Māris Kučinskis

“Tāpat kā Pavļuts ir pilnībā kovida ministrs, tā visa valdība ir pandēmijas kabinets.” Saruna ar Māri Kučinski 59

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Kā tas klājas parlamentārietim no Liepājas partijas, Māris Kučinskis (ZZS) norunā tikšanos ar “Latvijas Avīzes” korespondentu Liepājas pārstāvniecībā Rīgā. Ar bijušo premjerministru, tagadējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītāju runājam arī par pilsoņu bažām par valsts iekšējās drošības līmeni.

 

LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 253
7 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 12
21 stundas
Lasīt citas ziņas

Sakiet, vai atšķiras slepenās informācijas saturs un apjoms, ko saņēmāt kā Ministru prezidents un ko saņemat kā NDK vadītājs?

M. Kučinskis: Neatšķiras, jo avoti ir vieni un tie paši. Vienus ziņojumus no drošības iestādēm saņemu papīra formātā, citus komisijā uzklausām mutiski. Tikšanās notiek vietās, kur nav iespējama informācijas noplūde un noklausīšanās.

CITI ŠOBRĪD LASA
Esam vienīgā Saeimas komisija, kas strādāja klātienē pandēmijas periodā.

Teorētiski jābūt septiņiem NDK locekļiem, bet darbojamies sešatā, jo “KPV LV” frakcija tā arī nav nosūtījusi pārstāvi pēc Vitenberga un Petrāvičas pārcelšanās uz valdību. Par savu pienākumu pašreiz uzskatu parlamentāro kontroli pār drošības dienestiem, tāpēc vienmēr jānomēra temperatūra ziņojumu sniedzējiem.

 

Kāda tā ir, kas ir drošības iestāžu pašreizējā redzeslokā?

Neslēpšu, pandēmijas periodā mazāk aktuāli kļuvuši ārējie apdraudējumi. Mazinās Krievijas troļļu aktivitātes, kas agrāk bija dominējošais aspekts mūsu pretdarbībā. Mūsu dienestu cilvēki ir uzteicami, jo auguši monitorēšanas spējā, situācijas analīzēs.

 

Vai avoti neziņo par nemieriem, kas gaidāmi, administratīvi teritoriālo reformu īstenojot? Par sēļu dumpi vai rūgšanu ikšķiliešu vidū?

Viss ir mierīgi, kaut nedaudz šis process tika skatīts. Bet ir cilvēki, kas grib izmantot šo laiku, lai kļūtu atpazīstami. Iztēlē jau redz, kā tauta uz rokām ienes Saeimā tāpēc, ka viņi varonīgi ar vārdiem (paldies Dievam, pagaidām ar vārdiem) uzbrukuši policistiem, kas prasa ievērot ierobežojumus, un uzstājas pret citām varas nodarītām pārestībām.

Te domāju dažādus alternatīvā viedokļa paudējus, elementus, kas organizējas kā “Brīvvalsts TV” u. tml.

Domāju, šie puiši to vien gaida, lai viņus aizskartu fiziski, un neapskaužu policistus, kurus dažādi provocē, bet kārtības sargi izturas profesionāli.

 

Satversmes tiesa pieņēmusi divus spriedumus – ikšķiliešiem nelabvēlīgu viņu prasībā pēc patstāvības, savukārt Skultes pagastu no Saulkrastiem “pārvietojusi” pēc piederības Limbažu novadā. Citi sūdzētāji vēl gaida, bet kādas pārmaiņas paredzat pēc tiesā spriestā?

Ja pareizi lasu tiesas loģiku, tad Skulte bija ieprojektēta esošajā teritoriālajā sadalījumā Limbažu novadā, bet pēc subjektīva deputātu balsojuma pārcelta uz Saulkrastu novadu, kas Satversmes tiesas tiesnešiem nešķita pamatoti.

Turpretī Ikšķiles pretenzijas, lai cik tā neieguļas Ogres novadā un drīzāk raujas uz Salaspils pusi, tiesa neņēma vērā.

Līdzīga dabiskā centrtiece ir, piemēram, iecavniekiem, kuri negrib uz Bausku, bet skatās uz Rīgas pusi, vai Strenčos un Trikātas pagastā, kur jau kopš rajonu laikiem, kad sadzīvoja Valkas rajonā, visa cilvēku plūsma virzījās uz Valmieru – vai kārtojot lietas valsts iestādēs vai uz darbu.

Grūti pateikt, kādi būs ST nolēmumi, bet lielas pārmaiņas līdzšinējā kartes zīmējumā diez vai gaidāmas.

 

Vai sēļiem nepienākas savs novads?

Sēlijai bija iespēja!

Tagad varu atklāt, ka Saeima, visticamāk, būtu nobalsojusi par sēļu novada izveidi. Viņi savstarpēji nevarēja vienoties un atdūrās pret to, kur būt novada centram.

Ja iekšēji pašiem ir problēmas, no ārpuses reti var palīdzēt. Tāpēc Saeimas balsojums ir tāds, kāds ir.

 

Jautājums Liepājas partijas biedram – kas pašvaldību vēlēšanās uzvarēs Liepājā? Un vai nevajadzēja atjaunot Liepājas un lauku novadu savienību?

Labā ziņa ir, ka iepriekš nesamierināmie pretinieki Uldis Sesks no Liepājas partijas un “Liepājnieku” līderis Jānis Vilnītis spēkus ir apvienojuši. Es pilsētas iedzīvotāju vietā būtu augsti novērtējis, ka Uldis Sesks turēja vārdu un atdeva mēra amatu pusceļā Vilnītim.

Liepājai noteikti palīdzējusi kopdarbība šai tandēmā. Šobrīd Liepāja pieder valstspilsētu kategorijai, kā Jelgava vai Daugavpils. Tā ir salīdzinoši liela pašvaldība. Ņemot klāt rūpes par apkārtējo novadu, būtu zināms risks attīstībai kopumā.

Tam Liepāja nav gluži gatava, bet pieļauju, ka ar laiku sāksies diskusija par apkārtnes teritoriju pievienošanu pilsētai.

Tagad daudzi lūkosies, kādi būs ieguvumi Valmierai, kur “piemērīta” ļoti plaša teritorija.

Valmiera kļūs par nākotnes pašvaldības izmēģinājuma modeli. Jāatzīmē, ka arī rajonu laikā Liepāja un citas lielās pilsētas bija tā kā drusku atsevišķi no laukiem. Tur nav izveidota kopīga saimniecība.

Vai ir normāli likt ventspilniekiem balsot par saraksta pirmo numuru, kurš sēd cietumā?

Šobrīd vilciens ir aizgājis, bet likumdevējs nebija iedomājies, ka kādreiz nāksies sastapties ar šādu situāciju. Īsti pareizi tas nav, bet, no otras puses, spriedums nav vēl stājies spēkā.

 

Kā prognozējat pašvaldību vēlēšanu gala iznākumu? Vai nebūs tā, ka nedrošos laikos cilvēki dos priekšroku pārbaudītiem kadriem, neuzticoties jaunajiem spēkiem? Vai tomēr Latvija iekrāsosies ne tik zaļā politiskā tonī?

Izņemot Rīgu un Daugavpili, visur citur, vēlot vietvaras, dominē personības – neatkarīgi no partijiskās piederības. Ļoti lielu lomu spēlē subjektīvais faktors, vēlētāju domas, un cilvēki pazīst un vērtē vietējos kandidātus. Tam maza nozīme, vai viņi zaļi, dzelteni vai lillā.

Izšķiroša nozīme būs, vai novados, pilsētās ir sasniegumi un rezultāti. Tur iepriekšējai varai paveras labas izredzes. Ja kādā vietā nav laimējies ar mēriem, tie mainījušies viens pēc otra, neiekarojot iedzīvotāju uzticību, tad vēlēšanās var uzvarēt kāds jaunais spēks. Bet tiešām – laiks ir tāds, ka vēlētājiem daudz riskēt negribēsies.

Domāju, zināmi nosēdumi palikuši no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, pirms kurām saradās visvisādi pārmaiņu ieviesēji. Ko šie pārmaiņu nesēji atnesa, to jau vēlētāji redz.

 

Pāriesim pie valsts iekšējās drošības stāvokļa. Vai nav pamata uztraukumam, ja cits pēc cita notiek noziegumi – slepkavība gaišā dienas laikā (un ir divas senākas, neatklātas slepkavības), astoņu cilvēku bojāeja traģiskā ugunsnelaimē hostelī, vēl neizskaidrotais gadījums ar jaunieša degšanu Tukumā?

Par Tukuma notikumu ļoti raiti atradās komentētāji, kam pašiem bija izskaidrots scenārijs no A līdz Z par notikušo, nepagaidot, kad slēdzienu pateiks tie, kam lieta jāizmeklē.

Attiecībā uz slepkavību – parasti dienaskārtību Nacionālā drošības komisija nereklamē, neviens pat nezina, ko skatām sēdēs. Taču šoreiz atklājām sēdes tēmu – vai varam justies droši vai bezpalīdzīgi noskatāmies, kā kādu gaišā dienā nošauj?

Kopumā atbilde ir saņemta. Lai arī drošības līmenis ir nedaudz pazeminājies, pagaidām valsts tiek galā un var visu kontrolēt.

Jāņem vērā gan neliela atpalicība tehniskajā aprīkojumā, kur noziedzīgā pasaule arvien ir pussolīti priekšā.

Tikai ASV kriminālfilmās ir redzamība uz notikumu no visām kamerām – mēs vēl esam ceļā uz to. Taču ar tehniku nebūs līdzēts, ja nepieaugs tās izmantotāju – izmeklētāju, operatīvo darbinieku – kapacitāte.

Kopš uzlikts akcents uz naudas atmazgāšanas apkarošanu, pamazām mainās stāvoklis, kur gudriniekiem, finanšu pasaules blēžiem, pretī bija nepietiekami apmācīti cilvēki, kuri nejaudāja atšķetināt sarežģītās lietas. Tagad ir regulāras mācības, iesaistot mūsu sabiedroto speciālistus, lai apmācāmie gūtu vajadzīgās zināšanas. Spēku samērs izlīdzinās.

Atgriežoties pie slepkavību izmeklēšanas – tās netiek raksturotas kā bezcerīgas, kur izmeklētājiem atliek vien noplātīt rokas. Drīzāk otrādi, uz sekmīgu iznākumu nedaudz vēl jāgaida.

Bet izkristalizējas kļūda, kuru agrāk varbūt neatzinu, – Policijas akadēmijas likvidēšana. Tolaik talkā likvidācijas plāniem nāca atzinums, ka mācību iestāde pati sevi ir diezgan degradējusi – bija ļoti viegli, bez īpašām pūlēm tikt pie jurista diploma.

Tāpēc nebija īpašu iebildumu lēmumam slēgt policijas kadru kalvi. Man kā vērotājam no malas likās – vai nav vienalga, kur mācām policistus, lai tikai būtu atbilstošā kvalitāte. To dara Stradiņa universitāte pēc attiecīgas programmas.

Labā ziņa ir, ka mācību kapacitāte ir pieaugusi. Sliktā – izrādās, šad tad arī nosaukumam ir nozīme. Ja paraugāmies, kā Bruņotie spēki vervē cilvēkus, kur tomēr ir Militārā akadēmija, plakāti “Nāc, pievienojies”, ir skaidrs, ka mārketingam ir svars, jaunieši zina, kur iet, kas sagaida pēc tam.

Un pretēji – lai kļūtu par kriminālizmeklētāju, policijas ekspertu, ir piedāvājums iet uz Stradiņa augstskolu, kas neizklausās pēc īstās adreses.

 

Viens ģenerālprokurors jau aizvadīja divus termiņus, žēlodamies par policijas zemo kvalifikāciju un nevarību, tagad otrs ģenerālprokurors iet pirmā pēdās. Jautāju Nacionālās drošības komisijas vadītājam – ir vai nav jāatjauno Policijas akadēmija? Kurš to darīs?

Nav jāatjauno tādā līmenī, kāda tā bija, bet augstākā mācību iestāde policistiem vajadzīga. Gaidīsim, kad visi iesaistītie, kuri to grib, – Iekšlietu ministrijas vadība, Ģenerālprokuratūra, valsts augstākās amatpersonas – atnāks un liks priekšā savu redzējumu.

Tur ir skices, nākotnes projekti, domas par Policijas koledžas paturpināšanu. Tādā ziņā, ka uz esošās bāzes pievieno iespēju iegūt kvalifikāciju augstākā izglītības pakāpē. Mans lielais secinājums – ka iekšējās drošības sistēmai jākļūst par valstisku prioritāti.

Man nav lielu ilūziju, ka tas notiks 13. Saeimas un esošās valdības laikā. Bet sagatavot visus priekšdarbus, lai nākamajā Saeimā, nozīmējot jauno valdību, nebūtu iespējams to nedarīt, – varam atlikušo pilnvaru periodā, gada laikā panākt. To arī darīsim.

Līdzīgi kā pēc manas premjerēšanas, kad Saeimā ienāca pāri 60 jaunu deputātu, bet tie nevarēja atkāpties – bija jāturpina īstenot reformas izglītības un veselības aprūpes nozarēs.

Tagad ir mērķis šajā Saeimā panākt izmaiņas attieksmē pret valsts iekšējo drošību, lai nākamajai valdībai tas būtu kā uzdevums. Varbūt drusku fantazēju, bet šī Saeima varētu atstāt parlamenta lēmumu valdībai.

Tā būtu laba ceļamaize, lai pēc tam vairs neatskanētu daudzu iedzīvotāju pašreiz uzdotais jautājums – vai jūtamies droši? Rūpēm par iekšējo drošību jākļūst tikpat nepieciešamām kā par medicīnu, izglītību, valsts aizsardzību un armiju.

 

Vai zināt, cik lielas algas saņem krimināl­­­­­­­izmeklētāji?

Virs 1000 eiro ir. Arī manā valdībā iekšējā drošība tika uztverta kā prioritāte, un iekšlietu ministrs Kozlovskis centās piesaistīt līdzekļus, lai celtu policistu atalgojumu. Tur ieguldīja resursus, lai nebūtu kā pirms tam, kad cilvēki bēga prom.

Izstrādāta bonusu sistēma, kas attiecas uz izdienu. Problēma ir, ka līdz izdienai jātiek. Kamēr esi jauniesācējs, tev alga nav pietiekami vilinoša.

 

Kā uz šī fona vērtējams iekšlietu ministra Sanda Ģirģena darbs?

Viņš ir pietiekami skaļš un runā par policijas vajadzībām. Reizēm pat ļoti daudz un pamatīgi, kaut tā sanāk kā saucēja balss tuksnesī. Jāņem vērā, ka vienam grūti karot, Ģirģenam nav īsti atbalsta. Bet viņš ir no enerģiskākajiem ministriem, ar kuru labprāt runāju.

 

Jūs bijāt skeptisks par valdības nākotni, uzstājoties LTV. Tā esot “dziļā krīzē”.

Tāpat kā Pavļuts ir pilnībā kovida ministrs, tā visa valdība ir pandēmijas kabinets, ar ko viņi primāri nodarbojas.

Diskutē pa desmit stundām, savā starpā strīdas, tādējādi izlejot daudz enerģijas, kas būtu nepieciešama daudz kam citam. Man nesaprotamu iemeslu dēļ valdība neatsāk darbu klātienē, kaut valdības locekļi ir vakcinēti.

 

Kāpēc parlaments nerāda paraugu?

Jautājums jāadresē Saeimas priekšsēdētājai Mūrniecei. Bet valdība ir mazākā sastāvā un varēja atrast telpas, kur, nodrošinot divu metru distanci un maskas, tikties.

SAISTĪTIE RAKSTI
Nekad dators neaizstās dzīvu saskari starp cilvēkiem, īpaši vietās, kur vajadzīgas sarunas, diskusijas.

Iekšējās domstarpības arī nenāk par labu. Bet, ja reiz Kariņa valdība ir vilkusi krīzi, tai būtu jāizvelk līdz galam. Katram partnerim ir sava motivācija, kādēļ jāturas koalīcijā, ministri itin labi jūtas amatos. Diez vai viņi grib sagāzt dzīvošanai vēl piemērotu konstrukciju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 253
7 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 12
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķi pārsteidz ar pirmajām prognozēm Līgo vakaram un Jāņu dienai 14
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Šī diena liksies šķietami parasta, tomēr tā tāda nebūs! Horoskopi 15.jūnijam
20 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā vērojams Covid-19 Indijas varianta pieaugums. Nosauc pilsētas un novadus, kur tas reģistrēts
8 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Kungi, ko jūs dariet!” Uzņēmējs uzskata, ka pandēmijas laikā ieviest izmaiņas nodokļu sistēmā ir noziegums 15
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 4
1 stunda
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 253
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā vērojams Covid-19 Indijas varianta pieaugums. Nosauc pilsētas un novadus, kur tas reģistrēts
14:27
LA
LA.LV
Ziņas
676 miljoni eiro Klimata pārmaiņu un ilgtspējas projektiem
14:25
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Amerikas prezidents Džo Baidens pēc tikšanās ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II: “Viņa man atgādināja manu māti!”
14:23
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča atklāti pastāsta par savām jaunajām attiecībām: kā viņas meitas pieņēmušas mīļoto vīrieti? 12
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Zaudējam miljonus, bet viņi neparko neatbild. Uzņēmējs par ierēdņu visatļautību 27
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Iekāpa tramvajā, lai dotos mājās, bet tur neieradās: Rīgā bezvēsts pazudusi jauna sieviete ar meitu
39 minūtes
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Nebija trako, kas uzņemtos vadīt Liepāju.” Saruna ar Uldi Sesku 8
5 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Lietotne “Apturi Covid” nav bijusi veiksmīga 4
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Teikas un Juglas iedzīvotājus pārsteidz pa ielām klaiņojoši auni 7
2 stundas
LE
LETA
Veselam
“Tā nav patiesība.” Dumpis par mītu, ka Covid-19 pārslimojušajiem ir labāka aizsardzība 64
5 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
Būs emocionāla asinsizliešana? Koncertzāles sāgā – jauna lappuse 1
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Zināms, kādu sodu prokurors lūdz piespriest Jurašam 4
2 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
Ko darīt, ja pēkšņi laukumā saļimst cilvēks? Vai Latvijas sporta bāzēs spētu ātri sniegt palīdzību? 3
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Līdz jūlijam vairākām iedzīvotāju kategorijām obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija 3
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Rīgas domei jauns pilotprojekts: neizmantos elektrību vai degvielu. Kāds ir jūsu viedoklis par šo iniciatīvu? 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Šīs nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas!” Premjers paziņo, ka neplāno mainīt nodokļu reformas spēkā stāšanās datumu 110
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Samanta Tīna meklē ceļamkrānu, lai dzīvoklī ieceltu jauno dīvānu 8
2 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 12
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts Raimonds Bergmanis: “Tūkstošiem cilvēku nav šīs izziņas, ka viņi ir izslimojuši Covid-19! Ko viņiem tagad darīt?” 124
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Elza 1941. gada Jāņos posās kāzām, bet savu Alfrēdu sagaidīja vien pēc 16 gariem izsūtījuma gadiem 10
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Baņuta, Žermēna, Vilija un Vits 1
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bricis atklāj, kad gaidāms lielākais karstuma vilnis pēdējos divos gados 10
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Kremļa runasvīrs paziņoja, ka gatavojoties uz šo tikšanos, Krievija centīsies demonstrēt pietiekamu spēku, lai visi saprastu, ka ar to ir jārēķinās” 48
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 14. līdz 21.jūnijam: sēj pupas, zirņus, apgriež maurlokus, kopj dzīvžogus
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Kovida apjukusī Saeima, ASV hakere – bijusī skolotāja no Latvijas un Krievijai noderīgais Ādamsons. Nedēļas notikumu apskats 11
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķi pārsteidz ar pirmajām prognozēm Līgo vakaram un Jāņu dienai 14
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna pukojas, ka suns Skarabejs izmaksā tik dārgi. Arī jāmazgā un jākopj pašai, jo suņu frizierim četrkājainis “nograuztu rokas” 132
2 dienas