“Latvieši nestrādās…” pakalpojumu jomā tautiešus strādājam redzam arvien retāk 1
Apkalpojošajā sfērā latviešus sastapt iespējams arvien retāk, un tas raisa arvien skaļākus jautājumus par darba tirgus realitāti Latvijā. Kamēr kafejnīcās, veikalos un ēdināšanas vietās arvien biežāk strādā ārzemnieki, daļa sabiedrības uzskata, ka vietējie iedzīvotāji par piedāvāto atalgojumu vienkārši nevēlas strādāt.
Citi savukārt norāda uz sliktajiem darba apstākļiem un darba devēju vēlmi izvēlēties lētāko darbaspēku. Diskusijās arvien biežāk izskan arī kāds neērts jautājums – kur beidzas pamatota kritika un sākas aizspriedumi vai pat rasisms?
Reiz TV24 raidījumā kāds skatītājs interesējās, vai “Wolt” un “Bolt” kurjeri vispār maksā valstij nodokļus. Toreiz Edvards Rātnieks piekrita skatītāja paustajam, norādot, ka valstī ir lietas, kuras būtu nepieciešams sakārtot.
Anda sociālo mediju platformā “Threads” raksta: “Tik ļoti apkalpojošā sfērā pietrūkst latviešu, žēl, ka aizvien jaunas ēdnīcas, kafejnīcas, veikali izvēlas “lētāko darba spēku” jeb džingalingalinga.”
Lietotājs ar segvārdu @latvietis neslēpj, ka neuzticas indiešu darba kultūras un tīrības standartiem, atsaucoties uz personīgo pieredzi saskarsmē ar šīs valsts iedzīvotājiem.
Līgas paustais viedoklis skan skarbi: “Ja latvieši nebūtu tik izlepuši ar darbu, tad darba devēji nepieņemtu ārzemniekus darbā! Viņiem galvenais, lai ir kas strādā!
Tiem ārzemju studentiem ir pilnīgi vienalga kāds darbs, galvenais nopelnīt! Bet mūsu pašu latvieši izlepuši, ka nē, oi es tur neiešu. Tāpēc darba devējiem nekas cits neatliek! Bet galu galā mēs visi esam cilvēki, neatkarīgi no valsts, rases, valodas vai reliģijas!”
Arī Marsels piekrīt, ka latvieši par tik zemu algu nestrādās. “Tāpēc atliek ārzemnieki, neizbēgami. Tam nevajadzētu mulsināt tā tas ir daudzās valstīs kur maz vietējā darbaspēka,” viņš piebilst.
Laura provokatīvi diskusijas autorei jautā, vai viņa būtu gatava maksāt vairāk, lai pakalpojumu nodrošinātu latvietis.
Kas sakāms citiem lietotājiem?
