Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Evija Trifanova/LETA

Olafs Zvejnieks: Klimata jautājumos pārsvaru gūst reālisti 7

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Lasīt citas ziņas

 

Ir grūti iedomāties vēl neveiksmīgāku laiku, kad varēja sarīkot globālo klimata pārmaiņu ierobežošanas konferenci, kas pagājušajā nedēļā beidzās Skotijas pilsētā Glāzgovā. Būtībā pasaules valstu valdības nonākušas starp laktu un veseri. No vienas puses – valstu valdības uzņēmušās saistības videi draudzīgu enerģijas avotu attīstībā un nepārtrauktu spiedienu uz tām izdara ekoloģisko aktīvistu organizācijas un vismaz rietumvalstīs – arī sabiedrība.

CITI ŠOBRĪD LASA

No otras – nepietiekamais investīciju apjoms šo pašu videi draudzīgo enerģijas avotu attīstībā – pēc Pasaules enerģētikas aģentūras aprēķiniem, klimata pārmaiņu ierobežošanai līdz 1,5 0C, salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu, katru gadu tajos būtu jāinvestē četri triljoni ASV dolāru, bet pagaidām tiek ieguldīti tikai divi triljoni – vienlaikus ar politiskās retorikas dēļ krasi samazinātajām investīcijām tradicionālo ogļūdeņraža energoresursu ieguvē izraisījis globālu enerģētikas krīzi.

Tās dēļ valdības un uzņēmumi rīkojas tieši pretēji klimata solījumiem – paniski uzpērk naftu, gāzi, ogles un visu citu, ko var dedzināt, baidoties no tā, ka ziemā nebūs ar ko apkurināt mājokļus un nāksies apturēt uzņēmumu darbību, kā arī meklē veidus, kā kompensēt iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma sekas.

Vēl jo vairāk – biznesa portāla “Bloomberg” kādā nesenā komentārā teikts, ka Covid-19 pandēmijas pirmā fāze nospēlējusi ar valdībām un politiķiem ļaunu joku – pēdējo dažu gadu zemās energoresursu cenas iemidzinājušas gan valdību, gan patērētāju modrību un ļāvušas noticēt, ka klimata pārmaiņu nobremzēšanu iespējams panākt relatīvi nesāpīgi, kas nu galīgi neatbilst patiesībai.

Pašreizējā energopanika var likt politiķiem domāt, ka patērētāji un vēlētāji nespēs paciest klimata pārmaiņu ierobežošanas cenu, kas neapšaubāmi ietver arī daudz dārgākus energoresursus. Ja tā notiks, tad virzība uz klimata pārmaiņu ierobežošanu var tikt torpedēta un nobremzēta visā pasaulē, un tās būs vispaliekošākās Covid-19 krīzes sekas.

Katrā ziņā Glāzgovas konferences rezultāti vedina domāt, ka klimata kaujās virsroku gūst reālisti, nevis ideālisti. Konferences gala dokumentos vispār nav pieminēta nafta un gāze – pēdējo tur vispār nevajadzētu pieminēt, jo tai tiek piešķirta pārejas energoresursa loma, kas ļaus gan atteikties no ogļu izmantošanas, gan arī varētu būt būtiskākais ūdeņraža ieguves resurss, kamēr nav atrastas citas, efektīvākas metodes. Tas gan neliedz ekoaktīvistu organizācijām pieprasīt arī gāzes izmantošanas aizliegumu.

Ogļu izmantošanas izbeigšanas formulējums tika būtiski mīkstināts – no “izmantošanas izbeigšanas” tas pārvērtās par “pakāpenisku izmantošanas izbeigšanu” pēc Indijas un Ķīnas protestiem. Šī attīstība liecina, ka pamazām virsroku gūst klimata reālisti, tie, kas saka, ka nepieciešamajā tempā uz videi draudzīgajām tehnoloģijām pāriet vienkārši nav iespējams, ka tas prasīs vairāk laika, kā arī norāda, ka daudzu vajadzīgo tehnoloģiju vienkārši vēl nav.

Tas vienlaikus nozīmē arī to, ka, ja neizdosies šo nostāju mainīt, tad ne tikai klimata pārmaiņas netiks ierobežotas pie 2015. gada Parīzes klimata konferences izvirzītās, politiski noteiktās 1,5 0C robežas, bet arī pie zinātniski pamatotās 2 0C robežas – to pārsniedzot, zinātnieki brīdina par neatgriezenisku klimata pārmaiņu sākumu.

Pašreiz valstu uzņemtās saistības siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežošanā nozīmē klimata sasilšanu par 2,4 0C XXI gadsimta beigās, un tas nav optimāls rezultāts. Tādēļ globālā tirgošanās, patiesā vai teatrālā roku lauzīšana un aktīvistu demonstrācijas turpināsies 2022. gada Ēģiptes klimata konferencē, un arī ar to diez vai process beigsies.

SAISTĪTIE RAKSTI

Neatkarīgi no katra personiskās nostājas klimata problēmu jautājumos neizbēgamas ir ļoti nozīmīgas pārmaiņas gan Eiropas, gan pasaules dzīvē. Šķiet pilnīgi skaidrs, ka lētu aviopārlidojumu ēra ir beigusies – šī tiek nosaukta par vienu no nepieciešamajām cilvēces uzvedības pārmaiņām.

Arī automašīnām ar iekšdedzes dzinēju jau ir saskatāmas mūža beigas. Būs nepieciešama mājokļu siltināšana un ļoti iespējamas ir nodokļu politikas pārmaiņas, kas ziemeļvalstīs neļaus sildīt mājokļus vairāk par 19–20 0C, bet dienvidu valstīs neļaus tos dzesēt vairāk par 25 0C. Un vēl daudzas citas…

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
Lasīt citas ziņas
“Saskaņa” faktiski ir pazaudējusi varu ne tikai Daugavpilī, bet arī Rēzeknē
Zāles meklē, kur vien var. Poliklīnikas vadītāja atklāj, kādu medikamentu šobrīd trūkst visvairāk
Janvārī Ukrainā iznīcināts rekordliels okupantu skaits
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Kijiva: Putins var mēģināt veikt plaša mēroga uzbrukumu Ukrainai, kā tas notika pirms gada – 24.februārī
Imants Frederiks Ozols: Latvija brēc uz Vāciju tādēļ, ka mums ir paniski bail!
10:35
“Mēs esam gatavi izmeklēt, rakt dziļi.” Par jaunizveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju virzīs Krištopanu
10:06
VIDEO. “Neko neesmu dzēris!” Par interneta “hītu” kļūst video, kurā Bens Aflekss ballītē taisnojas sievai
09:59
FOTO. “Kāds dekoltē!” Keita Midltone apmeklē pasākumu sev neierastā stilā – spilgts, drosmīgs, seksuāls
“Mēs esam gatavi izmeklēt, rakt dziļi.” Par jaunizveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju virzīs Krištopanu
Simona Striževska: Kāpēc ECB turpina agresīvi celt bāzes procentu likmes?
VIDEO. “Tiešraide” no meža Smiltenes novadā – lūsis sagrauž kamerai vadus, pie reizes nofilmē arī pats sevi
Kijivā 3.februārī pirmo reizi notiks ES-Ukrainas samits, kas dos “spēcīgu signālu” Maskavai un pasaulei 6
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 152
VIDEO. Dziedātājas Elīnas Gluzunovas ģimenē smags pārbaudījums – dēliņu piemeklējušas nopietnas veselības problēmas
“Rīgas satiksme” sāk aktīvu cīņu ar bezbiļetniekiem. Kas jāzina pasažieriem, braucot ar autobusu vai trolejbusu? 3
Neimanis pārsteigts par steigu, kādā “RNP” padome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata
Indra, Indris, Brigita un Indars – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Anda Līce: Kāpēc politiķi ir tik kāri uz aplamām un nebeidzamām reformām? 33
Vai starptautiskajā automašīnu nomas tirgū viss jau sen ir sadalīts? Latvijas uzņēmēju stāsts
Daugavpils Universitātes padomes rindas retinās
Daudzviet Latvijā šorīt snieg, savukārt Rīgā gaidāms slapjš sniegs un neliels lietus
Olafs Zvejnieks: Nabadzības mazināšanai varmācība nav vajadzīga
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Visu dienu tev būs liela steiga! Horoskopi 1.februārim
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 5
Ārzemnieks Vecrīgas veikalā nozog tūkstošiem eiro vērtu pulksteni, policija veic kratīšanu viesnīcā
FOTO. 3 miljoni ASV dolāru – šādu summu princis Harijs un Megana Mārkla esot iztērējuši par Covid-19 vakcīnām
Advokāta Bunkus slepkavības lieta: Apsūdzēto uzņēmēju Uļmanu patur apcietinājumā 11
“Jums es esmu nelietis.” Bijušais “Vagner” komandieris atvainojas Norvēģijā dzīvojošiem ukraiņiem 13
Premjers Kariņš: Korupcija ir sērga, kas mantota no okupācijas laikiem 85
Kas ir šī brīža spilgtākie Latvijas politikas nesēji?