Sods par automašīnas novietošanu savā privātīpašumā? Einārs neizpratnē par policijas rīcību 0
Rīgā, Purvciemā, kāds vīrietis nonācis neparastā situācijā, kas raisa plašākas diskusijas par to, cik lielā mērā cilvēks drīkst rīkoties ar savu īpašumu. Kā vēsta TV3 raidījums “Bez Tabu”, Eināra ģimenei piederošajā teritorijā regulāri tiek novietoti transportlīdzekļi, taču par to viņš saņēmis sodu.
Einārs stāsta, ka viņa ģimenei pieder ēka un zeme zem tās. Pirms pāris gadiem viņi pat iegādājās blakus esošu zemesgabalu, ko iepriekš ilgstoši nomāja, tieši ar mērķi izmantot to automašīnu novietošanai.
“Nolēmām to iegādāties tieši tādēļ, lai varētu tur novietot automašīnu, kad visas vietas ir aizņemtas,” raidījumam skaidro Einārs.
Tomēr situācija izrādījusies sarežģītāka. Rīgas pašvaldības policija pie Eināra mājas ieradusies jau vairākas reizes, reaģējot uz izsaukumiem par automašīnas novietošanu zālājā. Iepriekš likumsargi ar ģimeni sazinājās, redzot uz automašīnas paneļa atstātu telefona numuru, un situāciju izdevās atrisināt bez soda. Taču pēdējā reizē policija vairs nezvanīja un piemēroja 30 eiro sodu.
“Mašīna tika novietota privātīpašumā, policija par to piemēroja sodu. Sanāk, ka mani sodīja par automašīnas novietošanu pašu īpašumā. Es policijai zvanīju, piedāvāju nosūtīt zemesgrāmatu, lai viņi varētu iepazīties, ka tas ir mūsu īpašums, un vairs uz izsaukumiem šeit nebrauc, taču man atbildēja, ka, saņemot izsaukumu, tāpat ieradīsies un piemēros sodus,” stāsta Einārs.
Rīgas pašvaldības policija savu rīcību pamato ar spēkā esošajiem noteikumiem, kas attiecas arī uz privātīpašumiem, ja tie ir brīvi pieejami. Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes galvenais inspektors Artis Vidauskis skaidro: “Neskatoties uz īpašuma formu (valsts, pašvaldības, juridiskas vai fiziskas personas īpašums), noteikumi ir jāievēro. Dodoties uz izsaukumu, darbinieki nevērtē īpašuma formu, viņiem tas nav jādara. Ja paskatāmies tiesu praksi, varu minēt 2008. gada Satversmes tiesas spriedumu, kur norādīts, ka publisko tiesību regulējums attiecas uz privātīpašumu. Ja konkrētais īpašums ir norobežots ar sētu, barjerām, iekšā neejam, lēmumus nesastādām. Ja īpašums ir brīvi pieejams, publisks, tad tas ir pārkāpums.”
Tikmēr zvērināts advokāts Jānis Berovskis norāda, ka situācija nav tik viennozīmīga un īpašums nav obligāti jāiežogo, lai tas kļūtu par privātīpašumu: “Sēta nav obligāti nepieciešama; tā ir īpašnieka izvēle – ierobežot vai neierobežot savu zemesgabalu. Ir īpašumi, kur sētu uzsliet ir aizliegts. Ja persona jūt, ka viņas tiesības tiek aizskartas, sods jāpārsūdz.”
Einārs arī izmantojis šo iespēju un sodu pārsūdzējis, taču atbildi vēl gaida. Viņš atzīst, ka vairāk par pašu sodu viņu sarūgtina situācija kopumā, kurā tiek tērēti gan iedzīvotāju, gan pašvaldības resursi, risinot šāda veida strīdus.
Plašāk skaties pievienotajā sižetā!
