Latviešu dēļ visas cenas pieaugušas: lietuviešu mediji mūs publiski nopeļ 0
Lielais pieprasījums pēc koksnes būtiski ietekmē tās cenas. Lai gan pērn tās nedaudz samazinājās, šogad izsolēs cenas atkal strauji pieaugušas, un Latvijas kaimiņi aktīvi izpērk Lietuvas koksni. Rietumeiropas valstīs koksnes trūkums ir īpaši jūtams, raksta Lrytras.lt.
Koksni iegādāties kļūst arvien sarežģītāk, turklāt tās cena ir ļoti augsta.
Mazajiem parketa un grīdas segumu ražotājiem nākas saskarties ar kvalitatīvas cietkoksnes – ozola un oša – trūkumu.
Parketa ražošanas uzņēmuma “Pakruojo parketas” vadītājs Žilvins Šimanskis norāda, ka pasūtījumu netrūkst, taču tos nav iespējams izpildīt izejmateriālu deficīta dēļ. Situāciju sarežģī arī laikapstākļi – sasaluma laikā koksni nevar zāģēt.
Uzņēmuma produkcija lielākoties tiek eksportēta uz Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju, bet konkurence par vietējo izejvielu kļuvusi tik liela, ka mazākiem uzņēmumiem nākas koksni iepirkt Ukrainā vai Latvijā.
Ukraina, kas agrāk eksportēja koksni arī uz Lietuvu, kara dēļ ierobežojusi neapstrādātas koksnes eksportu vismaz līdz 2026. gada beigām. Valdība uzsver, ka koksne ir stratēģisks resurss, kas vispirms nepieciešams vietējai rūpniecībai un iedzīvotājiem, kuri daudzviet joprojām izmanto malku kā galveno apkures avotu.
Uzņēmuma “Šilalės mediena” vadītājs Virgīlijs Žīgaitis uzskata, ka Lietuvai būtu jāseko kaimiņvalstu piemēram un jāierobežo neapstrādātas koksnes eksports.
Latvija jau ieviesusi šādus ierobežojumus, prioritāti dodot vietējai rūpniecībai. Viņš norāda, ka tieši ārvalstu pircēji, tostarp latvieši, būtiski paaugstinājuši koksnes cenas Lietuvas tirgū.
Statistika rāda, ka Latvija un Polija ir lielākās Lietuvas apaļkoksnes importētājas. Tajā pašā laikā eksperti uzsver – eksportējot izejvielu, netiek radīta pievienotā vērtība un valsts zaudē simtiem miljonu eiro potenciālo ienākumu.
Koksnes cenas turpina pieaugt jau trešo gadu pēc kārtas. Ozolkoka baļķu cena šogad var sasniegt ap 350 eiro par kubikmetru, bet pieaug arī bērza, egles, priedes un melnalkšņa koksnes cenas.
Situāciju Eiropā saasina arī sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kas agrāk bija nozīmīgi koksnes piegādātāji. Daudzās valstīs, tostarp Somijā un Vācijā, kokrūpniecība cieš no izejvielu trūkuma un augstām cenām.
Tikmēr Baltijas valstīs ciršanas apjomi tiek ierobežoti, kas vēl vairāk samazina piedāvājumu tirgū. Eksperti brīdina – ja koksni nāksies arvien vairāk importēt, tās cena turpinās strauji augt.
