Vienmēr vainīgi ir citi… Švinka Saeimā taisnojas par sabiedriskā transporta jautājumu un sola situāciju uzlabot 14
Sabiedriskā transporta jautājums ir saņemts mantojumā no iepriekšējiem ministriem – Tāļa Linkaita un Jāņa Vitenberga (NA), Saeimas sēdē, kurā tika skatīts demisijas pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam (P), norādīja pats Švinka.
Švinka uzsvēra, ka iepriekšējo ministru laikā noslēgti pārvadājumu līgumi ar 11 pārvadātājiem 16 lotēs – 2020. gadā septiņi līgumi, 2021. gadā divi, 2023. gadā vēl septiņi, bet 2024. gadā divi līgumi slēgti tiešā piešķīrumā.
Šogad indeksēti 2020. gada līgumi, nākamgad – 2021. gada. Viņš kritizēja četru gadu indeksācijas mehānismu, uzskatot to par kļūdu, jo līgumi izstrādāti, neņemot vērā tirgus svārstības.
Pārvadātāji, kas slēdza līgumus 2023. gadā, jau zināja ekonomisko situāciju un piedāvāja dempinga cenas, akcentēja ministrs.
Švinka norādīja, ka līgumos bija jāparedz ikgadēja indeksācija un citādas autobusu prasības, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti. Viņš aicina pārvadātājus, kuri nespēj pildīt līgumus, vienoties par to pārtraukšanu, lai Autotransporta direkcija (ATD) varētu izsludināt jaunus iepirkumus ar labākiem nosacījumiem un šoferu atalgojumu. Sabiedrībai nepieciešami pārvadātāji, kas nodrošina drošu un kvalitatīvu pakalpojumu, uzsvēra ministrs.
Švinka uzsvēra, ka kilometra cena ir noteikta brīvas konkurences apstākļos, nevis valsts regulēta, tāpēc ministrs nevar to mainīt. Viņš plāno izsludināt jaunus iepirkumus, kas atbilst šodienas tirgus situācijai, meklēt tiesisku regulējumu zaudējumu kompensēšanai, sākt digitalizāciju, izstrādāt komercmaršrutu un reģionālā transporta stratēģijas, kā arī ieviest “transportu pēc pieprasījuma” Sociālā klimata fonda ietvaros.
Iztur Saeimas uzticības balsojumu
Parlamentāriešu vairākums šodien Saeimas sēdē noraidīja opozīcijas deputātu sagatavoto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam (P).
Lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu tapis pēc opozīcijas deputātu pieprasījuma Švinkam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos.
Pret demisijas izteikšanu nobalsoja 47 Saeimas deputāti, bet Švinkas demisijas pieprasījumu atbalstīja 45 deputāti. Pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Igors Rajevs balsojumā atturējās.
Švinkas demisiju atbalstīja arī divi koalīcijas deputāti – Uldis Augulis (ZZS) un Jānis Vucāns (ZZS).
Opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS) Saeimas sēdē pirms balsojuma sacīja, ka ir skaidrs, ka ministram ir ļoti sarežģīts uzdevums risināt šos jautājumus, kas “ievārīti” satiksmes ministra Tāļa Linkaita laikos. Vienlaikus ir jāmeklē citi risinājumi, lai netiktu mazināti reisi reģionos.
Viņš norādīja, ka pašlaik, nerisinot sabiedriskā transporta jautājumu reģionos, var nonākt situācijā, kad vairs nebūs arī pakalpojumu sniedzēju. Kulbergs kritizēja ieceri ieviest “transportu pēc pieprasījuma”, norādot, ka šis pakalpojums nebūs noslogots.
“Pakalpojums būs kaut kā jāatpelna,” teica Kulbergs un pauda šaubas, ka šai iecerei ir izvērtēta ilgtspēja. “Šis ir absurds veids, kā valstij iesaistīties komercbiznesā,” pauda deputāts, sakot, ka situācija šādā veidā tiks pasliktināta arī esošajiem komercpārvadātājiem.
Kulbergs pauda viedokli, ka ir jāpārskata pašreizējie līgumi un jānovērš bijušā satiksmes ministra Linkaita laikā pieļautās kļūdas.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne norādīja, ka katra deputāta pienākums esot atbalstīt šo demisijas pieprasījumu, jo ar tādu ministru un attieksmi kā Švinkam nebūšot nozares, sabiedriskā transporta, ceļu un ostu.
Viņa akcentēja, ka ministra atbilde uz pieprasījumu nevis kliedē bažas, bet pierāda, ka krīze ir dziļāka.
“Šis balsojums ir par sirdsapziņu, par jūsu vēlētājiem, tā nav reforma, tas ir absurds uz nodokļu maksātāju rēķina,” pauda Pleškāne, norādot, ka Švinka esot atzinis, ka lēmums par maršruta tīkla izmaiņām apstiprināts pirms datu analīzes beigām, kas, viņas ieskatā, ir “klajš pārvaldības pārkāpums”.
Kaspars Briškens (P) norādīja, ka Švinka neesot pareizais šī deputātu pieprasījuma adresāts. Deputāts norādīja, ka viņam ir iespēja Saeimas Tautsaimniecības komisijā novērot dažādus politiskos spēkus, kas dažādu motīvu vadīti iestājas par autocentrismu.
Briškens pauda, ka, uzsākot darbu Satiksmes ministrijā (SM), viņš konstatējis, cik neilgtspējīgs ir pašreizējais reģionālo sabiedrisko pārvadājumu finansēšanas modelis.
“SM gadu no gada tiek nostādīta “pazemīga lūdzēja lomā”, gada beigās meklējot iztrūkstošos padsmit miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai faktiski izpildītu ļoti viegli prognozējamas saistības pret autobusu pārvadātājiem un kompensētu radušos zaudējumus,” apgalvoja Briškens.
Kā norādīja Briškens, “Progresīvie” šo reformu sākuši ar “ārkārtīgi problemātisku vēsturisko mantojumu” – gan valstij neizdevīgiem otrās paaudzes pārvadājuma līgumiem, gan Konkurences padomes konstatētajām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp pārvadātājiem, stihiskām, apjomīgām reisu atcelšanām, nesalāgotiem kustību grafikiem, nefunkcionējošu vienotās biļetes platformu.
Briškens iezīmēja, ka, lai kādas reformas veiktu, bez papildu investīcijām SM joprojām būs “ieslogota slazdā”, ka katru gadu būs arvien vairāk jāoptimizē, lai iekļautos pieejamajā dotācijā.
Deputāts atzīmēja, ka finanšu ministrs pagaidām neesot izpildījis doto solījumu, jo reforma tiek ieviesta, bet papildu finansējums nozarei neseko.
Ilze Indriksone (NA) atzīmēja, ka reisu samazinājums esot jūtams, tas veicināšot sabiedriskā transporta lietošanas samazināšanos. Kā norādīja Indriksone, tas varētu novest pie stāvokļa, ka reisi vispār būs jāslēdz.
Deputāte pauda, ka šī tendence esot jāaptur un jāvērtē pavisam citādi. “Nevaram mēs tikai matemātikā un skaitļos to darīt, noteikti ir jāvērtē cilvēku iespējas kaut kur nokļūt,” teica Indriksone.
Augulis, aģentūrai LETA skaidrojot savu balsojumu Saeimā, uzsvēra, ka sabiedriskā transporta samazinājums reģionos ir daudz lielāks nekā publiski minētie 16%. Vidzemē tas sasniedz 23,6%, Madonas novadā ap 30%, bet Ogres un Aizkraukles maršrutos no 530 reisiem palicis tikai 281, kas ir samazinājums par 53%.
Šāda situācija būtiski ietekmē iedzīvotāju iespējas nokļūt pie ārsta un citās institūcijās, īpaši reģionos, akcentēja deputāts.
Viņš norādīja, ka ministrs, tiekoties ar frakciju un uzstājoties Saeimā, nav piedāvājis pārliecinošu risinājumu nākamajam gadam, tikai cerību uz Finanšu ministrijas palīdzību. Sarunas ar pašvaldībām nav notikušas, un pašvaldību vadītāji gatavo vēstuli Saeimai, Ministru prezidentei un komisijām, uzsverot, ka tik straujš reisu samazinājums nav pieļaujams.
Augulis arī kritizēja idejas par jaunu uzņēmumu izveidi Autotransporta direkcijas paspārnē un par “transportu pēc pieprasījuma”, jo šiem plāniem trūkstot seguma un pamatojuma.
Viņš pauda uzskatu, ka ministrs nepārvalda nozari, un tuvākajā laikā paredzētas tikšanās ar pārvadātājiem un arodbiedrību, lai situāciju izvērtētu precīzāk.
Pieprasījumu iepriekšējā Saeimas sēdē atbalstīja parlamentāriešu vairākums. Par pieprasījumu nobalsoja 46 opozīcijas deputāti, tostarp savulaik no “Progresīvo” rindām ievēlētā Skaidrīte Ābrama, bet koalīcija spēja savākt tikai 43 balsis pret. Kopā ar koalīciju parasti balsojošais deputāts Oļegs Burovs bija izvēlējies balsojumā nepiedalīties.
Deputāti no partijas “Latvija pirmajā vietā” bija vērsušies pie satiksmes ministra Švinkas ar prasību skaidrot un pamatot lēmumus, kas saistīti ar būtisku sabiedriskā transporta – īpaši reģionālo autobusu – reisu samazināšanu. Deputāti pauda bažas par to, ka šie lēmumi var radīt nopietnas sekas reģionos, īpaši lauku teritorijās, kur sabiedriskais transports ir būtisks iedzīvotāju mobilitātei.
Pieprasījumā uzsvērts, ka plānotais reisu samazinājums par 16% jeb vairāk nekā 11 miljoniem kilometru var būtiski ietekmēt pasažierus, īpaši sociāli mazāk aizsargātās grupas. Satiksmes ministrijai deputāti pārmet bezdarbību, ignorējot Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja ieteikumus par iespējamiem līgumu grozījumiem.
Deputāti pieprasīja skaidrojumus par līgumu izbeigšanas procedūrām, jaunu konkursu nosacījumiem, šoferu trūkuma risināšanu, kā arī par plānotajiem kompensējošajiem pasākumiem, piemēram, transportu pēc pieprasījuma. Tāpat pieprasījumā tika uzdots jautājums par to, kā šie lēmumi saskan ar valsts deklarētajiem mērķiem reģionu attīstības un sociālās iekļaušanas jomā.
Jau ziņots, ka dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad plānots 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% mazāk nekā prognozēts 2025. gadā, nolēmusi Sabiedriskā transporta padome.
Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.
