Krievijas valdība ir nonākusi sprukās – steidzami jāpieņem lēmums, izvēloties starp diviem ļaunumiem 0
Krievijas Finanšu ministrija ir nonākusi nopietnas izvēles priekšā: vai nu nāksies atzīt rekordlielu budžeta deficītu, vai arī gada pēdējos mēnešos strauji samazināt izdevumus, kas varētu izraisīt ekonomikas sabrukumu, vēsta Dialog.ua.
Neatkarīgais krievu ekonomists Vjačeslavs Širjajevs savā blogā raksta, ka Finanšu ministrija ir nonākusi sprukās: tai jāizvēlas starp diviem ļaunumiem — vai nu gada beigās parādīt aptuveni 8 triljonu rubļu budžeta deficītu, vai arī pēkšņi samazināt izdevumus novembrī un decembrī, kas radītu spēcīgu triecienu ekonomikai. Tā kā Krievijas ekonomika lielā mērā turas uz valsts tēriņiem, šāds solis varētu izraisīt IKP kritumu par 2–3% 2026. gada sākumā un sociālo krīzi kritiski svarīgu nozaru nepietiekama finansējuma dēļ.
Cik ir 8 triljoni rubļu?
Tie ir apmēram 100 miljardi ASV dolāru jeb gandrīz puse no Krievijas zelta rezervēm (valsts starptautiskajās rezervēs būtībā vairs nekas cits nav palicis).
Ja valdība nemainīs savu politiku, vēl viens kara gads novedīs Krieviju pie bankrota. Putinam nāksies beigt karu — citu iespēju vairs vienkārši nebūs.
Budžeta ieņēmumi un izdevumi
Desmit mēnešos Krievija ir guvusi 29,9 triljonus rubļu ieņēmumos. Lai “iekļautos” plānotajā deficītā (aptuveni 6 triljoni rubļu), Finanšu ministrijai līdz gada beigām būtu jāsavāc vēl 7,1 triljons rubļu.
Taču oktobrī ieņēmumi bija tikai 2,99 triljoni rubļu, un tas vēl pirms Trampa sankciju ieviešanas pret Krievijas naftas nozari, kas vēl vairāk samazinās ienākumus novembrī un decembrī (īpaši skatoties uz Indijas un Ķīnas naftas iepirkumu dinamiku līdz gada beigām).
Tādējādi pēdējos divos šī gada mēnešos ieņēmumi, visticamāk, būs 5–5,5 triljoni rubļu. Gada kopējie ieņēmumi tad sasniegs 34,9–35,4 triljonus rubļu, kamēr izdevumi ir apstiprināti 42,8 triljonu rubļu apmērā. Ja izdevumi netiks samazināti, deficīts būs 7,4–7,9 triljoni rubļu!
Straujš izdevumu samazinājums
Lai “iekļautos” pat šajā nelabvēlīgajā scenārijā, Finanšu ministrijai nāksies ierobežot izdevumus līdz 8,7 triljoniem rubļu novembrī–decembrī (jo 10 mēnešos jau iztērēts 34,1 triljons).
Salīdzinājumam — pērn šajā pašā periodā tika iztērēti 10,3 triljoni rubļu, tātad tēriņi būs jāsamazina par 1,6 triljoniem rubļu jeb 15,5%.
Tas ekonomikai un sabiedrībai nozīmēs nevis “aukstu dušu”, bet šoka terapiju — pēkšņu un sāpīgu finansējuma sasalšanu.
Eksperti brīdina, ka 2025. gada budžeta krīze ir tikai priekšspēle tam, kas gaida 2026. gadā – jo ieņēmumi turpinās strauji kristies, padziļinot finanšu katastrofu un paātrinot ekonomisko lejupslīdi.
