Politologs Filips Rajevskis
Politologs Filips Rajevskis
Foto – LETA

Politologs: Bražes izraudzīšanās liecina par “Jaunās vienotības” pārāk īso rezervistu soliņu 19

Diplomātes Baibas Bražes, nevis kāda ilglaicīga partijas biedra izraudzīšanās ārlietu ministra amatam liecina, ka “Jaunajā vienotībā” (JV) šajā jomā ir pārāk īss rezervistu soliņš, aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
7 datumi, kuros dzimuši izredzētie: visticamāk, viņi nenojauš par kādu apslēptu talantu
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
TV24
“Tā pircēja veikalā nevar pateikt pat vienu vārdu latviski!” Deputāte norāda uz lielu kļūdu, kas tika pieļauta 90.gados
Lasīt citas ziņas

No vienas puses ārlietu ministra amatam svarīga kvalifikācija ir diplomāta pieredze, tam ir jāatrod profesionāls diplomāts. Reizē paralēli pašai Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) būtu nācis par labu, ja ministra amatam būtu atrasts jau ilglaicīgs partijas biedrs, kurš premjerministrei palīdzētu palielināt kontroli, ietekmi pār partiju nākamajos sarežģītajos divos ar pusi gados līdz nākošajām Saeimas vēlēšanām, norādīja politologs.

Rajevskis atzīmēja, ka iepriekš izskanēja tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) kandidatūra, taču politiķe no šīs iespējas atteicās. Lībiņas-Egneres politiskā pieredze varēja kompensēt ne tik lielo pieredzi diplomātijas jomā, kā arī nodrošināt, ka ārlietu ministra amatu ieņem atbilstoša līmeņa sabiedrotais Siliņai partijas darbā, skaidroja politisko notikumu eksperts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pie pārāk maza kandidātu loka pašā partijā, Siliņa un JV nolēma izraudzīties Braži, kura tagad jau izbrīvējusies no darba NATO līmenī un jau aktīvi kampaņojusi medijos, norādīja politologs.

Būs jāseko līdzi, kā diplomātes kandidatūru vērtēs Rīgas pilī, kur Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam attiecībā uz ārlietu ministra amata kandidātu lielā mērā ir veto tiesības atbilstoši Satversmē noteiktajai Valsts prezidenta primārajai lomai ārpolitikā, atzīmēja Rajevskis.

Nākošais jautājums esot Bražes iespējas saņemt pārējo koalīcijas partneru atbalstu, jo kandidātei būs jāpārliecina politiķi par savām spējām arī ekonomisko attiecību veidošanā. Valdības partneriem ļoti svarīgs esot Latvijas tautsaimniecības attīstības jautājums, darbs pie tirgus iespēju ārvalstīs paplašināšanas uzņēmējiem, līdz ar to JV un Siliņai būs jāpamato izvēle izraudzīties drošības jomas cilvēku, nevis kādu profesionāli par ekonomikas attiecībām ārlietās, uzskata politologs.

Kā ziņots, saskaņā ar neoficiālu informāciju JV pirmdien ārlietu ministra amatam plāno izvirzīt Braži. Siliņa atturas tieši komentēt šo informāciju, taču pauž, ka uzrunājusi “esošajai starptautiskajai un drošības situācijai atbilstošu kandidātu ārlietu ministra amatam – profesionāli ar plašu pieredzi un zināšanām ārlietu jomā”.

Plašāks paziņojums šajā jautājumā plānots pirmdien, lai jau tuvākajā laikā nākamo ārlietu ministru amatā varētu apstiprināt Saeima, , aģentūrai LETA pavēstīja premjerministres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Reklāma
Reklāma

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Braže piekritusi kandidēt, ja oficiāli tiks izvirzīta, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas Televīzija ziņo, ka Bražes kandidatūrai atbalstu neoficiāli jau izteikuši frakcijas deputāti, un JV viņu plāno oficiāli nominēt pirmdien. Viņa plānojot iestāties JV.

Aģentūrai LETA divas nedēļas nav izdevies sazināties ar Braži pašu, lai uzklausītu viņas domas par iespēju ieņemt ārlietu ministra amatu.

Iepriekš tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām – bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

Siliņa žurnālistiem iepriekš norādījusi, ka Saeimas frakcijas paudušas vēlmi tikties ar nākamo ārlietu ministra amata kandidātu, arī koalīcijā būšot vajadzīga diskusija. Nākamo ārlietu ministru tradicionāli iztaujā arī Valsts prezidents.

Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja Kariņš.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.