Kremlim pietuvinātie sāk apšaubīt Putina lēmumu par karu Ukrainā 0
Nepilnas astoņas nedēļas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmuma iesūtīt karavīrus Ukrainā augsta ranga Kremļa amatpersonas sāk apšaubīt prezidenta lēmumu, jo pieaug militārie zaudējumi un Krievijai draud līdz šim nepieredzēta starptautiska izolācija, vēsta biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg”.
Krievijas varas virsotnē kara Ukrainā kritiķu joprojām nav daudz, tomēr augsta ranga valdības un valsts uzņēmumu amatpersonu vidū ir tādi, kas uzskata, ka iebrukums kaimiņvalstī bijis katastrofāla kļūda, kuras dēļ valsts cietīs gadiem ilgi, “Bloomberg” sacījuši desmit anonīmi avoti, kuri, bažījoties par iespējamām sankcijām saistībā ar publiski izteiktu kritiku, vēlējās palikt anonīmi.
Pagaidām šīs personas neredz iespēju, ka Putins pats mainīs izvēlēto ceļu, un nesaskata vietējo opozīciju, kas spētu viņam stāties pretī. Putins arvien vairāk paļaujoties uz arvien šaurāku kareivīgi noskaņotu padomnieku loku un noraida citu amatpersonu mēģinājumus brīdināt par ekonomikas sabrukumu un kara politisko cenu.
Daži “Bloomberg” avoti atzina, ka arvien vairāk sāk piekrist ASV izlūkošanas amatpersonu paustajām bažām, ka Krievijas prezidents varētu ierobežoti izmantot kodolieročus, ja viņam draudētu neveiksme kampaņā, kuru viņš uzskata par savu vēsturisko misiju.
Tomēr arvien vairāk Kremlim pietuvināto atzīst, ka Putina apņēmība turpināt iebrukumu var novest Krieviju pie gadiem ilgas izolācijas un saspīlējuma, kas sagraus valsts ekonomiku, drošību un ietekmi pasaulē. Lai gan dažu lielu uzņēmumu īpašnieki ir centušies paziņojumos paust šaubas par Kremļa stratēģiju, daudzi no Krievijas ietekmīgākajiem cilvēkiem publiski nepauž savas bažas, jo baidās par arvien pieaugošo vēršanos pret Kremlim pretēja viedokļa paudējiem.
Kā atklājuši situāciju pārzinoši cilvēki, augsta ranga amatpersonas ir mēģinājušas Putinam stāstīt par sankciju postošo ietekmi uz valsts ekonomiku, kas var sagraut viņa valdīšanas divdesmit gados panākto izaugsmi un dzīves līmeņa uzlabošanos.
Tomēr Krievijas prezidents esot noraidījis tādas bažas, sakot, ka, neskatoties uz augsto cenu, kas jāmaksā Krievijai, rietumvalstis nav atstājušas viņam izvēli. Publiski Putins paziņojis, ka “ekonomikas zibenskarš” nav izdevies un Krievijas ekonomika pielāgosies pārmaiņām.
Putins esot pārliecināts, ka Krievijas sabiedrība viņu atbalsta un ir gatava gadiem ziedoties, lai īstenotu viņa redzējumu par nacionālo diženumu, atklājuši Kremlim pietuvināti avoti. Ar stingru kapitāla kontroli rubļa kurss ir šķietami gandrīz pilnībā atguvies pēc sākotnējā krituma un ekonomikas traucējumi līdz šim bijuši salīdzinoši ierobežoti, lai gan inflācija ir krasi pieaugusi.
Putins ir apņēmies turpināt cīņu, lai gan Krievijai neizdevās ātrā uzbrukumā ieņemt lielu daļu Ukrainas un tagad ir spiesta turpināt sīvas kaujas par kontroli Donbasā. Piekāpšanās, kā uzskatot Kremlī, nozīmētu, ka ASV un to sabiedroto vērtējumā Krievija kļūtu bezcerīgi ievainojama un vāja.
