Artūrs Veispāls: Tagad lielākas pūles jāpieliek savu uzņēmumu sakārtošanai, lai pēc krīzes iznāktu ārā stiprāki un gatavāki nākamajam izaugsmes ciklam 4
Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”
Šogad būtiski samazinājusies koksnes produktu aprite, bet to daļēji kompensē citu kategoriju kravas, norāda loģistikas un koksnes pārstrādes uzņēmumu SIA Jaunzeltiņi un SIA WT Terminal īpašnieks un vadītājs Artūrs Veispāls.
Veispāls ostas loģistikas biznesā darbojas jau 30 gadu. Viņš ir īpašnieks un vadītājs SIA Jaunzeltiņi un SIA WT Terminal, kas nodarbojas ar kravu pārkraušanas un uzskaites pakalpojumiem, tostarp kravu konteinerizēšanu, noliktavu un kokmateriālu apstrādes pakalpojumiem. Abi uzņēmumi gada laikā pārkrauj aptuveni 1,5 miljonus tonnu kravu. Sarunā ar žurnālu Baltijas Koks Veispāls akcentē, ka šis būs lēnāks gads, kurš ir jāpārdzīvo, lielāku uzmanību veltot uzņēmuma iekšējo lietu sakārtošanai, kā arī jaunu iespēju, tirgu un sadarbības partneru meklēšanai. «Tagad lielākas pūles jāpieliek savu uzņēmumu sakārtošanai, lai pēc krīzes iznāktu ārā stiprāki un gatavāki nākamajam izaugsmes ciklam,» viņš uzsver.
Pārmaiņu laiks
SIA Jaunzeltiņi vadītājs stāsta, ka kokmateriāli vēsturiski ir viena no Latvijas pamata produktu grupām, kas no Rīgas ostas tiek eksportēta uz visu pasauli. «Mēs palīdzam nogādāt šo produkciju klientiem visā pasaulē. Ja nepieciešams, varam pievienot vērtību, kravas apstrādājot, uzskaitot, sakomplektējot un tamlīdzīgi,» viņš teic. Abi minētie uzņēmumi kopā gada laikā apgroza aptuveni 13 miljonus eiro. Vienlaikus uzņēmumos ir īstenoti koksnes apstrādes projekti un šobrīd klientiem tiek piedāvāti koksnes žāvēšanas, šķirošanas, ēvelēšanas, impregnēšanas, kā arī apstrādes pret zilēšanu pakalpojumi. «Mums ir lielākās koksnes pārstrādes jaudas reģionā, kas atrodas ostu teritorijā,» piebilst Veispāls. Arī citu veidu kravām, piemēram, pārtikai, graudiem, granulām, ķīmijas produktiem, metālizstrādājumiem tiek piedāvāta iepakojuma maiņa vai dziļāka pārstrāde, ja tas nepieciešams. Pērnā gada beigās tika ieviesta kokmateriālu ēvelēšanas līnija, bet pats projekts tika uzsākts pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas iezīmēja kara sākumu. «Pirms kara no Baltkrievijas un Krievijas nāca liels daudzums neapstrādātu zāģmateriālu, kam bija nepieciešama pārstrāde, bet attiecīgi tirgotāji un ražotāji pirka šo materiālu. Tad sākās karš un bija jautājums, vai turpināt šo projektu, bet nolēmām, ka jāturpina, kā plānots, un pastiprināti jāstrādā pie jaunu klientu un kravu piesaistes. Patlaban šī līnija ir noslogota vien par 25%, bet palēnām kaut ko ienes,» stāsta uzņēmējs. Šobrīd izejmateriāli, protams, vairs neplūst no Baltkrievijas un Krievijas, bet ir vietējas izcelsmes. Tiesa, zināma kokmateriālu plūsma nāk no Somijas un Ukrainas. Īpaši Somija pēc Baltkrievijas un Krievijas aizslēgšanas ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu izejmateriālu tirgu Latvijai.
Pagājušajos divos gados augsto cenu ietekmē Latvijai ļoti aktuāls bija Amerikas koksnes produktu noieta tirgus, tomēr šobrīd šie apjomi ir kritušies, bet zināma plūsma tiek uzturēta. Līdzīgs stāsts ir ar tādām valstīm kā Islande, Vācija, Francija, Spānija u. tml. «Mēģinām atrast jaunus ceļus un veidus, kā transportēt kravas, lai mūsu ražotāji būtu konkurētspējīgi. Kopumā kokmateriālu apjoms šobrīd ir diezgan krities. Šķiet, ka vēsturiski tikai 2008. gada krīzē bija lielāks kritums. Šobrīd iztrūkumu izdodas kompensēt ar metālizstrādājumu kravām, piemēram, Kazahstānas virzienā,» teic Veispāls.
Āfrikas priede
SIA Jaunzeltiņi ir arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedri. «Aktīvi sekojam līdzi ekonomikas norisēm. Atminoties 2008. gada dižķibeli, kad viss apstājās un nevienam neko nevajadzēja, tagad uzņēmēji ir mācījušies no kļūdām un neveido tik lielus produktu uzkrājumus jeb stokus. Kas ienāk, tas arī aiziet projām. Turpinot tematu par kokmateriālu pieprasījumu globāli, jāteic, ka Lielbritānija un Īrija ir ļoti zemā līmenī, kas mums ir svarīgi tirgi. Amerika arī ir nokritusi, bet plūsma turas. Savukārt Ķīna ir pamodusies un uztur zināmu līmeni, bet ar zemām cenām. Eiropā kopumā palešu pieprasījums ir sarucis. Taras materiālu pieprasījuma kritums ir viens no pirmajiem signāliem par ekonomikas sabremzēšanos. Visi gaidīja, ka pavasaris būs laiks, kad pieprasījums kāps uz augšu, bet šobrīd izskatās, ka tas neizpildās. Līdz ar to var prognozēt, ka šogad plūsmas neapstāsies, bet būs zemā līmenī. Šis gads ir jāpārdzīvo ar to apjomu, kas ir,» viņš atzīst.
Šobrīd svarīga ir jaunu tirgu un lētāku resursu meklēšana. Pārsteidzoši, bet Veispāls stāsta, ka šobrīd uzmanība tiek pievērsta arī Āfrikai un ne tikai kā noieta tirgum. «Šobrīd mēģinām skatīties uz Āfriku, jo tur arī ir priede, kas varbūt šim reģionam nav ierasti. Mēs pētām, kas tas par koku un par kādu cenu to var dabūt. Ja būs jēdzīgas cenas, iespējams, būtu vērts vest priedi no Āfrikas uz šejieni pārstrādei. Pirmās indikācijas ir, bet pagaidām cena vēl nav tādā līmenī, lai būtu izdevīgi transportēt. Mums ir klients, kurš sūta citas preču grupas uz Āfriku, līdz ar to paralēli skatāmies tajā virzienā. Palīdz, ka ir cilvēki, kuri pārzina turienes tirgu, tā specifiku,» viņš norāda.
Centrālāzijas iespējas
Tagad daļēji koksnes kravu apjomu kritumu kompensē apstāklis, ka kuģi vairs nedodas uz Krievijas ostām. SIA Jaunzeltiņi sadarbojās ar uzņēmumiem no Kazahstānas un Uzbekistānas jau labu laiku pirms kara sākuma. Kā zināms, Krievijā jau ilgstoši spieda uz to, lai visas kravas tiktu sūtītas tikai caur tās ostām. «Ja paskatāmies ģeogrāfiski, Centrālāzijai loģistikas risinājumu ziņā Baltijas valstis ir ļoti izdevīgas, jo tas ir īsākais ceļš. Protams, kravas jebkurā gadījumā šķērsotu Krievijas teritoriju pa dzelzceļu. Lai pārvirzītu kravas uz savām ostām, Krievija samazināja iekšējos tranzīta tarifus un veica arī sabotāžas. Bija gadījumi, kad ķīmijas produktu kravas no Kazahstānas Baltijas virzienā regulāri aplaupīja Krievijas teritorijā. Tiklīdz klients pagrieza kravu virzienu uz Sanktpēterburgu, laupīšanas apstājās. Protams, dzelzceļa kravas arī šobrīd iet cauri Krievijai, bet ir jābūt gataviem, ka tas jebkurā brīdī var beigties,» saka uzņēmējs.
Pozitīvi Veispāls vērtē Rail Baltica projektu, jo būs plašākas iespējas sūtīt kravas uz Eiropu. «Latvijai šis noteikti būs ieguvums un pienesums. Pieļauju, ka autotransporta sektoram tas veidos lielāku konkurenci nekā ostām. Būs lielāka iespēja piesaistīt kravas, kuras tālāk apstrādāt, pārkraut un transportēt uz visu pasauli. Jebkurā gadījumā Rail Baltica būs labs pienesums ekonomikai,» viņš teic.
Taujāju par prognozēm saistībā ar Latvijas kokrūpniecības attīstību. Veispāls akcentē, ka visu izšķirs resursu pieejamība nozarei. «Ja nemaldos, no Baltkrievijas un Krievijas uz Baltiju nāca aptuveni 3 miljoni kubikmetru koksnes gadā, un ir skaidrs, ka šo apjomu ir grūti aizvietot. Turklāt apaļkoksnes jeb izejmateriāla pieejamība Baltijas tirgū ar visu zaļo politiku un ierobežojumiem noteikti samazināsies tuvākajā nākotnē par kādiem 30%. Attiecīgi galaprodukcijas būs mazāk – sākumā kritīs mazie uzņēmēji. Turēsies tie, kuri spēj iet dziļāk pārstrādē un pievienot lielāku vērtību. Pēc Baltkrievijas un Krievijas aizvēršanās visi saskrēja uz Somiju, un šobrīd no turienes notiek visnotaļ lielas piegādes, kā arī no Ukrainas tiek vesti materiāli. Tomēr tas viss nespēs kompensēt iztrūkumu. Līdz ar to var secināt, ka materiāla būs mazāk un produkcija jāveido ar lielāku pievienoto vērtību. Tas ir neizbēgami. Vienlaikus lielie jautājumi ir – kad beigsies karš un kas būs pēc tam? Latvija atrodas blakus lieliem mežu resursiem kaimiņos, mums ir visas iespējas būt spēcīgiem koksnes pārstrādē, attīstīt rūpniecību un audzēt apjomus arī turpmāk, tikai jātiek klāt koksnes resursiem. Ļoti ceru, ka ne pārāk tālā nākotnē, bet jau dažu gadu laikā konflikts noregulēsies un mums kaimiņos būs normālas valstis. Tad atkal būtu pavisam citas iespējas,» spriež uzņēmējs.
Viņš uzsver, ka jebkura krīze vienlaikus ir iespēja: «Iespēja kaut ko darīt citādi, pārstrukturēties un sakārtot savas iekšējās uzņēmuma lietas, lai pēc krīzes iznāktu ārā stiprāki un gatavi nākamajam lēcienam, izaugsmei,» teic Veispāls.
