Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Ekrānšāviņš no X

Krievija pārsitīs kārtējo rekordu. Tik lielas šādas iestādes nav nevienas pat Eiropā! 0

Saskaroties ar lieliem frontes līnijas zaudējumiem Ukrainā, kas, pēc Rietumu izlūkdienestu datiem, ir lielākie Krievijai kopš Otrā pasaules kara, Sanktpēterburgas varas iestādes ir nolēmušas modernizēt un ievērojami paplašināt pilsētas krematoriju, padarot to par lielāko Eiropā. Par to ziņo vietne MoscowTimes.

Reklāma
Reklāma
Pārspēj visus iespējamos Bībeles pareģojumus: zinātnieki nosaukuši četrus lielākos draudus cilvēcei
“Apvienotā Karaliste, Vācija, Šveice…” Zelenskis atklāj satraucošu faktu
TV24
“Es vienkārši atsakos tam ticēt!” Streips mudina pārvērtēt krievu bērnu latviešu valodas (ne-)zināšanu 
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar valdības iepirkumu vietnē ziņoto, tikai projekta izstrāde objekta modernizācijai izmaksājusi 207 miljonus rubļu (īstenošanas izmaksas un laika grafiks nav norādīts). Krematorija tiks aprīkota ar sešām papildu Čehijas Tabo krāsnīm (kopā 20), kas ļaus tai veikt līdz 240 kremācijām dienā. Tiks iegādāti arī divi krematori — mašīnas, kas samaļ kremētās mirstīgās atliekas smalkā pulverī.

Turklāt plānos ietilpst 1973. gadā atvērtās krematorija galvenās ēkas paplašināšana, jaunas kremācijas iekārtas izveide, papildu saldēšanas kameru iegāde līķu glabāšanai, vairāku jaunu bēru zāļu ar hidrauliskiem zārku pacēlājiem uzstādīšana un zāļu jumta logu renovācija. Projekts ietver arī vienas pieturas aģentūras izveidi pakalpojumu organizēšanai, kā arī inženierkomunikāciju sistēmu un zāļu renovāciju. Kompleksa ieeja, kas aizņem 82 000 kvadrātmetru (ieskaitot garāžu, noliktavas un divus peldbaseinus), tiks aprīkota ar pārbaudes punktiem, kur zārki tiks pārbaudīti ar rentgenu.

CITI ŠOBRĪD LASA

2023. gadā krematorijā tika veiktas gandrīz 42 000 kremācijas jeb 67% no visām bērēm Sanktpēterburgā. Tā ir vienīgā šāda veida iestāde ne tikai Ļeņingradas apgabalā, bet arī kaimiņos esošajos Novgorodas un Pleskavas apgabalos, kā arī Karēlijā.

Sanktpēterburgas krematorijas paplašināšana notiek Ukrainas kara laikā, kas ilgst vairāk nekā trīsarpus gadus. Krievijas karaspēks, iespējams, jau ir zaudējis vairāk nekā miljonu kritušo, tostarp arī ievainoto. Šīs aplēses šovasar sniedza Vašingtonā bāzētais Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS). Pēc pētnieku datiem, krituši aptuveni 250 000 Krievijas bruņoto spēku karavīru un virsnieku, bet 400 000 kļuvuši par invalīdiem. “Neviens PSRS vai Krievijas karš kopš Otrā pasaules kara nav pat tuvu Ukrainas karam upuru skaita ziņā,” atzīmēja analītiķi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.