Ko īsti liksim galdā? EM rosina atteikties no pārtikas izcelsmes valsts norādīšanas 0
Ekonomikas ministrija (EM) rosina atteikties no pārtikas produkta izcelsmes valsts norādīšanas, saglabājot šo pienākumu tikai gadījumos, ja izcelsmes valsts ir Latvija, kā arī atļaut tirgot produktus ar beigušos derīguma termiņu, liecina EM izstrādātais rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam.
No tirdzniecības nozares pārstāvjiem EM ir saņēmusi informāciju par nepieciešamību veikt uzlabojumus regulējumā par ražotājvalsts norādi cenu zīmēs. EM skaidro, ka pārtikas produktu izcelsmes un ražotājvalsts norādīšana var būt noderīgs instruments patērētāju informēšanai un vietējo pārtikas produktu patēriņa veicināšanai. Vienlaikus EM ieskatā ir nepieciešams pārskatīt gan regulējuma saturu, gan tā piemērošanas kārtību, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, ko paredzētās prasības rada mazumtirgotājiem.
Kā viens no mazumtirgotāju norādītajiem risinājumiem, kas būtiski samazinātu administratīvo slogu mazumtirgotājiem, vienlaikus saglabājot pozitīvu ietekmi uz vietējo produktu izcelšanu, būtu paredzēt pienākumu norādīt pārtikas produkta izcelsmes valsti tikai gadījumos, ja tā ir Latvija. Attiecīgi ražotājs vai piegādātājs norādītu Latvijas izcelsmi, savukārt citos gadījumos izcelsmes valsts norāde cenu zīmē nebūtu obligāta, skaidro EM.
Tāpat tirdzniecības nozares pārstāvji arī norāda, ka prasība izcelsmes valsts norādei aizņemt tik būtisku procentuālu daļu (30%) no cenu zīmes augstuma nepamatoti izceļ šo informāciju salīdzinājumā ar citiem patērētājam būtiskiem elementiem, piemēram, produkta nosaukumu, cenu vai svaru. Šāda pieeja ierobežo tirgotāju iespējas elastīgi noformēt cenu zīmes un rada praktiskas grūtības, īpaši elektronisko cenu zīmju izmantošanā, kur noformējuma parametri bieži ir tehniski fiksēti vai arī, ja jānorāda vairākas valstis.
Kā risinājums EM ieskatā būtu atteikšanās no procentuālās prasības un paredzēt vienkāršāku un tehnoloģiski neitrālu risinājumu, atstājot prasību, ka izcelsmes valsts norādes izmērs cenu zīmē nav mazāks par trim milimetriem, vienlaikus ļaujot tirgotājiem šo informāciju pielāgot kopējam cenu zīmes noformējumam.
Tāpat kā vienu no elementiem, lai panāktu pamata pārtikas produktu cenu samazinājumu, EM saskata pārtikas, kurai beidzies termiņš “Ieteicams līdz…”, izplatīšanu mazumtirdzniecībā. Vienlaikus šādas pārtikas izplatīšana nedrīkst ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, uzsver EM.
Šim mērķim EM ieskatā būtu nepieciešams atbilstošs pilnvarojums Pārtikas aprites uzraudzības likumā Ministru kabinetam noteikt prasības šādas pārtikas izplatīšanai mazumtirdzniecībā. Pēc tam attiecīgi būtu jāpārskata Ministru kabineta noteikumi par pārtikas izplatīšanu pēc minimālā derīguma termiņa beigām, iestrādājot nosacījumus izplatīšanas prasībām.
EM norāda, ka šāda pārtika būtu novietojama atsevišķā plauktā ar patērētājiem skaidri norādītu informāciju, ka pārtikai ir beidzies derīguma termiņš. Tas EM ieskatā veicinātu pārtikas izmešanas samazinājumu, kā arī iespēju patērētājiem iegādāties šādu pārtiku par zemākām cenām. Šis risinājums Latvijas tirgus dalībniekiem ļautu nezaudēt vairākus miljonus eiro katru gadu, novēršot pārtikas un citu produktu atkritumu radīšanu.
EM norāda, ka vairākās Eiropas valstīs preces drīkst tirgot arī pēc “Ieteicams līdz…” termiņa, ja tās ir drošas un skaidri marķētas kā preces “pēc ieteicamā termiņa”. Lai gan Latvijā šādas preces drīkst ziedot noteiktiem ziedojumu saņēmējiem, EM uzskata, ka šis risinājums nav pietiekams, lai novērstu lietošanai derīgas pārtikas nonākšanu atkritumos.
EM norāda, ka rīcības plāns izstrādāts pēc ministrijas iniciatīvas, reaģējot uz ilgstoši novēroto situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā – noturīgi augstajām pārtikas produktu cenām veikalu plauktos, kur būtiska daļa no mājsaimniecību izdevumiem tiek veltīta pārtikas produktu iegādei.
Rīcības plānu 7. maijā plānots apspriest valsts sekretāru sanāksmē.
