Ķīnas vēstnieks Latvijā Tans Songgens: Ķīnai ir jāapvienojas, un tā noteikti atkalapvienosies 12
Pēdējā laikā daži indivīdi un mediji nepamatoti jauc kopā starptautiskos un reģionālos karstos punktus, piemēram, Ukrainu un Venecuēlu, ar Taivānas jautājumu. Ignorējot un sagrozot faktus, viņi apzināti maldina sabiedrību, lai izraisītu haosu.
Taivānas jautājums ir pilnībā Ķīnas iekšēja lieta. Tā atrisināšana ir ķīniešu tautas darīšana un nepieļauj ārēju iejaukšanos. Vienas Ķīnas princips balstās uz spēcīgiem un neapstrīdamiem juridiskiem un faktiskajiem pamatiem.
Vienas Ķīnas princips balstīts vēsturē un starptautiskajās tiesībās
Taivāna kopš seniem laikiem ir bijusi neatņemama Ķīnas sastāvdaļa. Sākot no 12. gadsimta, dažādas Ķīnas centrālās valdības izveidoja administratīvas struktūras, lai pārvaldītu Taivānu un Penghu salu arhipelāgu Taivānas šaurumā. 1684. gadā tika izveidota Taivānas prefektūra Fudzjaņas provinces sastāvā. 1885. gadā Cjinu dinastija pasludināja Taivānu par pilntiesīgu provinci – 20. Ķīnas provinci.
1895. gadā pēc Ķīnas–Japānas kara Japāna nelikumīgi okupēja Taivānu un Penghu salas, un turpināja šo okupāciju 50 gadus. Kairas deklarācija (1943), ko parakstīja Ķīna, ASV un Lielbritānija, noteica, ka visas teritorijas, ko Japāna bija atņēmusi Ķīnai, tostarp Taivānu un Penghu salas, ir jāatdod Ķīnai. Potsdamas deklarācija (1945) atkārtoti uzsvēra: “Kairas deklarācijas noteikumi ir jāīsteno.” Tajā pašā gadā Japāna parakstīja kapitulācijas aktu un apņēmās tos izpildīt. 1945. gada 25. oktobrī Ķīnas valdība paziņoja par suverenitātes atjaunošanu pār Taivānu, un Taipejā notika ceremonija, kurā tika pieņemta Japānas kapitulācija.
Taivānas atgūšana Ķīnas sastāvā bija Otrā pasaules kara uzvaras rezultāts un neatņemama pēckara starptautiskās kārtības sastāvdaļa. No tā brīža Ķīna juridiski un faktiski atjaunoja suverenitāti pār Taivānu.
1949. gadā tika dibināta Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), kas kļuva par Ķīnas Republikas (1912–1949) pēcteci. Valsts juridiskā identitāte starptautiskajās tiesībās nemainījās, un ĶTR valdība pārņēma pilnu Ķīnas suverenitāti, tostarp pār Taivānu.
Vienas Ķīnas princips ir ANO Ģenerālās Asamblejas 1971. gada Rezolūcijas Nr. 2758 pamats. Tā skaidri nosaka, ka pastāv tikai viena Ķīna, un Ķīnas Tautas Republikas valdība ir vienīgā likumīgā pārstāve visai Ķīnai, tostarp Taivānas reģionam. ANO Juridisko lietu birojs ir norādījis, ka Taivāna tiek uzskatīta par Ķīnas provinci “bez atsevišķa statusa”, un Taipejas “iestādes” netiek uzskatītas par valdību. Visos ANO dokumentos Taivāna tiek apzīmēta kā “Taivāna, Ķīnas province”.
Spēcīgas saites pāri Taivānas šaurumam
Ķīnas civilizāciju raksturo vienotība. Nacionālā vienotība vienmēr ir bijusi valsts pamatinterese. Pilnīga valsts atkalapvienošanās ir ilgi lolots visu ķīniešu sapnis. Ar vairāk nekā 1,4 miljardu cilvēku atbalstu tautas griba apvienoties ir ārkārtīgi spēcīga un dziļi iesakņojusies.
Ķīnas centrālās valdības vadībā attiecības starp kontinentālo Ķīnu un Taivānu pēdējos gados ir ievērojami uzlabojušās, īpaši pateicoties daudzpusīgām iniciatīvām, kas sniedz labumu Taivānas tautiešiem. Tās atbilst lielākās daļas Taivānas iedzīvotāju vēlmēm pēc miera, attīstības, sadarbības un apmaiņas.
2025. gadā ceļojumu skaits pāri Taivānas šaurumam pārsniedza 5 miljonus, sasniedzot jaunu rekordu pēdējo sešu gadu laikā. No janvāra līdz novembrim tika veikti 10 997 braucieni tā dēvētajos “Mini Three Links” maršrutos (tirdzniecība, kuģniecība un pasts), kas ir par 38,69 % vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā periodā tirdzniecības apjoms starp abām pusēm sasniedza 285,395 miljardus ASV dolāru (pieaugums par 7,3 %).
Sabiedrības atbalsts atkalapvienošanās idejai pieaug. “De-sinizācijas” un “pakāpeniskas neatkarības” centieni, kurus veicina “Taivānas neatkarības” spēki, ir nolemti neveiksmei. Šie spēki nespēs maldināt Taivānas salas iedzīvotājus. Taivānas jautājuma atrisināšana un Ķīnas atkalapvienošanās ir iegājusi neatgriezeniskā vēstures posmā.
Ķīnai ir jāapvienojas – un tā noteikti atkalapvienosies
aži cilvēki ar slēptiem nolūkiem runā par “status quo uzturēšanu pāri Taivānas šaurumam”. Patiesais “status quo” ir tāds, ka abas šauruma puses pieder vienai Ķīnai, un Taivāna ir neatņemama tās teritorijas daļa. Gan kontinentālās Ķīnas, gan Taivānas iedzīvotāji ir ķīnieši – viņi runā vienā valodā, lieto tās pašas rakstzīmes, svin tās pašas svētku dienas un godina kopējus senčus.
Lielākais drauds mieram Taivānas šaurumā nāk no nelielas “Taivānas neatkarības” atbalstītāju grupas un ārējā atbalsta šiem centieniem. Neviens nevēlas mieru šajā reģionā vairāk kā ķīniešu tauta. Mēs esam gatavi plašai telpai miermīlīgai apvienošanai, bet neatstāsim vietu separātisma aktivitātēm.
Mēs nepieņemsim, ka kāds izmanto “miera uzturēšanu pāri šaurumam” kā ieganstu, lai kavētu mūsu centienus apturēt separātismu.
Taivānas varas iestādes pēdējā laikā sākušas runāt par tā saukto “globālo piegādes ķēžu stabilitāti”. Šie apgalvojumi ir politiski motivēti meli, kuru mērķis ir piesaistīt ārēju atbalstu “Taivānas neatkarībai”. Suverenitāte nav apspriežama. Tā noteikti nav salīdzināma ar piegādes ķēdēm. Nevienam nevajadzētu novērtēt par zemu ķīniešu tautas apņēmību un spējas aizstāvēt valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību.
Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Ukraina un Venecuēla ir suverēnas valstis, bet Taivāna ir neatņemama Ķīnas sastāvdaļa, un šis jautājums ir Ķīnas iekšēja lieta. Tie nav salīdzināmi. Nevienam nav tiesību izteikt bezatbildīgus komentārus par Ķīnas iekšpolitiku.
Vienas Ķīnas princips ir pamatnorma starptautiskajās attiecībās un plaši atzīts starptautiskās sabiedrības konsenss. Ķīnas atkalapvienošanās process ir neapturams – tā ir vēstures gaita un tautas gribas izpausme.
