Zviedrijā arī privāto meža īpašnieku apvienības samazina koksnes cenu 1
Zviedrijas valsts uzņēmums “Sveaskog” pagājušā gada nogalē samazināja apaļkoksnes cenas un tagad šim piemēram sekojuši arī vairāki citi šīs valsts meža nozares spēlētāji. “Sveaskog” uzsver, ka izejvielu cenām jākoriģējas, lai pārstrāde neieietu dziļākā krīzē. Proti, izmaksu bāzes samazināšana nozīmē arī mazāku risku samazināt ražošanu vai slēgt jaudas, kas vistiešākajā veidā attiecas arī uz nodarbinātību.
“SCA ir samazinājis bērza masīvkoksnes cenu par 30 kronām par kubikmetru. Viens no lielākajiem meža kooperatīviem “Mellanskog” samazina masīvkoksnes cenu par 40 kronām par kubikmetru, egļu kokmateriālu cenu par 50 kronām, kā arī mazu kokmateriālu un priežu kokmateriālu cenu par 80 kronām. Tiek samazināta arī kurināmā koksnes cena par 40 kronām līdz 420 kronām. [..] “Norrhälsinge” meža īpašnieku apvienība arī ir samazinājusi malkas cenu par 100 kronām līdz 350 kronām. Turklāt apvienība samazinājusi skujkoku zāģmateriālu cenu par 50 kronām,” raksta skogen.se.
Savukārt “Sveaskog”, kam pieder aptuveni 14% no Zviedrijas mežu platībām, cenu samazinājumi koksnei atšķiras atkarībā no reģiona un produkta. Dienvidu un centrālajā Zviedrijā priedes koksnes cena samazināta par 130 SEK (14 USD) par m3, bet egles koksnes cenas paliek nemainīgas. Ziemeļu Zviedrijā priedes koksnes cena ir samazināta par 50 SEK (5,4 USD) par m3, bet egles koksnes cena — par 25 SEK (2,7 USD) par m3.
Argumentācija ir vienkārša – šāda rīcība ļauj paglābt no sabrukuma un bankrota ne vienu vien zāģētavu vai celulozes pārstrādes uzņēmumu, kas nākotnē neizbēgami ietekmētu arī pieprasījumu pēc koksnes. To apliecina arī Ukrainas portālā derevo.ua “Sveaskog” mārketinga menedžera Patrika Bakstroma (Patrick Bäckström) teiktais, ka cenu korekcija bijis nepieciešams pasākums Zviedrijas bioekonomikas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai. “Lēmums uzsver sadarbības pieeju Zviedrijas vērtības ķēdē: ja rūpnīcas nevar saglabāt rentabilitāti, ilgtermiņa pieprasījums pēc meža īpašnieku kokmateriāliem ir apdraudēts.”
Praktiski analogā situācijā bija Latvija 2023.gadā, kad, reaģējot uz atsevišķu tirgus dalībnieku spiedienu un tirgus situāciju, valdība lēma par koksnes cenu stabilizāciju. Publiski izskanējis, ka ilgtermiņā tas sekmēja investīciju piesaisti, tādējādi stiprinot arī nozarē strādājošos uzņēmumus un saglabājot darba vietas. Tomēr ja Zviedrijā lēmums par cenu samazināšanu tika uzteikts, tad Latvijā viena no valdošās koalīcijas partijām – “Progresīvie”, grib panākt to cilvēku sodīšanu, kuri lēma par atbalstu vietējiem kokrūpniekiem. Ja šāda atbalsta nebūtu, nevar izslēgt, ka valstij nāktos ciest lielus zaudējumus.
LA.LV jau rakstīja, ka 2023.gadā meža nozares eksportēto preču vērtība saruka aptuveni par 20-22%, salīdzinājumā ar 2022.gadu, bet zāģmateriālu vērtība kritās par aptuveni 50%. Realitātē tas nozīmēja simtos miljonu eiro mērāmu ienākumu kritumu no koksnes produktiem. Ja 2023.gada nogalē netiktu pieņemts lēmums par koksnes tirgus stabilizāciju un 2024. gadā tiktu turpināta cenu indeksācija AS “Latvijas valsts meži” (LVM) piegādes līgumos iepriekš spēkā esošo izsoļu cenām, LVM ieņēmumu un peļņas samazinājums 2024. gadā būtu ievērojams.
Ļoti iespējams, ka augsto koksnes iepirkumu cenu dēļ daudzi piegādes līgumi tiktu lauzti, bankrotētu ne viens vien uzņēmums, bet tajos strādājošie papildinātu bezdarbnieku rindas. Par laimi no šāda scenārija izdevās izvairīties, bet LVM dividenžu iemaksa valsts budžetā dubultojās – plānoto 58,5 miljonu eiro vietā budžetā tika iemaksāti 111 miljoni eiro. Tikmēr “Progresīvo” Saeimas frakcija sastādījusi garum garo Zemkopības ministrijas pārkāpumu sarakstu un vērsusies ģenerālprokuratūrā. Ņemot vērā abu partiju savstarpējos ķīviņus, tas nepārsteidz. Cits jautājums, vai tā netiks kaitēts arī Latvijas meža nozares konkurētspējai.
Kā raksta derevo.ua, notikumi Zviedrijā atspoguļo plašākas tendences Eiropas un globālajos kokmateriālu tirgos, kur cenu svārstības ietekmē ekonomiskie apstākļi, būvniecības aktivitāte un ģeopolitiskie faktori, tostarp potenciālie tirdzniecības tarifi. Cenu korekcijas Zviedrijā pastiprina signālu par pieaugošo konkurenci un nestabilitāti kokmateriālu tirgū. Turpmākā cenu dinamika lielā mērā būs atkarīga no pieprasījuma būvniecībā, tarifu lēmumiem un uzņēmumu spējas pielāgoties mainīgajiem starptautiskās tirdzniecības apstākļiem. “Šīs izmaiņas netieši ietekmē arī Latvijas kokrūpniecību, kur cenu spiediens pastiprinās eksporta konkurences un pieprasījuma svārstību dēļ. Latvijas uzņēmumiem, kas darbojas eksporta tirgos, arvien vairāk nepieciešams elastīgi pielāgot ražošanas apjomus, pārdošanas struktūras un produktu portfeļus.”
Kā norādījis Mežrūpniecības koksnes produktu tirgus analītiķis Kristians Nīlsens: “Eksports atkal ir kļuvis par glābšanas riņķi kokmateriālu nozarei”. Tomēr elastīga pieeja kokmateriālu tirgus svārstībām nav tikai jautājums par vietējo kokrūpnieku prasību apmierināšanu. Kristians Nīlsens uzsver, Eiropas un pasaules apgādāšana ar ilgtspējīgiem būvmateriāliem ir veids, kā nodrošināt neatkarību un nepaļauties uz koksni no Krievijas. Tādējādi var secināt, ka visi kašķi, kas bremzē kokmateriālu tirgus darbību, tostarp arī cenu korekcijas, lej ūdeni uz agresorvalsts dzirnavām.
