Varētu mēroties ar Gobzemu: Lapsa atzīst, ka pirmais iespaids par Braži ir spilgts 54

“Pirmais iespaids, ka cilvēks ir diezgan spilgts, ne tikai šī vārda labajā nozīmē,” tā par Ārlietu ministra amatam virzīto diplomāti Baibu Braži TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” izteicās publicists Lato Lapsa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
TV24
“Tā pircēja veikalā nevar pateikt pat vienu vārdu latviski!” Deputāte norāda uz lielu kļūdu, kas tika pieļauta 90.gados
Lasīt citas ziņas

“Ja mēs vērojam šīs personas izpausmes publiskajā telpā, tad ir skaidrs, ka šai personai ir tikai divi viedokļi, proti, viņas pareizais un visi pārējie,” viņš skaidro.

Lapsa norāda, ka vietnē X viņa varētu ar Aldi Gobzemu mēroties bloķēto cilvēku skaitā: “Cilvēki, kuri viņai nepatīk, kuru viedokļus viņa neatbalsta – tiem svītra pāri.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau vēstīts, ka Ārlietu ministra amatam tiks virzīta diplomāte Baiba Braže, pirmdien medijiem paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže ieguvusi juristes izglītību Latvijas Universitātē, sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē. Viņa arī papildinājusi zināšanas NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem.

Siliņa sacīja, ka Braže ir “cīnītāja un drosmīga sieviete”, kura diplomātijā strādā kopš 1993.gada, šajā laikā ieguvusi plašu starptautisku pieredzi. Siliņa Bražes pievienošanos valdībai raksturo, kā “spēcīgu signālu” tam, ka Latvija domā par savu ārpolitiku ļoti nopietni.

Ministru prezidente pauda gandarījumu, ka “Jaunajai Vienotībai” ir izdevies atrast cilvēku, kas ir gatavs uzņemties vadīta Ārlietu ministriju laikā, kad nav laika iešūpoties, jo Braže pazīst ārlietu dienestu un zināmā mērā pazīst arī politiku. “Es esmu gandarīta, ka mums jau no pirmās dienas būs ārlietu ministrs, kas varēs pilnvērtīgi strādāt,” teica Siliņa.

Vēl aprīļa sākumā premjerministre medijiem pauda, ka “bezpartejiska kandidāta ārlietu ministra amatam nebūs, jo partijas iekšienē esot gana spēcīgi kandidāti”. Taujāta, kāpēc kandidāte tomēr izvēlēta ārpus partijas, Siliņa sacīja, ka “Jaunajā Vienotībā” šobrīd ir spēcīgi cilvēki, kas strādā ārlietu jomā, kā piemērus minot Sandru Kalnieti (JV), kas šobrīd kandidē Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, un Zandu Kalniņu-Lukaševicu, kas strādā Saeimā un ir ievēlētā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Monitoringa komitejā. Vienlaikus Latvijai visos līmeņos ir vajadzīgi spēcīgi cilvēki, kas var strādāt ārējās politikas jautājumos, pārliecināta ir Siliņa.

Reklāma
Reklāma

“Zaudēt mūsu starptautisko lomu EPPA komitejā, nebūtu tas pareizais solis. Mūsu uzdevums ārlietu jomā ir meklēt sabiedrotos. Mēs šobrīd esam skaļa balss jautājumos par Krieviju, un mums ir vajadzīgi spēcīgi sabiedrotie. Mums ir vajadzīgi spēcīgi cilvēki gan Saeimas, gan EP, gan valdības līmenī, gan arī Valsts Prezidenta kancelejā, kas var strādāt ārējās politikas jautājumos un arī starptautiski. Pievienot komandai cilvēku, kas ar savu pieredzi var dot vēl vairāk šajā jomā, ir liels pienesums gan mums kā valdībai, gan Latvijai,” teica Siliņa.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām – bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

Saeimas frakcijas paudušas vēlmi tikties ar nākamo ārlietu ministra amata kandidātu. Nākamo ārlietu ministru tradicionāli iztaujā arī Valsts prezidents.

Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja Kariņš.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.