Kaut kas pavisam klusi uz pasaules traču fona notiek Ķīnā. Gaisa telpa slēgta uz 40 dienām 0
Ķīna uz 40 dienām slēgusi daļu savas gaisa telpas, gatavojoties kādai, iespējams, militārai akcijai. Tas notiek uz bažu fona, ka Pekina drīzumā varētu uzsākt iebrukumu Taivānā. Ķīna nepaskaidrojot ir slēgusi piecas gaisa telpas zonas gar savu ziemeļaustrumu piekrasti. Ierobežojums stājās spēkā 27. martā un būs spēkā līdz 6. maijam.
Ķīnas varas iestādes parasti šādus ierobežojumus ievieš plānotu militāro mācību priekšvakarā, taču šim laika periodam nekādas mācības oficiāli nav izsludinātas.
Tautas atbrīvošanas armijas (PLA) militārās operācijas reti ilgst vairāk par dažām dienām, tāpēc šāda ilgstoša gaisa telpas slēgšana ir ļoti neparasta.
Saskaņā ar ASV Federālās aviācijas pārvaldes datiem ierobežotās zonas aptver aptuveni 547 km platību, sākot no Dzeltenās jūras dienvidu virzienā līdz Austrumķīnas jūrai netālu no Šanhajas.
Ierobežojumam nav augstuma griestu – tas attiecas uz visu gaisa satiksmi, tostarp kosmosa aparātiem. Slēgšana sakrīt ar pilnu NASA vadītās Artemis II pilotētās Mēness lidojuma misijas ilgumu, kas ilgst 10 dienas.
Slēgtā zona atrodas vairākus simtus jūdžu uz ziemeļiem no Taivānas un aptver koridoru, ko Ķīna bieži izmanto militārajām mācībām.
Analītiķi, kas šo komentēja Wall Street Journal, norādīja, ka rezervētā gaisa telpa varētu ļaut Pekinai trenēt gaisa kaujas taktikas, kas varētu būt noderīgas, ja tā mēģinātu iebrukt Taivānā.
Šādas mācības varētu ietvert tā saukto “aizsprostu punktu” izveidi maršrutos, kurus varētu izmantot amerikāņu spēki, lai sasniegtu salu.
Vašingtona uztur aizsardzības bāzes, kaujas vienības un desmitiem tūkstošu militārpersonu Dienvidkorejā un Japānā, ko eksperti raksturo kā “šķēpa smaili” jebkurai iespējamai Taivānas aizstāvēšanai.
Tomēr augsta ranga Taivānas amatpersona norādījusi, ka gaisa telpas slēgšana, visticamāk, ir vērsta pret Japānu. Abas valstis kopš oktobra ir nonākušas diplomātiskā strīdā.
Pagājušajā mēnesī Japānas Pašaizsardzības spēku virsnieks ielauzās Ķīnas vēstniecībā Tokijā, izraisot Pekinas dusmas. Ķīna pieprasa suverenitāti pār Senkaku salām, kuras kontrolē Japāna, un regulāri sūta krasta apsardzes kuģus ūdeņos ap šo teritoriju.
Gaisa telpas ierobežojums sakrīt arī ar Taivānas opozīcijas partijas Kuomintang priekšsēdētājas Čenas Li-vunas vizīti Ķīnā.
