiek svinības, karodziņi ir sasprausti gar dārza taku malām – visi, kas dodas garām, redz – te tiek atzīmēts priecīgs notikums, bet viesi svētku norises vietu atrod, ejot gar zemē saspraustiem karodziņiem.
Tā ir patriotiska, savas dzimtenes mīlestības audzināšana no mazotnes, kas vēlāk atbalsojās gandrīz katra dāņa politiskajā un sociālajā darbībā.
Karogs dānim nozīmē personīgās un visas valsts laimes simbolu, un karogs viņiem ir iemācījis savu valsti uzrunāt uz “tu”. Nav vajadzīgas svētku dienas. Lauki vai pilsētas – daudzi, ļoti daudzi šīs valsts iedzīvotāji visu laiku pie mājām tur mastā uzvilktus karogus.
Katrs dānis karogu lieto un interpretē savā veidā, tieši tas padara karogu par Dānijas tautas vienojošu simbolu ne tikai oficiālos valsts svētkos un ceremonijās.
Dānijas karoga leģenda
Dānijas karoga izcelšanās meklējama 13. gadsimta sākumā tepat mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Leģenda vēsta, ka karogs Igaunijā nokritis no debesīm 1219. gada 15. jūnijā Lindanises kaujas laikā starp dāņu karaļa Valdemāra II vadītajiem krustnešiem un igauņu pagānu karaspēku. Karogs no debesīm esot nokritis brīdī, kad dāņu karaspēkam klājies ļoti smagi. Saskaņā ar leģendu 1219. gada 15. jūnijs tiek uzskatīts par Dānijas karoga dzimšanas dienu un dāņu karogam ir savs vārds “Dannebrog”, kas nozīmē “dāņu audums” vai “labi izgatavots materiāls”.
Latvijas karoga pirmsākumi
Par Latvijas karoga prototipu ir ņemts vienīgais 13. gadsimtā fiksētais šajā teritorijā dzīvojošo tautu karogs, kad zemgaļu vadonis Nameisis 1279. gadā uzbruka Rīgai. Pēc Vācu ordeņa Livonijas aicinājuma uz Rīgu no Cēsīm ieradās papildspēki – vācu ordeņa brālis ar simt letu zemessargiem zem sarkanbaltsarkana karoga.
Par to rakstīts “Livonijas atskaņu hronikā”, kuras autors nav zināms. Hronika attēlo pagātnē notikušo – Livonijas krusta karus un Vācu ordeņa cīņas. Dzejā sarakstītais darbs ir uzskatāms par historiogrāfisku tekstu un tajā teikts:
“No Cēsīm Rīgā atnācis bij brālis kāds
un atvedis simt zemessargu sevim līdz,
lai zemgaļus tie sakaut līdz.
To dzirdējuši, nāca nu ar sarkanu tie karogu, kam vidū balta josla bija.
(..)
Tik tiešām to jums sacīt varu, ko arī šajā brīdī daru,
tas letu karogs ir paties.”
Latvijas karogs katru dienu
Mēs pārāk oficiāli izturamies pret savu valsts karogu. Karogs ir mūsu kultūras, mūsu identitātes, mūsu etniskās izcelšanās apliecinājums, un tā privāta lietošana mājas dekorēšanā un interjerā tikai pastiprina mūsu saites ar savu valsti un savām saknēm.
Latvijā karogiem būtu jāplīvo vienmēr – tas nebūt nav pārspīlēts vai utopisks piedāvājums katras privātmājas īpašniekam vai iestādes un uzņēmuma vadītājam.
Skats pret zilajām debesīm ar plīvojošiem karogiem patiešām ir skaists un patriotisks.
Pēdējos gados ir attīstījusies Latvijas karoga simbolikas un krāsu izmantošana svecēs, šallēs, cepurēs, cimdos, bet karoga lietojums varētu būt vēl daudzveidīgāks, piedāvājot dažādu formu un izmēru valsts karoga variantus – lai bērni dekorē savas istabas jau no pašas mazotnes, lai viņi nebaidās ņemt rokās valsts karogu, lai tas viņiem kļūst silts, pieejams, saprotams un tuvs.
Karogs stiprina Latvijas iedzīvotāju vienotību, un mums vajadzētu saklausīt to, kāpēc vispār katrai valstij ir karogs – tāpēc, ka mums ir sava valsts, tāpēc, ka mēs piederam Latvijai, tāpēc, ka karogs mūs iedrošina un vieno.
Kāpēc karogu nelietot biežāk? Kāpēc karogu nelietot ikdienā?
Karoga klātbūtne mājās ir būtiska – tā vieš ticību, cieņu un mīlestību savai tautai un savai valstij. Ar šo valstisko simbolu katrā mājā sākas mūsu patriotiskā audzināšana – bez runām, ievadiem, oficiāliem datumiem. Karoga klātbūtne runā pati par sevi.
