Kremlis gatavo sabotāžu NATO valstī: izlūkdienesti brīdina par nopietniem draudiem 0
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs (CPD) norāda, ka Zviedrijai ir pamats uzskatīt Krieviju par draudu savai drošībai.
Agresorvalsts Krievijas izlūkdienesti ir uzsākuši plaša mēroga operāciju, lai kartētu Zviedrijas kritisko infrastruktūru. Kremlis, iespējams, gatavo augsni sabotāžas un graušanas aktiem, ziņo CPD, atsaucoties uz Zviedrijas Drošības dienestu.
Tiek norādīts, ka Krievija var ķerties pie riskantiem un neparedzamiem soļiem. Krievijas aģentiem esot uzdots reģistrēt un kartēt objektus, kas ir kritiski svarīgi valsts aizsardzībai.
“Kremļa informācijas vākšana par kritisko infrastruktūru var liecināt par sagatavošanās posmu potenciālai sabotāžai vai graujošai darbībai. Tas attiecas ne tikai uz militārajiem objektiem, bet arī uz enerģētikas, transporta un digitālo infrastruktūru,” teikts paziņojumā.
Tāpat tiek uzsvērts, ka Zviedrija jau vairākkārt saskārusies ar Krievijas aktivitātēm – kiberuzbrukumiem, gaisa telpas pārkāpumiem un sabotāžas gadījumiem pret zemūdens infrastruktūru Baltijas jūrā.
Papildus tam tiek minēti arī netipiski ietekmes instrumenti. Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes iepriekš atmaskojušas Krievijas Pareizticīgās baznīcas pārstāvjus, kuri tika turēti aizdomās par sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu.
“Krievijas rīcība Zviedrijā demonstrē sistēmisku pieeju – no izlūkošanas līdz iespējamai sabotāžai. Tas apstiprina Kremļa plašo hibrīdo agresiju pret Eiropas valstīm,” secināts paziņojumā.
Vai iespējams uzbrukums NATO valstīm?
Militārais eksperts un bijušais SBU virsnieks Ivans Stupaks norāda, ka teorētiski Krievijas iebrukums kādā NATO valstī nav izslēdzams. Pēc viņa teiktā, Krievijas propaganda jau kopš 2021. gada runā par iespējamiem scenārijiem Baltijas valstīs.
“Pēc tam, kad Krievija ir iestrēgusi Ukrainas frontē, tai trūkst resursu, taču Maskava varētu mēģināt īstenot tā saukto “Strelkova–Girkina scenāriju”,” viņš uzsvēra.
Ko saka izlūkdienesti?
Kā ziņo ārvalstu medijs Glavred, Zviedrija jau iepriekš Krieviju nosaukusi par galveno drošības apdraudējumu.
Lietuvas izlūkdienesta ikgadējā ziņojumā lasāms, ka Krievija pastiprina militāro klātbūtni pie NATO robežām, kas var kalpot par pamatu iespējamam konfliktam.
Arī Norvēģija neizslēdz iespējamu Krievijas agresiju un gatavojas dažādiem scenārijiem.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 286 940 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1240 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 790 tankus, 24 262 bruņutransportierus, 38 608 lielgabalus un mīnmetējus, 1691 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 188 985 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 84 518 automobiļus un autocisternas, kā arī 4096 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
