Latvieši netaisīja referendumu, kādām valsts valodām jābūt Krievijā… 0
Pagājšsestdien, tātad starplaikā starp 16. marta provokācijām pie Brīvības pieminekļa un latviešu 1949. gada 25. marta izvešanas datumu, kādā Rīgas viesnīcā ap 300 personu pašpasludinājušās par “nepilsoņu kongresu”.
Spriežot pēc šo personu līdzšinējiem vārdiem un nedarbiem, tie ir tie paši vairāk vai mazāk pazīstamie vecie vēži, kas sapulcējušies zem atjauninātas izkārtnes. Tās izdevīgums ir, ka dažādi politiski vēži – sākot no Lindermana un turpinot līdz Gapoņenko un Cilevičam – var bez kautrības sapulcēties vienā politiskā darījumā; viņi uzdodas par nepilsoņu tiesību (?!) aizstāvjiem, kad citas kampaņas, piemēram, valodas referendums, nesekmējas.
Kā uzzinām no aprakstāmā pasākuma iedvesmotāju un organizētāju izteikumiem un rakstu darbiem, tie grasās spaidīt Latvijas likumīgo varu. Tās iestādes. Ja šie paņēmieni nepalīdzēšot kārotās “tiesības” saņemt, tad ļaudis, kas cer spēlēt paralēlu jeb pretvaru Latvijas valsts likumīgajai varai, sākšot dažādi kaitēt Latvijai. Piemēram – ar dažādām sūdzībām un denunciācijām ārzemju un starptautiskās instancēs. Īsāk sakot, ar politisku šantāžu.
Skaidrs, ka visa šī kārtējā pasākuma nolūks ir “kā pilsoņiem” tikt pie varas, bet pēc tam nodarboties ar tālākiem plāniem, proti, Latvijas pārkrieviskošanu un atgriešanu “lielās un nedalāmās” klēpī.
Jau patlaban Latvijā mitinās tādi ļaudis, kas šīs valsts suverēnu pastāvēšanu neatzīst. Tie balstās un cer uz attiecīgu Krievijas lielvalstisko šovinistu aprindu (kā oficiālu, tā neoficiālu) atbalstu.
Es gan mūsu avīzes lasītājiem ieteiktu nenoticēt tām runām un skaidrojumiem, kas visas Latvijas valsts iekšpolitiskās nepatikšanas izskaidro ar Krievijas ietekmēm vien. Vēl pagājušajā nedēļā daudzi paši savām acīm varēja pārliecināties par negantībām pie Brīvības pieminekļa tiešā valsts iekšlietu ministra un ministrijas pirmās dāmas klātbūtnē. Uz skandālu tie noskatījās kā uz “realitātes šovu”.
Stipri ticams, ka līdzīgā veidā, no malas noskatoties, vara (pirmās personas ar personām, kas viņas pavada) mēģinās izgrozīties no stāvokļa, kad leģitīmai varai tepat paralēli, līdzās konstruējas cita vara. Zem “nepilsoņu tiesību” izkārtnes. Par ko tad īsti norisinās cīņa, kādi tās cēloņi un iemesli?
Viens tajās aprindās pazīstams ilggadējs aktīvists, kuru līdz izvirzīšanai par deputāta kandidātu vārdā nesaukšu, internetā paskaidrojis, kas tie tādi nepilsoņi un viņu tiesības. Tātad, ko viņš saka saviem tautiešiem (tulkots no krievu valodas):
“Mūsdienu Latvijas krievu kopiena izveidojās, pateicoties 1940. gada notikumiem (tas ir, Latvijas okupācijai. – V. K.). Tāpēc būtu ļoti atbilstoši, ja 17. jūnijs kļūtu par svētku dienu kaut vai vienai valsts daļai… Vajag skaidri saprast, ka šis kopums, kurā mums ir tik ērti dzīvot, izveidojās, tikai pateicoties 1940. gada notikumiem. Tāpēc būtu ļoti atbilstoši, ja 17. jūnijs kļūtu par svētkiem kaut daļai valstu… Tieši tikpat pareizi būtu, ja kaut kur Ķengaragā vai Purvciemā uzstādītu pieminekli Okupantam – jautram sarkanarmietim, kas sēdētu uz tanka un nekādi netraucētu daudzajiem represētajiem…”
Kas notiek Latvijā?