Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: PEXELS

Lasītāja vēstule. Diskutēt vajag argumentēti, toleranti 1

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Šī ir reize, kad, izlasot “Latvijas Avīzes” 20. novembra numuru, nākas teikt, nedaudz pārfrāzējot pazīstamas latviešu dziesmas vārdus: “Nevaru es vienaldzīgi klusēt!”

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Runa ir par talantīgā žurnālista Egila Līcīša feļetonu ar virsrakstu “Profesora Austera sveiciens latviešiem”.

Nacionālās attiecības ir visnotaļ jūtīga sabiedrības emocionālās dzīves sfēra, pa kuru nevar bradāt kā zināmā teicienā par ziloni trauku veikalā.
CITI ŠOBRĪD LASA

Nācija nav sastingusi kategorija. Sabiedrības attīstības procesā mainās konkrēti vēsturiskā situācija un attiecīgi mainās arī attiecību sfēra. Tālab sabiedrisko zinātņu jomai nākas analizēt procesus, kas notiek šajā sfērā, izstrādāt rekomendācijas šo procesu vadīšanai.

Jēdzieni “nacionāls” un “nacionālistisks” ir vienas saknes vārdi. Taču tie nav sinonīmi. Nacionāla pašapziņa, nacionāls lepnums ir visnotaļ cildenas īpašības. Savukārt nacionāls nihilisms, nacionāla uzpūtība nebūt nesekmē konstruktīvu cilvēka darbību. Kategorijas “nacionāls” absolutizācija, pacelšana vispārīgā pakāpē deformē tās būtību.

Profesora Austera pētījums nacionālo attiecību sfērā, tajā skaitā tādu kategoriju kā “nacionāls”, “nacionālisms”, “patriotisms” to konkrēti vēsturiskā izpausmē, ir visnotaļ vajadzīgs un apsveicams, jo nopietnu zinātnisku pētījumu šajā sfērā ir ļoti maz.

Iespējams, ka viņa publikācijā ir arī diskutablas tēzes. Par tām var un vajag diskutēt. Taču tas jādara argumentēti, toleranti, bet nevis ar ņirdzīgi politiskiem uzbrēcieniem, kas balansē uz robežas, aiz kuras sākas atbildība par cilvēka goda un cieņas aizskārsmi. Šāda rakstura publikācijas varētu būt kāda dzeltenās preses izdevuma slejās. “Latvijas Avīzei” gan tas godu nedara.

Andris Rugājs, “Latvijas Avīzes” lasītājs kopš “Lauku Avīzes” laikiem

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.