Nāves tests: izstrādāts rīks, ar kura palīdzību var prognozēt, cik ilgi cilvēkam vēl ir atlicis dzīvot 0
Pētnieki atklājuši, ka smadzeņu skenēšana 40 gadu vecumā var atklāt, cik ilgi cilvēkam vēl atlicis dzīvot, raksta britu izdevums “Daily Mail”.
Djūka Universitātes zinātnieki atklājuši, ka magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRI) pusmūžā spēj precīzi novērtēt indivīda bioloģiskās novecošanas ātrumu.
Šis rādītājs savukārt paver iespēju savlaicīgi paredzēt dažādu slimību, tostarp Alcheimera slimības, attīstību.
Bioloģiskā novecošana atspoguļo organisma reālo stāvokli, kas var būtiski atšķirties no cilvēka faktiskā vecuma. Tieši novecošanas temps, nevis nodzīvoto gadu skaits, būtiski ietekmē gan veselības stāvokli, gan paredzamo mūža ilgumu.
Pētījumā atklāts, ka straujāka novecošana korelē ar izmaiņām smadzenēs, kādas parasti novēro gados vecākiem cilvēkiem, it īpaši tiem, kuriem jau ir kognitīvo spēju traucējumi.
Pamatojoties uz ilgtermiņa pētījuma datiem, kurā piedalījās 860 cilvēki, zinātnieki izstrādāja mākslīgā intelekta rīku “DunedinPACN”.
Šis rīks, analizējot vienu magnētiskās rezonanses attēlu, novērtē novecošanas ātrumu pēc tādiem rādītājiem kā: smadzeņu garozas virsmas laukums; pelēkās vielas blīvums un apjoms; atsevišķu smadzeņu zonu, piemēram, hipokampa, izmērs.
Rezultāti parādīja, ka cilvēkiem, kuri novecoja ātrāk, bija par 18% augstāks risks tuvāko gadu laikā saskarties ar hronisku slimību diagnozi un pat par 40% augstāks nāves risks salīdzinājumā ar tiem, kuru organisms novecoja lēnāk.
Pētījuma līdzautors, Djūka Universitātes psiholoģijas un neirobioloģijas profesors Ahmads Hariri norāda, ka viņam un kolēģiem patiešām izdevies fiksēt cilvēku novecošanās ātrumu, balstoties uz smadzeņu skenēšanas datiem, kas veikti cilvēkam pusmūžā.
Tas ne tikai ļaus prognozēt nāves brīdi, bet arī būtiski uzlabos demences agrīno diagnostiku.
Tests atklāja, ka cilvēkiem, kuri novecoja straujāk, bija sliktāki rezultāti atmiņas un domāšanas testos, kā arī izteiktāka hipokampa – galvenās ar atmiņu saistītās smadzeņu zonas – apjoma samazināšanās.
Tas savukārt norāda uz paaugstinātu risku nākotnē saskarties ar tādām nopietnām veselības problēmām kā sirds un asinsvadu slimības, insults vai plaušu kaites.
