39
“Nerīmējas” ar Ušakova un Amerika lielību
“Attiecībā uz Brīvības pieminekļa restaurāciju šobrīd ir nogaidīšanas brīdis,” situāciju diplomātiski raksturo Rīgas pieminekļu aģentūras Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītāja Mārīte Šenberga. Lūgta izskaidrot, Šenberga atzīst, ka vēl nav skaidrs, kurš uzņemsies rēķinu – pašvaldība vai valsts, vai abi kopā. Aģentūrai nākoties būt pa vidu starp abām. “Nenoliedzami, Brīvības piemineklis ir mūsu valsts simbols. Pašvaldība iegulda naudu tā uzturēšanā, jo pie tās pastāvīgi strādā divi cilvēki, kas sakopj teritoriju. Domāju, būtu ļoti jauki, ja, izvērtējot situāciju, valsts simbola saglabāšanai arī valsts ko dotu no savas puses,” teic aģentūras pārstāve. Jāpiebilst, ka 2011. gadā par Rīgas domes līdzekļiem izremontēta Brīvības pieminekļa iekštelpa – dažādiem ceremoniāliem izmantojamā Goda telpa.
Šenberga cer uz Kultūras ministriju (KM), kas parasti atbilstošus līdzekļus iedala ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) starpniecību, kurai ir īpaša Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programma, no kuras agrāk jau doti līdzekļi Brāļu kapiem. Tādu priekšlikumu gan noraida VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris. Pieminekļu glābšanas programmas apjoms ir 800 tūkstoši eiro, un, ja ceturtā daļa no tā jāatdod Brīvības piemineklim, tad programma šogad vispār sagrūtu, jo nauda domāta ap 100 objektiem visā Latvijā. Tiesa, savstarpējas konsultācijas starp inspekciju un aģentūru bijušas un VKPAI vēl februārī nosūtījusi KM vēstuli ar lūgumu piešķirt finansējumu Brīvības pieminekļa pilna apjoma aprūpei un restaurācijai par nepilniem 203 tūkstošiem eiro. Atbildes vēstulē ministrija norāda, ka “izprot radušos situāciju” un ņem vērā pieminekļa valstisko nozīmi. Bet “saskaņā ar Finanšu ministrijas ieteikumu jautājuma izskatīšana tiek atlikta līdz vasarai”. Citiem vārdiem sakot, pēdējais vārds būs Finanšu ministrijai un jāsaprot, ka tā rīkosies atbilstoši tam, kā pildīsies ieņēmumu plāns. Atliek vien nožēlot, ka par Brīvības pieminekļa vajadzībām neviens neatcerējās pagājušā gada rudenī, kad Saeimas deputātu kvotās tika dalīti 28 miljoni eiro.
Tikmēr Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laila Ivāna skaidro: “Rīgas pašvaldība uzskata, ka līdz valsts simtgadei noteikti jāveic nepieciešamie darbi Brīvības pieminekļa vizuālā tēla uzlabošanai. Tāpēc Rīgas Pieminekļu aģentūra ir iesniegusi VKPAI pieteikumu valsts simtgades programmā aktuāliem restaurācijas darbiem. Atbilde par finansējuma piešķiršanu joprojām nav saņemta. Ja būs informācija, ka finansējums no VKPAI netiks piešķirts, tad par tā piešķiršanu lems Rīgas pašvaldība.” Domes atturība lielākas summas piešķiršanā Brīvības piemineklim gan īsti “nerīmējas” ar pilsētas gatavību pārņemt Lielos kapus, par kuru atpirkšanu no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dome gatava tērēt 372 443 eiro un kuru iegāde tuvākajā laikā nozīmē vēl lielākus tēriņus kapu sakārtošanai. Kad sabiedrībā par šīm iecerēm atskanēja iebildumi, RD vadītāji sevi slavēja kā labus saimniekus, kā savu darbu labo piemēru minot tieši Brāļu kapus un Brīvības pieminekli.
Simtgade ar sastatnēm?
Jānis Asaris cer, ka vismaz daļa piemineklim vajadzīgās summas KM atradīsies. Rīgas pašvaldības nostāja, no vienas puses, esot saprotama, jo Brīvības piemineklis kopā ar Brāļu kapiem pēc savas simboliskās nozīmes tālu pārsniedz pilsētas mērogu. Un valdībai arī nebūtu politiski pareizi visus izdevumus uzlikt pilsētai. No tehnoloģiskā viedokļa darbu veikšanai labākais periods ir jūlijs–septembris. “Ja kāds saka – Brīvības piemineklim ziemas laikā var uztaisīt kvalitatīvu restaurāciju –, tad tas ir blefs,” uzsver restaurators Graudums. Pēdējais termiņš būtu nākamā gada aprīlis–jūnijs, taču jārēķinās, ka pavasaris 2018. gadā var būtu tikpat auksts kā šogad un tas darbu kvalitātei par labu nenāktu. Turklāt ir visai grūti iedomāties, ka 2018. gadā, kad pie pieminekļa notiks valstiskuma simtgades centrālie pasākumi, ap monumentu būs sastatnes. “Laika ziņā tas patiešām ir ļoti saspringti. Lai visu, kas tur nepieciešams, atjaunotu, vajadzīga restaurācijas sezona, laika apstākļi un vismaz trīs mēneši. Šobrīd izskatās, ka jautājums patiešām netiek risināts. Bet mēs ceram, ka vasarā situācija mainīsies,” optimismu nezaudē Mārīte Šenberga.
