Visvērtīgākās vielas, ko satur koksnes pelni, ir kālijs un fosfors. Ne tikai Latvijas, bet visas ziemeļu klimatiskās joslas mežos augsnē šo elementu trūkst. 0
Pētnieku grupa atlasīja simt Latvijas lielākos uzņēmumus, kas izmanto apkurei koksni, un analizēja to saražotos pelnus. Šķiet, kurtuvēs it kā dedzina vienu un to pašu koksni, arī pelnu sastāvam vajadzētu būt līdzīgam, bet barības vielu sastāva ziņā atšķirības var būt ievērojamas, jo kurināmajā ir dažāds augsnes piemaisījuma īpatsvars, sava loma ir arī kurināmā uzglabāšanas veidam un ilgumam, secina zinātnieks.
– Analizējot dažādus pelnu paraugus un veicot izmēģinājumus mežā, secinājām, ka visi pelni pirms izmantošanas ir jācietina – jāsajauc ar ūdeni un dažas nedēļas vai pat mēnešus jāpatur. Pēc tam sacietējusī pelnu kaudze jāsadauza vai jāsadrupina ar betona smalcinātāju un tikai tad drīkst izkaisīt. Apstrādāt pelnus ar ūdeni pirms izkaisīšanas mežā ir svarīgi gan no augu aizsardzības viedokļa, jo neapstrādāti pelni var apdedzināt augus, gan domājot par to cilvēku veselību, kas strādā ar pelniem, – stāsta zinātnieks.
Andis Lazdiņš uzsver: ja runa ir par tiem koksnes pelniem, kas rodas mājsaimniecībās, kurās krāsnis kurina ar malku, augsnes sastāva uzlabošanai vēlams izmantot tikai tos pelnus, kas sakrājušies krāsns mutē, bet ne sodrējus, ko iztīra no siltummūrīšu cukām un skursteņiem. Jo sodrējos uzkrājas kadmijs, kas piesārņo augsni.
Kas nākotnē varētu pirmie izmantot institūta “Silava” zinātnieku projektā “Koksnes pelnu apstrādes un izmantošanas meža mēslošanā tehniskā un metodiskā risinājuma izstrādāšana” izstrādāto pelnu izkaisīšanas metodi?
– Visticamāk, Latvijas mežu privātīpašnieki, īpaši no Zviedrijas, kam šī tehnoloģija ir jau pazīstama. Zviedrijā un Somijā mežu bagātināšanu ar koksnes pelniem jau izmanto diezgan plaši. Zviedrijā mežos atpakaļ nonāk aptuveni 30% koksnes pelnu. Pēdējā laikā interesi par šo metodi izrāda arī vairākas citas Eiropas valstis, – uzsvēra zinātnieks.
